Zāles – bīstami atkritumi

«Neizdzēru visas antibiotikas, kad sāpēja kakls. Klausos, ka tev arī
jau vairākas dienas kakls galīgi «čau». Man palika pāri, iedošu tev,
citādi būs jāmet ārā, jo maksāja padārgi,» lielajā slimošanas laikā
pavasarī šāda saruna bija starp divu paaudžu sievietēm.
Pat ja
diviem slimniekiem simptomi ir vienādi vai līdzīgi, lietojot vienas
izrakstītas zāles, reakcija var būt atšķirīga un parādīties nevēlamas
blakusparādības. Par to ne reizi vien brīdina ģimenes ārsti, piekodinot,
ka otram nedrīkst dot sev izrakstītās recepšu zāles. Vēlamākais –
medikamenti pēc ārsta noteiktā kursa pabeigšanas, veselībai
atgriežoties, ir jāizmet ārā, jo zāles, kas pārtrauktas lietot, bet
palikušas pāri, tajā brīdī kļūst par bīstamajiem atkritumiem.
Medicīniskie atkritumi – atsevišķi šķirojami
Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā
uzskaitītajos atkritumu veidos medicīniskie atkritumi tiek definēti kā
veselības aprūpes atkritumi, kas veidojas ārstniecības procesā un kas
var būt bioloģiski, ķīmiski vai fizikāli bīstami. Veselības aprūpes
atkritumu galveno bīstamības pakāpi nosaka to galvenā īpašība – toksīnu
un mikroorganismu potenciālā spēja izraisīt saslimšanu ar infekcijas
slimībām cilvēkiem un dzīvniekiem. Veselības aprūpes atkritumus iedala,
pirmkārt, vispārējos. Tie ir sadzīves tipa atkritumi, kas rodas
veselības aprūpes iestādēs, – virtuves atkritumi, papīrs, stikls,
metāls, iesaiņojamie materiāli, pelni un citi, kas nav bīstami cilvēka
veselībai. Otrs veselības aprūpes atkritumu veids ir bīstamie atkritumi,
kuriem ir vēl sīkāks iedalījums: asie un durošie, infekciozie,
bioloģiskie, ķīmiskie, farmaceitiskie, radioaktīvie.
Lai
atdalītu dažāda veida bīstamos atkritumus no vispārējiem atkritumiem, ir
nepieciešama šķirošana. Tas ir medicīniskā personāla pienākums.
Veselības aprūpes atkritumu šķirošanas prasības var nodrošināt divējādi –
vai nu iestāde savā administratīvajā teritorijā veic infekciozo
atkritumu pirmapstrādi, vai veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošana
tiek uzticēta specializētam uzņēmumam, kuram ir atļauja darbībām ar
bīstamajiem atkritumiem. Liepājas reģionālajā slimnīcā medicīnisko
atkritumu apstrāde un pārstrāde vairs nenotiekot. Iestādei ir noslēgts
līgums ar uzņēmumu, kas savāc atkritumus un nogādā glabāšanas vietā.
Slimnīcā medicīniskie atkritumi tiek savākti, sapakoti un sasvērti. «Tās
ir zāles, medicīniskie atkritumi, kā dažādi iepakojumi, šļirces,
lampas, šķidrumi vai morga atkritumi,» uzskaita slimnīcas sabiedrisko
attiecību speciāliste Indra Grase. Savukārt slimnīcas nodaļās zāļu
sadale tiek organizēta caur iekšējo aptieku, un medikamenti pacientiem
tiek saņemti tūlītējai lietošanai.
Ne obligāts, bet brīvprātīgs pienākums
Zāles
kļūst nederīgas, ja, pirmkārt, beidzies derīguma termiņš, nav zināms to
pielietojums, nav salasāms nosaukums, medikamenti ir nepareizi
uzglabāti, mainījies to izskats, smarža vai garša, bojāts iepakojums. Ja
ir kāda no šīm pazīmēm, tad tālākais zāļu liktenis ir nevis izmest
kopējā atkritumu konteinerā, bet gan nogādāt atpakaļ to pārdošanas vietā
– kādā no aptiekām, kur ir speciālas veco medikamentu savākšanas
kastes.
