BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zāles – bīstami atkritumi

Zāles – bīstami atkritumi

«Neizdzēru visas antibiotikas, kad sāpēja kakls. Klausos, ka tev arī jau vairākas dienas kakls galīgi «čau». Man palika pāri, iedošu tev, citādi būs jāmet ārā, jo maksāja padārgi,» lielajā slimošanas laikā pavasarī šāda saruna bija starp divu paaudžu sievietēm.

Pat ja diviem slimniekiem simptomi ir vienādi vai līdzīgi, lietojot vienas izrakstītas zāles, reakcija var būt atšķirīga un parādīties nevēlamas blakusparādības. Par to ne reizi vien brīdina ģimenes ārsti, piekodinot, ka otram nedrīkst dot sev izrakstītās recepšu zāles. Vēlamākais – medikamenti pēc ārsta noteiktā kursa pabeigšanas, veselībai atgriežoties, ir jāizmet ārā, jo zāles, kas pārtrauktas lietot, bet palikušas pāri, tajā brīdī kļūst par bīstamajiem atkritumiem.

Medicīniskie atkritumi – atsevišķi šķirojami
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā uzskaitītajos atkritumu veidos medicīniskie atkritumi tiek definēti kā veselības aprūpes atkritumi, kas veidojas ārstniecības procesā un kas var būt bioloģiski, ķīmiski vai fizikāli bīstami. Veselības aprūpes atkritumu galveno bīstamības pakāpi nosaka to galvenā īpašība – toksīnu un mikroorganismu potenciālā spēja izraisīt saslimšanu ar infekcijas slimībām cilvēkiem un dzīvniekiem. Veselības aprūpes atkritumus iedala, pirmkārt, vispārējos. Tie ir sadzīves tipa atkritumi, kas rodas veselības aprūpes iestādēs, – virtuves atkritumi, papīrs, stikls, metāls, iesaiņojamie materiāli, pelni un citi, kas nav bīstami cilvēka veselībai. Otrs veselības aprūpes atkritumu veids ir bīstamie atkritumi, kuriem ir vēl sīkāks iedalījums: asie un durošie, infekciozie, bioloģiskie, ķīmiskie, farmaceitiskie, radioaktīvie.

Lai atdalītu dažāda veida bīstamos atkritumus no vispārējiem atkritumiem, ir nepieciešama šķirošana. Tas ir medicīniskā personāla pienākums. Veselības aprūpes atkritumu šķirošanas prasības var nodrošināt divējādi – vai nu iestāde savā administratīvajā teritorijā veic infekciozo atkritumu pirmapstrādi, vai veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošana tiek uzticēta specializētam uzņēmumam, kuram ir atļauja darbībām ar bīstamajiem atkritumiem. Liepājas reģionālajā slimnīcā medicīnisko atkritumu apstrāde un pārstrāde vairs nenotiekot. Iestādei ir noslēgts līgums ar uzņēmumu, kas savāc atkritumus un nogādā glabāšanas vietā. Slimnīcā medicīniskie atkritumi tiek savākti, sapakoti un sasvērti. «Tās ir zāles, medicīniskie atkritumi, kā dažādi iepakojumi, šļirces, lampas, šķidrumi vai morga atkritumi,» uzskaita slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase. Savukārt slimnīcas nodaļās zāļu sadale tiek organizēta caur iekšējo aptieku, un medikamenti pacientiem tiek saņemti tūlītējai lietošanai.

Ne obligāts, bet brīvprātīgs pienākums
Zāles kļūst nederīgas, ja, pirmkārt, beidzies derīguma termiņš, nav zināms to pielietojums, nav salasāms nosaukums, medikamenti ir nepareizi uzglabāti, mainījies to izskats, smarža vai garša, bojāts iepakojums. Ja ir kāda no šīm pazīmēm, tad tālākais zāļu liktenis ir nevis izmest kopējā atkritumu konteinerā, bet gan nogādāt atpakaļ to pārdošanas vietā – kādā no aptiekām, kur ir speciālas veco medikamentu savākšanas kastes.

