BauskasDzive.lv ARHĪVS

Klēras dāvana Latvijai

Aina Ušča

2018. gada 6. jūlijs 00:00

575
Klēras dāvana Latvijai

Bauskas pilsētas pamatskolas 9. klases audzēknes Klēras Kuļikauskas eseja «Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijas dzimšanas dienā» ir iztulkota angliski un publicēta nesen izdotajā rakstu krājumā «Europa. After 100 Before». Pirms dažām dienām Klērai grāmatu uzdāvināja Latvijas Universitātes profesore politoloģe Žaneta Ozoliņa. Viņa, Aiva Rozenberga un Inna Šteinbuka ir izdevuma redaktores. 

Mulsinošas izjūtas
Rakstu krājums ir Eiropas Komisijas, Latvijas Institūta un Latvijas Politikas zinātnes asociācijas reprezentatīvs izdevums par Latvijas vēsturi, politiku, ekonomiku, kultūru. Autori ir Latvijā un Eiropā pazīstami valstsvīri, ekonomisti un citu nozaru pārstāvji. Bauskas pilsētas pamatskolas skolnieces Klēras Kuļikauskas un Madonas ģimnāzijas audzēknes Paulas Silavas esejas ir iekļautas krājuma sadaļā «Voices from the Future».

Uz tikšanos ar «Bauskas Dzīvi» Klēra ir paņēmusi līdzi jauno grāmatu. Viņa neslēpj: «Vēl nevaru pierast. Ir tik dīvaini redzēt savu uzvārdu autoru sarakstā līdzās spožām, izcilām personībām. Protams, apzinos, ka publikācija ir nozīmīgs fakts valsts jubilejas gadā, eseja kā mana dāvana Latvijai, tomēr nedaudz mulstu.»

Iegūst neparastu balvu
Pagājušā gada rudenī Latvijas skolēni kārtējo reizi tika aicināti piedalīties konkursā par veiksmīgāko prezidenta uzrunu valsts dzimšanas dienā. Prezidenta kanceleja pavisam saņēma 278 esejas un 17 videomateriālus. Konkursā iesaistījās arī skolēni no Bauskas un kaimiņu novadu izglītības iestādēm.

Valsts jubilejas nedēļā Klēra, viņas skolasbiedre Endija Zaumane un vēl astoņi autori no citu reģionu skolām saņēma ielūgumu piedalīties prezidenta Raimonda Vējoņa rīkotajā pieņemšanā. Kopā ar meitenēm bija Bauskas pilsētas pamatskolas latviešu valodas skolotāja Ieva Mašale. Galveno balvu – iespēju lasīt uzrunu no Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. novembra svinīgajā sarīkojumā – ieguva Klēra Kuļikauska, Paula Silava un Rīgas Anniņmuižas ģimnāzijas audzēknis Nikolajs Buličovs. Tika ielūgti arī jauniešu vecāki.

Debija uz lielas skatuves
Stāsta Klēra: «Jau no 5. klases ik gadu piedalos uzrunu konkursā. Vienbrīd jau šķita, ka visas esejas ir līdzīgas, bet pēdējā – pērn uzrakstītā – man patiešām izdevās. Izdomāju jaunu stilistisku paņēmienu, atšifrējot katru burtu Latvijas nosaukumā: lepnums, attīstība, tauta, vēsture, izaugsme, jaunatne. Pēdējā burta «a» nozīme bija garāka – atkal Latvija mūs priecē. Šos jēdzienus skaidroju, vadoties pēc savām izjūtām. Mans rakstīšanas formāts žūriju ļoti iespaidoja. Es daudz lasu, tāpēc arī rakstot vienmēr domāju gan par vārdos ietverto jēgu, gan teikumu labskanīgumu. Paldies mīļajai skolotājai Ievai Mašalei par ieinteresētību un atbalstu it visās radošajās izpausmēs un vecākiem, kuri vienmēr man rada drošību un pārliecību par sevi. Interesanti, ka otra laureāte Paula Silava savā esejā Latviju bija analizējusi kā izteiksmīgu gleznu ar vienu baltu laukumiņu. Tā ir vieta, ko Paula nākotnē «iekrāsos».»