Zāļu valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste
Dita Okmane uzsver, ka zāles, kurām ir beidzies derīguma termiņš, un
citus nederīgus medikamentus nedrīkst mest kopā ar sadzīves atkritumiem
vai noskalot kanalizācijā, jo, nonākot vidē, tie var veidot dzīviem
organismiem kaitīgas vielas. «Tādējādi apdraudēt arī cilvēku veselību,
piesārņot ūdeni un gaisu,» uzsver D. Okmane. Tātad tas nozīmē, ka pret
atbrīvošanos no medicīniskajiem atkritumiem jāizturas ar lielu
atbildību, kas liecina par iedzīvotāja rūpību pret vidi. «Vairākās
aptiekās ir izvietoti speciāli konteineri, kuros iedzīvotāji paši var
ielikt zāles, kurām ir beidzies derīguma termiņš, vai tās var atdot
aptiekas farmaceitam. Lielākā daļa no tā saucamajām tīkla aptiekām
pieņem no iedzīvotājiem nederīgos medikamentus. Taču – ne visus.
Par
kārtību, kā konkrētā aptiekā tiek savākti nederīgie preparāti,
jāinteresējas aptiekā, kura šādu iniciatīvu ir izrādījusi. Farmaceits
var informēt aptiekas apmeklētājus par drošu veidu, kā no nederīgiem
medikamentiem atbrīvoties, tādēļ iesakām iedzīvotājiem vērsties tuvākajā
aptiekā un jautāt farmaceitam par iespēju nodot nederīgās zāles. Tomēr
informējam, ka pašlaik farmaceitiskās darbības jomu regulējošajos
normatīvajos aktos nederīgu zāļu pieņemšana no iedzīvotājiem un
iznīcināšana nav obligāts aptieku pienākums, bet tā ir brīvprātīga un
pozitīvi vērtējama aptieku iniciatīva,» pašreizējo situāciju medicīnas
atkritumu apsaimniekošanā apraksta D. Okmane.
«Zāļu valsts
aģentūra vērš uzmanību, ka pirms nederīgo medikamentu nodošanas aptiekā
tie jāizņem no iepakojuma jeb kastītes. Tabletes un kapsulas var atstāt
blisteros, bet šķidros medikamentus – pudelītēs. Salieciet zāles
plastikāta maisiņā un atdodiet farmaceitam vai ievietojiet speciālā
konteinerā!» iesaka aģentūras pārstāve. Vecos termometrus labāk ievietot
atsevišķā maisiņā. «Medikamenti, dzīvsudraba termometri un šļirces tiek
uzskatīti par bīstamiem atkritumiem, kas jāsavāc un jāuzglabā atsevišķi
no pārējiem, lai tie nenodarītu kaitējumu kādai dzīvai būtnei un
nepiesārņotu apkārtējo vidi. Pašvaldības arī savā teritorijā organizē
sadzīves bīstamo atkritumu, tajā skaitā nederīgo zāļu, apsaimniekošanu,
izveidojot un uzturot to savākšanas vietas, tādēļ iedzīvotāji var
interesēties pašvaldībā, vai tajā ir vieta, kur nodot bīstamos
atkritumus. Savukārt zāļu ražotājiem, lieltirgotavām un aptiekām saskaņā
ar normatīvo aktu prasībām ir pienākums bīstamos atkritumus, tajā
skaitā nederīgos medikamentus, savākt un nodot bīstamo atkritumu
apsaimniekotājiem to tālākai utilizēšanai. Iedzīvotājiem būtu ieteicams
rīkoties atbildīgi un rast iespēju nodot nederīgos un neizlietotos
medikamentus atkritumu apsaimniekotājam atsevišķi no sadzīves
atkritumiem,» uzsver Valsts zāļu aģentūras pārstāve.