Zāļu valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Dita Okmane uzsver, ka zāles, kurām ir beidzies derīguma termiņš, un citus nederīgus medikamentus nedrīkst mest kopā ar sadzīves atkritumiem vai noskalot kanalizācijā, jo, nonākot vidē, tie var veidot dzīviem organismiem kaitīgas vielas. «Tādējādi apdraudēt arī cilvēku veselību, piesārņot ūdeni un gaisu,» uzsver D. Okmane. Tātad tas nozīmē, ka pret atbrīvošanos no medicīniskajiem atkritumiem jāizturas ar lielu atbildību, kas liecina par iedzīvotāja rūpību pret vidi. «Vairākās aptiekās ir izvietoti speciāli konteineri, kuros iedzīvotāji paši var ielikt zāles, kurām ir beidzies derīguma termiņš, vai tās var atdot aptiekas farmaceitam. Lielākā daļa no tā saucamajām tīkla aptiekām pieņem no iedzīvotājiem nederīgos medikamentus. Taču – ne visus.

Par kārtību, kā konkrētā aptiekā tiek savākti nederīgie preparāti, jāinteresējas aptiekā, kura šādu iniciatīvu ir izrādījusi. Farmaceits var informēt aptiekas apmeklētājus par drošu veidu, kā no nederīgiem medikamentiem atbrīvoties, tādēļ iesakām iedzīvotājiem vērsties tuvākajā aptiekā un jautāt farmaceitam par iespēju nodot nederīgās zāles. Tomēr informējam, ka pašlaik farmaceitiskās darbības jomu regulējošajos normatīvajos aktos nederīgu zāļu pieņemšana no iedzīvotājiem un iznīcināšana nav obligāts aptieku pienākums, bet tā ir brīvprātīga un pozitīvi vērtējama aptieku iniciatīva,» pašreizējo situāciju medicīnas atkritumu apsaimniekošanā apraksta D. Okmane.

«Zāļu valsts aģentūra vērš uzmanību, ka pirms nederīgo medikamentu nodošanas aptiekā tie jāizņem no iepakojuma jeb kastītes. Tabletes un kapsulas var atstāt blisteros, bet šķidros medikamentus – pudelītēs. Salieciet zāles plastikāta maisiņā un atdodiet farmaceitam vai ievietojiet speciālā konteinerā!» iesaka aģentūras pārstāve. Vecos termometrus labāk ievietot atsevišķā maisiņā. «Medikamenti, dzīvsudraba termometri un šļirces tiek uzskatīti par bīstamiem atkritumiem, kas jāsavāc un jāuzglabā atsevišķi no pārējiem, lai tie nenodarītu kaitējumu kādai dzīvai būtnei un nepiesārņotu apkārtējo vidi. Pašvaldības arī savā teritorijā organizē sadzīves bīstamo atkritumu, tajā skaitā nederīgo zāļu, apsaimniekošanu, izveidojot un uzturot to savākšanas vietas, tādēļ iedzīvotāji var interesēties pašvaldībā, vai tajā ir vieta, kur nodot bīstamos atkritumus. Savukārt zāļu ražotājiem, lieltirgotavām un aptiekām saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir pienākums bīstamos atkritumus, tajā skaitā nederīgos medikamentus, savākt un nodot bīstamo atkritumu apsaimniekotājiem to tālākai utilizēšanai. Iedzīvotājiem būtu ieteicams rīkoties atbildīgi un rast iespēju nodot nederīgos un neizlietotos medikamentus atkritumu apsaimniekotājam atsevišķi no sadzīves atkritumiem,» uzsver Valsts zāļu aģentūras pārstāve.

Urnā atrod kartītes un ģimenes foto
SIA «Retējs» aptieka ir viena no pieredzējušākajām zāļu pārdošanas vietām, kas praktizē medikamentu savākšanu. Aptiekas vadītāja Inese Vīriņa uzsver, ka par zāļu konteinerā atrastajām lietām bieži vien nākas pabrīnīties. «Labi būtu, ja sviestu tikai zāles, kam arī kaste ir paredzēta. Ko tik tajā kastē cilvēki nesamet! Savdabīgākais gadījums bija ar ģimenes fotogrāfiju, bet ir bijušas arī apsveikuma kartītes,» stāsta aptiekas vadītāja. «Visticamāk, ka cilvēks paņem un ar roku izslauka plaukta saturu maisiņā, pat nepaskatās, ko sametis. Klienti bieži vien sametuši tukšas zāļu kartona kastītes un pudelītes, arī zāļu tēju paciņas. To gan visu var sviest konteinerā. Cilvēki nepadomā par savu rīcību,» turpina I. Vīriņa. «Kapsulas un tabletes iespējams nodot ar visu plāksnīti, bet kastē var arī iebērt tikai tabletes vien,» piebilst aptiekas vadītāja. Savukārt vecos termometrus, ieliekot atsevišķā maisiņā, aptiekās var nodot pārdevējām farmaceitēm. «To, cik ilgā laikā piepildās veco medikamentu urna, nevar prognozēt. Ir reizes, kad viens cilvēks atnes ļoti daudz, citreiz ilgstoši neko neatnes,» iedzīvotāju paradumus raksturo I. Vīriņa. Sašķirotos medikamentus aptiekās iespējams nodot bez maksas, savukārt aptiekai par veco zāļu nodošanu gan jāmaksā utilizācijas uzņēmumam.

