Ceļš no Pekinas līdz Bauskai

2018. gada 6. jūlijs 00:00

2921

Pie Bauskas, Īslīces pagasta Bērzkalnu privātmāju rajonā, jūlijā ir pievilcīgi. Zied krāsainas rozes, cēlās dienziedes, vizuļo sārtvaidži ķirši, un jau gatavojas saldās avenes. Vērojot iekoptās un glītās mājas, «Bauskas Dzīve» nonāk pie Jangu ģimenes nama. Kā pie mums, Bauskā, ienākušas un jūtas ķīniešu ģimenes?

Bērnam dot ko labāku
Jaks Jangs (Chuanx Yang) un Ankija Kukija Janga (Zhao Yang) cenšas runāt ar mums latviski, bet tik raiti vēl neveicas. Abi apmeklē latviešu valodas kursus Rīgā un ir kārtojuši eksāmenus, un viņi tic, ka varēs labi apgūt latviešu valodu. Palīgā steidz deviņgadīgais dēlēns Enzo (Zhuen Yang), kurš Bauskas sākumskolā pabeidzis otro klasi.

«Mūsu dzimtā pilsēta ir Čončinga, tur ir kalni un ļoti karsti. Tur mēs abi iepazināmies,» stāsta Ankija Kukija, kura nāk no divu bērnu ģimenes, viņai ir vēl māsa, kas dzīvo Kanādā. Tētis pirms diviem gadiem nomiris, un 74 gadus vecā māmiņa pašlaik dzīvojot viena. Drīz braukšot ciemos uz Latviju. Jaks arī nāk no divu bērnu ģimenes, viņam Ķīnā vēl ir brālis un vecāki. Jangu ģimenes galva stāsta: «Savu ģimeni izveidojām Pekinā un esam tur nodzīvojuši divdesmit gadu. Pilsēta ir ļoti liela un pārpildīta – daudz cilvēku, daudz mašīnu. Līdz ar to maz vietas, maz augu, maz svaiga gaisa. Mums piedzima dēliņš, un gribējām savam bērnam dot ko daudz labāku. Mēs lūdzām Dievu pēc padoma, ko darīt, kur doties...»

Izpētot internetā dažādas iespējas, Jangu ģimene izlēma pārcelties uz dzīvi Latvijā, jo šī valsts deva tādu iespēju, ja šeit tiek iegādāts nekustamais īpašums. Un tā 2013. gadā Jangu ģimene pārdeva savu īpašumu un devās garā ceļojumā no Ķīnas uz Latviju. Mazajam Enzo bija nepilni pieci gadiņi. «Lidojumus ar pārsēšanos es pārcietu labi, jo varēju skatīties filmas, tas man patika!» smej Enzo.

Priekšrocības Latvijā
Viņiem ļoti patīkot jūra, un Latvija ir pie jūras. Vasaras šeit ļoti jaukas, neesot tik karsti kā Pekinā. Jangu ģimene iepazīst Latviju, to apceļojot. Ir apskatīta Sigulda, Rīga, Jūrmala, Koknese, bet vislabākā tomēr esot Bauska.

Par izvēli dzīvot tieši šeit Ankija Kukija saka: «Negribējām dzīvot lielā pilsētā, bet gan mazpilsētā, turklāt dzīvošana Bauskā ir daudz lētāka nekā Rīgā. Bauskā ir svaigs gaiss, skaista daba un upe. Mums patīk, ka varam aiziet uz upi peldēties. Tā ir ļoti laba dzīve. Esam bijuši arī Bauskas jaunajā peldbaseinā, tur ir jauki. Mums patīk Bauskas vecpilsēta, pilskalns, estrāde un pils muzejs. Mēs šeit jūtamies ļoti labi. Bieži dodamies uz Bauskas tirgu pirkt dažādus produktus, tas ir interesanti, jo te ir pilnīgi citādāks piedāvājums. Te tiek pārdotas ogas un sēnes, mums labāk pašiem patīk ogot un sēņot, arī Ķīnā kalnos aug garšīgas sēnes. Ķīnā ir diezgan krimināla vide, ļoti bieži darbojas zagļi, un pazūd daudz lietu, bet Latvijā tā nav. Šeit, Bauskā, mūsu pagalmā piecu gadu laikā nekas vēl nav pazudis, jūtamies droši. Šeit mums ir vairāk draugu nekā Ķīnā, un ir ļoti labi un saprotoši kaimiņi, kuri nekad neliedz savu padomu un visu laiku ir palīdzējuši.» Jaks papildina: «Kad Ankijai kļuva slikti ar veselību, kaimiņi izsauca neatliekamo palīdzību un visādi centās palīdzēt. Viņi dod labus padomus arī dārzniecībā un pirmajā gadā aicināja svinēt Jāņus pie sevis. Ļoti labi kaimiņi, paldies viņiem!»

