BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ugunsnelaime posta brūkošo Kaucmindi

Sandra Danosa

2018. gada 6. jūlijs 00:00

154
Ugunsnelaime posta brūkošo Kaucmindi

Laika zoba un nesaimnieciskuma skartajai Kaucmindes muižai Rundāles novada Saulainē pirmdienas, 2. jūlija, vakarā pielaista uguns.

Pašvaldības policijas inspektors Mārtiņš Brikers pieļauj, ka notikusi ļaunprātīga dedzināšana, apstākļu precizēšana tagad ir Valsts policijas rokās.

Deg dēļi un sienas apšuvums
Glābējiem par ugunsnelaimi brūkošajā un aizlaistajā īpašumā ziņots īsi pirms pulksten deviņiem vakarā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Ilze Dāme-Birziņa atklāja, ka ēkas otrajā stāvā deguši dēļi un sienas apšuvums sešu kvadrātmetru platībā.

Kas ir iespējamie ļaundari, M. Brikeram grūti spriest. Viņš apšauba iespējamību, ka pie vainas būtu bezpajumtnieki. «Mums novadā šādu personu nav. Ja vienīgi kāds ieklīst no Bauskas, taču tagad ir vasara un neviens te nav manīts,» stāsta Rundāles novada inspektors. Kopš viņš sācis pildīt šo amata pienākumu, Kaucmindes teritorijā tikai vienu reizi fiksēts dedzināšanas gadījums. Toreiz svilinātas riepas, bet tas darīts blakus konkrētajam īpašumam. «Pēdējā laikā savā ikdienas apgaitā šeit reti kādu novēroju. Agrāk pulcējās jaunieši, jo vieta ideāla – tālāk no acīm un plaša teritorija, bet tagad drūzmēšanās nav bijusi. Objekts ir avārijas stāvoklī un var būt dzīvībai bīstams.Īpašnieki ir aicināti sakārtot teritoriju un nodrošināt, lai nebūtu piekļuve šim īpašumam,» informē M. Brikers. Viņš atklāj, ka pirms laika, veicot būvdarbus, daļai ēkas nožogojums bijis, kā arī ar finieri bijuši aiznagloti logi un durvis, taču nu žogs ir aizvests, bet vietējie huligāni parūpējušies par finiera plākšņu noņemšanu.
M. Brikers solīja, ka atkārtoti objekta saimniekus aicinās sakārtot īpašumu, piekodinot par soda mēriem. Viņaprāt, labs risinājums būtu augsts žogs, kur būtu novietotas videonovērošanas kameras.

SIA «Cvir» īpašums
Atgādināsim, ka Kaucmindes muižas muižnieka dzīvojamajai ēkai piešķirts valsts nozīmes ar-hitektūras kultūras pieminekļa statuss ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumu. Saskaņā ar 2003. gada 26. augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 474, vienojoties ar Latvijas Valsts kultūras un pieminekļu inspekciju, Kaucmindes pilī veikti ēkas konservācijas darbi.

Ir bijuši vairāki mēģinājumi šo Rundāles puses seno «pērli» sakopt, sakārtot un atjaunot, tomēr pagaidām tas nav izdevies. Apsvērti arī dažādi plāni izveidot te viesnīcu, kā viens no variantiem minēta arī starptautiska kultūras centra izveide ar koncertzāli, dažādām muzeja ekspozīciju un semināru nodarbību telpām. Ņemot vērā objekta atrašanos pie ūdenskrātuvēm, domāts arī par iespēju izveidot SPA centru, rehabilitācijas centru vai pansionātu.

Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis atklāja, ka pašlaik Kaucminde ir juridisko pakalpojumu sniedzēju uzņēmuma «Cvir» īpašums. Šo īpašnieku veikums ir portika jeb ieejas daļas nostiprināšana un mēģinājumi labot jumtu. A. Okmanis lēš, ka konkrētajam komersantam tālākattīstībai nozīmīgs ir investora jautājums. Kaucmindes atdzimšanas tāme prognozēta ap 10 miljoniem, bet patlaban, kad cenas kāpj, šī summa varētu būt krietni lielāka.