Ar savu iniciatīvu rāda piemēru
Atkritumu apsaimniekošanas poligona «Liepājas RAS» vides speciāliste Zane Siksna teic, ka poligonā bīstamos atkritumus nodot nevar. Taču viņa savā darbavietā jau trīs gadus rīkojusi akciju, kurā mēneša garumā kolēģi nesuši un atsevišķā šķirošanas skapītī likuši neizlietotos preparātus. «Teicu kolēģiem – iztukšosim savus zāļu skapīšus! Gribējām parādīt piemēru sabiedrībai, ka zāles nav jāizmet kopējos konteineros. Vienlaikus informējām sabiedrību, ka vecās zāles var izmest lielā daļā aptieku,» pieredzē dalās Z. Siksna. Pēc tam vecie medikamenti nonāk utilizācijā uzņēmumā «BAO».


PIEREDZE

Vecie medikamenti uz aptieku jānes tūlīt
Dace, mājsaimniece:– Vecās zāles šķirojam reizi gadā. Mums tās stāv atsevišķā kastē bērniem nepieejamā vietā. Vienu reizi biju izvākusi sašķirotos vecos medikamentus maisiņā un uzreiz neaiznesu uz aptieku. Bērni tiem piekļuva, bija izdomājuši spēlēties dakteros. Lielā māsa mazākajai bija iebarojusi vecu klepus sīrupu, kas gan nebija uz dabisko vielu bāzes gatavots. Nobijos, aizrāvu mazāko meitu uz slimnīcu. Par laimi, nekas nekaitēja, un pēc novērošanas palaida mūs mājās. No tās reizes vecos medikamentus vai nu rūpīgi noglabāju, vai tūlīt pat aizvedu uz aptieku, kur tie būs drošībā un neviens nepaņems. Bieži esmu aizdomājusies par to, ka cilvēki lieto no iepriekšējām slimošanas reizēm pāri palikušās antibiotikas. Pirmkārt, ne jau vienmēr tas līdz, otrkārt, tas taču ir bīstami.


Atsaucas pārdot vecas antibiotikas
Liene, māmiņa:– Pirms apmēram mēneša manai meitiņai ģimenes ārsts izrakstīja antibiotiku suspensiju klepus ārstēšanai. Notika nelaime – pudelīte izkrita no rokām uz cementa grīdas un sašķīda. Tā kā bija sestdiena un nekur jaunu recepti dabūt nevarēju, ierakstīju sociālajos tīklos domubiedru grupā – varbūt kāds var izlīdzēt līdz pirmdienai un kādam ir lieka neattaisīta suspensijas pulvera pudelīte, jo mūsu gadījumā nedrīkstēja būt nekāds zāļu lietošanas pārtraukums. Atsaucās daudzi, piedāvāja gan līdzīgas antibiotikas, gan arī tieši tādas pašas. Viena māmiņa piedāvāja jau gatavas sataisītas antibiotikas, turklāt ar pirms vairāk nekā pusgada beigušos derīguma termiņu.
Galu galā pēc citu diskusijas dalībnieču ieteikumiem un mierinājuma pacietāmies un gaidījām pirmdienu, lai ģimenes ārsts izraksta jaunu recepti.


UZZIŅAI

www.farmaceitubiedriba.lv sadaļā Projekti/Sociālās kampaņas/2014/Aptieku adreses var atrast iedzīvotājam tuvāko aptieku, kur nodot vecās zāles.



20180424-1752-latvijas-vides-aizsardziba

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.