Akcentē 18. gadsimta izklaides

2018. gada 3. jūlijs 00:00

274

Katru gadu Dārza svētki Rundālē ievijas kādā noteiktā tēmā. Iepriekš akcents tika likts uz rozēm, medībām, dažādām botāniskām tēmām, bet šogad uz 18. gadsimta izklaidēm. Rundāles pils dārzā 30. jūnijā notika jau divpadsmitie tradicionālie Dārza svētki.

Priecāties ārpus virtuālās vides
Pasākuma programmā bija plašs piedāvājumu klāsts, tāpēc katrs viesis varēja izvēlēties savām interesēm piemērotāko. Laikapstākļi īpaši nelutināja, jo bija gan vēss, gan lietains, bet tikai dažbrīd caur mākoņiem manījās kāds saulesstars. Cilvēkiem tas nemaz netraucēja, par to liecināja automašīnu jūra apkārt pilij. Visvairāk svētkus apmeklēja ģimenes ar bērniem; viesi bija ne tikai no Latvijas, bet arī no citām valstīm.

Svētku atklāšanas uzrunā Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis sirsnīgi sveicināja apmeklētājus, sakot: «Šogad Dārza svētki ir īpaši ar to, ka tie sakrīt vienā gadā ar Latvijas simtgadi un Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. Kādēļ ir vajadzīgs dārzs? Tas ir nepieciešams, lai priecātos. Šodien jūs redzēsit, kā cilvēki baroka laikā izprata jēdzienu «izklaide». Cilvēkiem ir jāzina, kā citas paaudzes priecājušās, jo mūsdienās ir tik bezgala daudz virtuālu iespēju, ka lielākā daļa aizmirst, kas ir aktīvā atpūta, priecāšanās un izkustēšanās.»

Ceļojums pagātnē
Pēc svinīgās uzrunas turpat uz lielās skatuves Rundāles parka centrālās alejas galā varēja nedaudz iejusties informatīvā un izklaidējošā ceļojumā pagātnē. Rundāles pils muzeja kolektīvs bija sagatavojis prezentāciju un izskaidrojumu par agrāko laiku izklaidēm. Pils darbinieki Kristaps Zēbergs un Ilze Kusiņa stāstīja, ka 18. gadsimtā spēles norisinājās ārā. Dāmas pārsvarā brīvajā laikā darbojās ar muzicēšanu, rokdarbiem un dārzniecību. Tajā laikā spēles bija neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Agrāk viena un tā pati spēle tika spēlēta pēc atšķirīgiem noteikumiem, jo informācija par tām tika nodota mutiski.

Visas dienas garumā tika piedāvātas daudz un dažādas aktivitātes. Vislielākā rosība tika manīta liliju bosketā, kur ikkatrs varēja izmēģināt agrāko laiku aktuālākās spēles – mankala jakolo – mērķis ieslidināt 30 ripiņas mājiņā, savācot pēc iespējas vairāk punktu, izglītojoša spēle «Latvijai 100» zināšanu nostiprināšanai, klik klak bumbas, kur, bumbas ripinot, jāsavāc visvairāk punktu, ciparu puzle, kur cipari jāizkārto pieaugošā secībā, hipodroms, krikets, šahs, kegļu spēle, iespēja pabarot un paglaudīt trušus.

Dekoratīvo augļkoku bosketā apmeklētāji varēja degustēt vīnu. Tāpat rietumu puses stāvlaukumā bija iespēja piedalīties veiklības un izklaides izbraucienos ar mazo dārza tehniku, šaušanā ar loku un izjādē ar zirgiem. Kā jau katrā pasākumā, arī šajā bija tirdziņš. Varēja apskatīt ziedus, iegādāties to stādus, sēklas, kokus, krūmus, sausos ziedus, kompozīcijas. Dārznieka mājā tika iekārtots studiju kabinets, kurā bija aplūkojami materiāli par Rundāles pils parka atjaunošanu. Vairākas izklaides bija paredzētas bērniem – leļļu teātra izrāde, burvju triku demonstrācija, koncertprogramma bērniem, vizināšanās karuselī.