Klēra, kura jau septiņus gadus mācās Bauskas mūzikas skolas pūšaminstrumentu klasē un pašlaik apgūst padziļinātu programmu, ir uzstājusies uz daudzām skatuvēm, taču ne reizi viņu nebija pārņēmis tāds uztraukums kā pirms esejas lasīšanas 18. novembra sarīkojumā Latvijas Nacionālajā teātrī. To palīdzēja pārvarēt pasākuma vadītāja aktrise Dita Lūriņa un viņas sirsnīgie kolēģi.

Pēc svinīgā sarīkojuma Klēru uzrunāja eksprezidents Guntis Ulmanis, paspieda roku un pateicās par eseju. Vislielākais prieks meitenei bija par pianista Vestarda Šimkus uzslavu. «Zālē nāca klāt arī citi cilvēki, kurus nepazinu, un sacīja, ka jutušies aizkustināti. Tovakar sapratu, ka augstas amatpersonas var būt vienkāršas un cilvēciskas. Droši vien mēs paši domās radām distanci starp sevi un viņiem, baidoties izskatīties nepareizi vai sliktāki nekā patiesībā esam,» spriež jauniete.

Pilntiesīga dalībniece
Šī vasara Klērai ir bagāta ar citiem zīmīgiem un skaistiem notikumiem. Bauskas kultūras centra pūtēju orķestra sastāvā viņa pirmo reizi piedalās lielajos Dziesmu svētkos. Iepriekš meitene ir bijusi Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniece. Bauskas pūtēju orķestrī Klēra spēlē flautu divus gadus.

Bauskas orķestranti piedalījās svētku dalībnieku gājienā, bet trešdien atkal devās uz Rīgu, kur uzturēsies līdz pasākuma noslēguma naktij. Katru dienu notiek mēģinājumi, bet vakar, 5. jūlijā, pūtēju orķestris «Bauska» uzstājās dižkoncertā Esplanādē. Baušķenieki piedalīsies arī svētku noslēguma koncertā Mežaparkā, kas kļuva iespējams, iestudējot atsevišķu programmu. Orķestra vadītājs Juris Krūmmalis bija Klēras pirmais flautas skolotājs Bauskas mūzikas skolā – cilvēks, kurš palīdzēja atklāt un iemīlēt mūzikas brīnumaino pasauli.

Jauniete apmeklēs arī deju uzvedumu «Māras zeme», bet pēc noslēguma koncerta kopā ar vecākiem Māru un Uģi piedalīsies sadziedāšanās naktī. Dziesmu grāmatas Kuļikauski jau ir iegādājušies. 

Jauna  izaugsmes iespēja 
Diriģents Jānis Puriņš un pūtēju orķestru eksperte Astrīda Ķēniņa šopavasar Klēru uzaicināja kļūt par Latvijas Jauniešu pūtēju orķestra (LJPO) dalībnieci. Tajā uzņem mūzikas skolu un vidusskolu audzēkņus, par kuru profesionālo izaugsmi vairāku mācību gadu garumā liecina uzvaras dažādos valsts un reģionālajos konkursos. Orķestra pilna sastāva mēģinājumi katru svētdienu notiek Rīgā. Repertuārs ir plašs – klasika, džezs, laikmetīgā mūzika. Pašlaik orķestrī spēlē 58 dalībnieki no 27 mūzikas skolām un vidusskolām. Augustā jaunie izpildītāji dosies uz vasaras nometni Aucē, tad sekos koncertturneja Latvijā un citās Eiropas valstīs. Sezonas noslēgumā LJPO piedalīsies vērienīgā Eiropas jauniešu pūtēju orķestru konkursfestivālā Polijā.


VIEDOKLIS
IEVA MAŠALE, Bauskas pilsētas pamatskolas latviešu valodas skolotāja:
– Klēra zina, ko grib, un labu darbu īstenošanā «iededz» arī līdzās esošos. Apbrīnojamas ir jaunietes darbaspējas, viņa daudz strādā, nesamierinās ar «gan jau būs labi». Klēra ir atvērta labām, skaidrām idejām. Talantīga debatētāja, kuras viedoklis balstās pamatīgās zināšanās, īpaši kultūras un mākslas jomā. Klēra daudz lasa, apmeklē teātra izrādes, tomēr viņas sirdslieta ir mūzika.
Neraugoties uz sasniegumiem, meitenei nepiemīt sacensības gars. Viņai raksturīga empātija, iedziļināšanās, dvēseliskums. Ļoti harmoniska personība, kuras saknes stingri turas zemē, bet sapņi aizlido debesīs.