Čau dze
Mājas saimniece Ankija Kukija lūdz mūs nesteigties prom, jo ir pagatavojusi ķīniešu nacionālo ēdienu čau dze (kuai zi). Ar nepacietību gaidām, kamēr saimniece no cepeškrāsns izņem ko smaržīgu. Uz dēlīša rindiņās savirknēti, tiek atnesti par pelmeņiem lielāki, bet par mūsu virteņiem mazāki ar cūkgaļu piepildīti čau dze. Līdzās saimniece novieto mazus apaļus trauciņus ar garšvielu mērcīti, bet vislielākais pārbaudījums seko pēc tam – mums tiek pasniegti irbulīši, ar kuriem jāpaņem un jāapēd virtenīši. Mazais Enzo meistarīgi paņem irbulīšus un smaidot notiesā savu čau dze, pēc tam seko mācību kurss ēšanā ar irbulīšiem.

Enzo izglītošanās
Pie galda Jangu ģimenes dēlēns Enzo sāk sarunu par savu izglītību Bauskā. Viņš labprāt un ar prieku apmeklējot Bauskas sākumskolu un mūzikas skolu. Esot ļoti labi klasesbiedri un laba audzinātāja Ināra Muraško, kura iemācījusi dažādas lietas, ko viņš esot gribējis zināt un ar prieku uzzinājis.

Sportiskais kaimiņš Sergejs Kirtovskis esot piedāvājis Enzo apmeklēt viņa vadītās tekvondo nodarbības, zēns ar prieku to arī darījis. Diemžēl bijis grūti apvienot sportošanu ar mācībām mūzikas skolā, zēns tomēr izvēlējās apgūt klavierspēli. Viņš ar lepnumu stāsta par mūzikas skolas skolotāju Inetu Rozentāli, kura esot labi sagatavojusi Enzo Zemgales novada klavierspēles konkursam, un puisis ieguvis pirmo vietu.

Mākslinieki
Jangu ģimenes mājā ir daudz skaistu gleznu. Jaks un Ankija Kukija ir mākslinieki. Pekinā Jaks strādāja kompānijā «Disney International Group Programms» par mākslinieku datorspēlēm, kaut gan viņš atzīst, ka gleznot patīkot labāk. Sieva ir strādājusi Pekinas laikrakstā «Ķīnas Pilsētas Seja» par mājaslapas dizaineri.

Pēc dēla piedzimšanas Ankija Kukija sākusi mājās gleznot. Pašlaik Pekinā ir atklāta un skatāma viņas gleznu izstāde. Ankija rāda mums savu miniatūrglezniņu albumu, kur zīmēts ar ūdenskrāsām. Mīlīgas un meistarīgi gleznotas, gluži kā bērna acīm ieraudzītas tās skatās mums pretim. Ankija zīmē arī ļoti jaukas un oriģinālas pastkartītes, tās kopā ar autogrāfu un novēlējumu ķīniešu valodā saņēmām dāvanā.

Viņas gleznās ir daudz motīvu no Rīgas un Bauskas, arī Latvija ziemā. Šis darbs ģimenes budžetā nesot pamatienākumus. Sadarbība ar Ķīnu turpinās, tomēr nebūtu slikti iegūt kāda darba pasūtījumu arī Latvijā.

Iekoptais dārzs
Izejot no viesmīlīgās mājas, apstaigājam dārzu, vidēji liels zemes gabaliņš stiepjas ap māju. Jangi priecājas, ka ir liels plašums, bet nav iedomājušies, ka vajadzēs ieguldīt tik daudz darba, lai to iekoptu un uzturētu – jāpļauj zāle, jākopj puķes, jāravē zemeņu, sīpolu un kartupeļu dobes, jālaista salātu lecektis. Tas viss vēl jāmācās. Tomēr rezultāts viņus priecē, un ar lepnumu saimnieki latviski sauc: «Āboli, rozes, salāti, zemenes...»

Nemanot un tik ātri ir aizsteidzies mūsu tikšanās laiks, atvadāmies kā vislabākie draugi. Ir pagaisusi nepazīšanas atturība, neuzticēšanās un nacionālā barjera. Ir prieks par draudzīgajiem, talantīgajiem, viesmīlīgajiem un sirsnīgajiem jauniegūtajiem draugiem. Lai saprastu, ir jāiepazīst. Jangu ģimene Latvijā dzīvo piecus gadus un atzīst, ka šeit ir apmierināti un laimīgi. Ankija Kukija teic: «Es mīlu Bausku un Latviju!»

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ceļš no Pekinas līdz Bauskai

Kategorijas