SIA «Cvir» pārstāvis Roberts Ligers laikrakstam apstiprināja, ka par ugunsnelaimi ir informēts, bet sekas gan vēl nav apzinātas. «Nevaru pateikt, kas tie bijuši par cilvēkiem un, kādu mērķu vadīti, viņi to darījuši. Neapšaubāmi, tā bijusi ļaunprātīga dedzināšana. Labi, ka ļaundari nebija rosījušies vēlā naktī, bet vakarā, kad vietējie iedzīvotāji reaģējuši un laikus ziņojuši atbildīgajiem dienestiem, jo citādi sekas varēja būt ļoti bēdīgas,» teic R. Ligers.

Sāks ar jumta darbiem
Īpašnieku pārstāvis nepiekrīt, ka pilnīgas piekļuves slēgšana šai klasicisma stilā būvētajai ēkai būtu ilglaicīgs un veiksmīgs risinājums. Pieredze rāda citu ainu. «Jo vairāk mēs aiznaglojam, jo lielāka interese ir iekļūt. Finieri savā vietā stāv vien nedēļu. Vienīgā iespēja ir nodrošināt diennakts apsardzi septiņas dienas nedēļā. Ja būs cilvēks uz vietas, kas dzenās objektā ieklīdušos, iespējams, demolēšana beigtos. Varu minēt «svaigu» piemēru – stiprinot C un E korpusa jumta konstrukcijas, būvnieki pirms darbu sākšanas slēdza visas sānu korpusu ieejas un bija uz vietas objektā. Kamēr celtnieki strādāja trešajā stāvā, otrajā jau bija uzkāpuši nelūgtie viesi, izlauzuši durvis un sākuši demolēt to, ko strādnieki bija uzbūvējuši,» pieredzētajā dalās R. Ligers. Viņš ir pārliecināts, ka šajā gadījumā nepieciešama cita pieeja. Arī kameras nebūšot liels palīgs, jo, viņaprāt, personām, kuras tur darbojas, īpaša izpratne par savām darbības sekām nav. «Mēs pat zinām vārdus un uzvārdus, bet policija ir bezspēcīga un plāta rokas. Tai nav laika krāmēties ar huligāniem,» teic R. Ligers.

Uz jautājumu, vai tomēr, ņemot vērā visus apstākļus un ēkas bēdīgo stāvokli, nevajadzētu iežogot pilnīgi visu teritoriju, jo apkārtnē ir skola un bērnudārzs, un ne viens vien vecāks būtu pamatoti satraukts, zinot, ka ir pieeja šādai būvei, kurā negaidīti kaut kas var iebrukt,
R. Ligers atbild, ka no loģikas viedokļa tas būtu saprotams un nepieciešams. «Bet, pirmkārt, tas radīs ļoti lielu naidu vietējai sabiedrībai. Sanāks tā, ka mēs, buržuji, esam te atnākuši un uzbūvējuši augstu žogu viņu dzīvesvietai tuvumā esošam pazīstamam objektam. Otrkārt, visticamāk, tie paši, kas tur demolē, šim žogam pāri pārkāps šā vai tā. Ja izlauž durvis, žogs diez vai būs šķērslis. Valsts kultūras pieminekļu inspekcijai arī šis jautājums ir zināms un arī tā nevar ieteikt vienu pareizo recepti,» bēdu stāstu izklāsta R. Ligers.

Viņš cer, ka šonedēļ būs pieejams saskaņots glābšanas pro-grammas darbu būvprojekts, kas attiecas uz jumta daļu, un to varēs iesniegt saskaņošanai Bauskas novada būvvaldē. Tad namdari varēs sākt strādāt jumta nostiprināšanā, tādējādi pie reizes ēka tiks pieskatīta.

Bauskas novada būvvaldes vadītāja Dace Putna atklāja, ka konkrētajam objektam ir aktīvas divas nelielas fasādes apliecinājuma kartes atsevišķiem korpusiem. Viņa apstiprina, ka ēkai vajadzētu būt iekonservētai un svešām personām nepieejamai. Būvvaldes vadītāja arī pati ir redzējusi, ka ieejas vietas ir aizsistas ar finieri un pēc īsa laika jau atlauztas.