Urnā atrod kartītes un ģimenes foto
SIA
«Retējs» aptieka ir viena no pieredzējušākajām zāļu pārdošanas vietām,
kas praktizē medikamentu savākšanu. Aptiekas vadītāja Inese Vīriņa
uzsver, ka par zāļu konteinerā atrastajām lietām bieži vien nākas
pabrīnīties. «Labi būtu, ja sviestu tikai zāles, kam arī kaste ir
paredzēta. Ko tik tajā kastē cilvēki nesamet! Savdabīgākais gadījums
bija ar ģimenes fotogrāfiju, bet ir bijušas arī apsveikuma kartītes,»
stāsta aptiekas vadītāja. «Visticamāk, ka cilvēks paņem un ar roku
izslauka plaukta saturu maisiņā, pat nepaskatās, ko sametis. Klienti
bieži vien sametuši tukšas zāļu kartona kastītes un pudelītes, arī zāļu
tēju paciņas. To gan visu var sviest konteinerā. Cilvēki nepadomā par
savu rīcību,» turpina I. Vīriņa. «Kapsulas un tabletes iespējams nodot
ar visu plāksnīti, bet kastē var arī iebērt tikai tabletes vien,»
piebilst aptiekas vadītāja. Savukārt vecos termometrus, ieliekot
atsevišķā maisiņā, aptiekās var nodot pārdevējām farmaceitēm. «To, cik
ilgā laikā piepildās veco medikamentu urna, nevar prognozēt. Ir reizes,
kad viens cilvēks atnes ļoti daudz, citreiz ilgstoši neko neatnes,»
iedzīvotāju paradumus raksturo I. Vīriņa. Sašķirotos medikamentus
aptiekās iespējams nodot bez maksas, savukārt aptiekai par veco zāļu
nodošanu gan jāmaksā utilizācijas uzņēmumam.
Ar savu iniciatīvu rāda piemēru
Atkritumu
apsaimniekošanas poligona «Liepājas RAS» vides speciāliste Zane Siksna
teic, ka poligonā bīstamos atkritumus nodot nevar. Taču viņa savā
darbavietā jau trīs gadus rīkojusi akciju, kurā mēneša garumā kolēģi
nesuši un atsevišķā šķirošanas skapītī likuši neizlietotos preparātus.
«Teicu kolēģiem – iztukšosim savus zāļu skapīšus! Gribējām parādīt
piemēru sabiedrībai, ka zāles nav jāizmet kopējos konteineros.
Vienlaikus informējām sabiedrību, ka vecās zāles var izmest lielā daļā
aptieku,» pieredzē dalās Z. Siksna. Pēc tam vecie medikamenti nonāk
utilizācijā uzņēmumā «BAO».
PIEREDZE
Vecie medikamenti uz aptieku jānes tūlīt
Dace, mājsaimniece:–
Vecās zāles šķirojam reizi gadā. Mums tās stāv atsevišķā kastē bērniem
nepieejamā vietā. Vienu reizi biju izvākusi sašķirotos vecos
medikamentus maisiņā un uzreiz neaiznesu uz aptieku. Bērni tiem
piekļuva, bija izdomājuši spēlēties dakteros. Lielā māsa mazākajai bija
iebarojusi vecu klepus sīrupu, kas gan nebija uz dabisko vielu bāzes
gatavots. Nobijos, aizrāvu mazāko meitu uz slimnīcu. Par laimi, nekas
nekaitēja, un pēc novērošanas palaida mūs mājās. No tās reizes vecos
medikamentus vai nu rūpīgi noglabāju, vai tūlīt pat aizvedu uz aptieku,
kur tie būs drošībā un neviens nepaņems. Bieži esmu aizdomājusies par
to, ka cilvēki lieto no iepriekšējām slimošanas reizēm pāri palikušās
antibiotikas. Pirmkārt, ne jau vienmēr tas līdz, otrkārt, tas taču ir
bīstami.
Atsaucas pārdot vecas antibiotikas
Liene, māmiņa:–
Pirms apmēram mēneša manai meitiņai ģimenes ārsts izrakstīja
antibiotiku suspensiju klepus ārstēšanai. Notika nelaime – pudelīte
izkrita no rokām uz cementa grīdas un sašķīda. Tā kā bija sestdiena un
nekur jaunu recepti dabūt nevarēju, ierakstīju sociālajos tīklos
domubiedru grupā – varbūt kāds var izlīdzēt līdz pirmdienai un kādam ir
lieka neattaisīta suspensijas pulvera pudelīte, jo mūsu gadījumā
nedrīkstēja būt nekāds zāļu lietošanas pārtraukums. Atsaucās daudzi,
piedāvāja gan līdzīgas antibiotikas, gan arī tieši tādas pašas. Viena
māmiņa piedāvāja jau gatavas sataisītas antibiotikas, turklāt ar pirms
vairāk nekā pusgada beigušos derīguma termiņu.
Galu galā pēc citu
diskusijas dalībnieču ieteikumiem un mierinājuma pacietāmies un gaidījām
pirmdienu, lai ģimenes ārsts izraksta jaunu recepti.
UZZIŅAI
www.farmaceitubiedriba.lv
sadaļā Projekti/Sociālās kampaņas/2014/Aptieku adreses var atrast
iedzīvotājam tuvāko aptieku, kur nodot vecās zāles.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»