Par daudz komercijas
«Šos svētkus cenšamies apmeklēt katru gadu. Šogad organizācija ir ļoti laba, bet tomēr ir lietas, kuras nevar neievērot – pasākums ir par daudz komercializēts, garas rindas pie kasēm, daudz bižutērijas, apģērbi, nemanījām informatīvos bukletus. Lai noturētu cilvēkos interesi, starplaiki starp priekšnesumiem varēja būt īsāki. Zinu, ka kritizēt ir viegli un kaut ko uztaisīt grūtāk, bet tādas ir mūsu domas,» atklāj baušķenieks Arnis Bērziņš ar ģimeni.

Sarīkojumu steidza apmeklēt ne tikai mūspuses novadu iedzīvotāji, bet arī cilvēki no attālākām vietām. «Kādreiz bijām viesojušies šajā pusē un apskatījuši pili un dārzu, bet uz Dārza svētkiem esam pirmo reizi. Ļoti uz tiem vēlējāmies atbraukt tieši rožu ziedēšanas laikā. Mūs te viss ļoti apmierina, bet visvairāk gaidām grupas «Jumprava» uzstāšanos. Izmēģinājām arī spēkus divās spēlēs – kriketā un badmintonā. Ar to mums veicās ekstremāli lielā vēja dēļ,» smejot teic venstpilnieki Gunda, Artūrs un Edmunds.

INTERESANTI

Dažas no aktuālākajām 18. gadsimta spēlēm
Ķegļu spēle jeb boulings – pirmie ķegļi un bumbas izgatavoti pirms 7 tūkstošiem gadu. Prototipi atrasti arheoloģiskajos izrakumos senajā Ēģiptē. 18. gs. šī aizraušanās kļuva par azartspēli un to mēdza spēlēt uz augstām likmēm. Desmito ķegli spēlei pievienoja tikai 19. gs.

Zāles boulings – tā iepatikās daudziem romiešiem un strauji izplatījās arī citās zemēs. Pirmais zāles boulinga laukums tika izveidots Anglijā 1299. gadā. Tāpat kā ķegļu spēli, 17. gs. to aizliedza. Anglijas un Francijas karaļiem pat nācās izdot īpašu likumu, jo karavīri ar spēli bija tik ļoti aizrāvušies, ka tā sāka apdraudēt valsts drošību.

Golfs – nāk no Nīderlandes. 15. gs. vidū Skotijā aizsākās golfa spēles mūsdienu versija, un tur bumbu vienkārši nedzenāja pa laukumu, bet izdomāja izrakt bedres. Šo spēli uz laiku arī aizliedza, jo tā pavājināja armijas kaujas spējas. Mūsdienu golfa noteikumi attīstījušies.
1754. gadā tika nodibināta golfa spēlētāju biedrība, kas vēl aizvien izdod un apstiprina spēles noteikumus.

Krikets – nav precīzu ziņu par attīstības sākumu, bet pastāv uzskats, ka radies 13. gs. To galvenokārt spēlēja jaunieši un zemnieki laukos, bet drīz vien ar to aizrāvās citu sociālo slāņu pārstāvji. Līdz 18. gs. spēle attīstījās līdz sporta veidam.

Teniss – aizsākās 13. gs. Ziemeļfrancijas klosternama pagalmos. Līdz 15. gs. bumbu sita ar plaukstu, tikai vēlāk sāka izmantot cimdus, bet vēl vēlāk kādu priekšmetu.

Badmintons – aizsākumi redzami divus tūkstošus gadus senos alu zīmējumos Indijā. Ceļotāji aizveda spēli uz Eiropas valstīm, kur galvenokārt to pieņēma kā izpriecu bērniem.

Karuselis – cēlies no itāļu un spāņu valodas vārdiem. Laika kavēkli pirms vairāk nekā tūkstoš gadiem iecienīja arābu un turku jātnieki. Līdz mūsdienām saglabājušies tikai daži 18. gs. karuseļi. Viens no tiem atjaunots un atrodas Hānavas pilsētas parkā Vācijā.

Avots: Rundāles pils muzejs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Akcentē 18. gadsimta izklaides

Kategorijas