FOTO: Ar virsdiriģentu un virsvadītāju godināšanu oficiāli atklāj Dziesmu svētkus
Ar virsdiriģentu, Goda virsdiriģentu, virsvadītāju un Goda virsvadītāju godināšanu 1. jūlijā tika oficiāli atklāta XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku nedēļa.
Uzrunājot pasākuma dalībniekus, Valsts prezidents Raimonds Vējonis sacīja, ka Dziesmu svētki ir latviešu nacionāls identitātes sastāvdaļa, tāpēc virsdiriģentiem un virsvadītājiem ir īpaša loma ne tikai sargāt svētku ideju, bet attīstīt arī nākotnē.
"Dziesmu un deju svētki ir mūsu kultūras krāšņākā rota. To veido tūkstošiem cilvēku, kas patiesi tic dziesmas un dejas spēkam un ik dienu ir gatavi par to iestāties. Starp tiem virsdiriģents un virsvadītājs ir īpaši amati, ko nevar izlozēt vai nopirkt. Māksla pati izvēlas labāko no labākajiem," pauda prezidents.
Viņš novēlēja, lai nākamā nedēļa ir visas tautas svētki, kas izskan pasaulē un iedvesmo nākamajām simtgadēm.
Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka šie Dziesmu svētki ir veltīti valsts simtgadei un noteikti būs spēcīgākais svētku svinēšanas notikums. Viņa pauda, ka Dziesmu svētku tradīcijas ļauj mums vistuvāk pieiet savai zemei, savai tautai un katram pašam sev. Ministre teica, ka šajos svētkos no visas sirds veidosim ideālu Latviju, un mudināja šo sajūtu saglabāt arī ikdienā.
Kopumā pasākuma godinātas 48 personības, kas ir rūpējušās par tradīcijas un latviešu nacionālās identitātes saglabāšanu. Dziesmu svētku parkā īpašas muzikālas ceremonijas laikā viņiem svinīgi tiks pasniegtas īpašas goda zīmes - rozetes, kas svētku nedēļas laiku rotās meistaru tērpus.
Godināto koru Goda virsdiriģentu vidū ir Jānis Erenštreits, Andrejs Jansons, Juris Kļaviņš, Jēkabs Ozoliņš, Arvīds Platpers, Edgars Račevskis un Jānis Zirnis. Atzinību saņēma arī koru virsdiriģenti Kaspars Ādamsons, Aira Birziņa, Gints Ceplenieks, Ivars Cinkuss, Agita Ikauniece, Mārtiņš Klišāns, Sigvards Kļava, Māra Marnauza, Andrejs Mūrnieks, Māris Sirmais, Ints Teterovskis, kā arī Ilze Valce un Romāns Vanags.
Tāpat godināti deju Goda virsvadītāji Marga Apsīte, Taisa Aruma, Elga Drulle, Ingrīda Edīte Saulīte, Rita Spalva un Uldis Šteins. Vienlaikus goda zīmes saņēma arī deju virsvadītāji Agris Daņiļevičs, Ilmārs Dreļs, Jānis Ērglis, Taiga Ludborža, Ilze Mažāne, Zanda Mūrniece, Jānis Purviņš, Gunta Skuja, Dagmāra Bārbale un Selga Apse.
Savukārt starp godinātajiem pūtēju orķestru Goda virsdiriģentiem ir Vilis Kokamegi un Raimonds Igolnieks, bet pūtēju orķestru virsdiriģentu vidū goda zīmes saņēma Raitis Ašmanis, Guntis Kumačevs, Artūrs Maculēvičs, Jānis Puriņš, Egons Salmanis un Pēteris Vilks.
Godināšanas ceremonijā nepiedalījās koru Goda virsdiriģente Terēzija Broka, deju Goda virsvadītāja Ieva Adāviča un deju Goda virsvadītāja Skaidrīte Darius.
Vēlāk notika Dziesmu un deju svētku atklāšanas gaidītākais notikums – gājiens, kas pulcēja vairāk nekā 40 000 dalībnieku. Tas ir jauns svētku dalībnieku skaita rekords.
Gājiens Dziesmu un deju svētku pirmajā dienā tiek rīkots pirmo reizi, iepriekš tas vienmēr notika pirms noslēguma koncerta. Tomēr tradīcija gājienam startu dot pie Brīvības pieminekļa nav mainījusies. Tur izskanēja arī valsts augstāko amatpersonu laba vēlējumi Dziesmu un deju svētku dalībniekiem.
Šogad gājienā piedalījās kopumā 1902 kolektīvi, kas viens pēc otra mēroja ceļu 1,8 kilometru garumā. Gājienu atklāja Vidzemes kolektīvi, kam sekoja dalībnieki no Kurzemes, Zemgales, Sēlijas, Latgales, kā arī diasporas kolektīvi un pašas beigās – rīdzinieki. Kamēr pirmie novadi jau soļoja, citi Vecrīgā gaidīja savu kārtu.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»