Iesaka domāt par pensijas kapitālu

2018. gada 3. jūlijs 00:00

Par vecumdienām ir jādomā, savam pensiju plānam jāseko, un tas jāuzrauga. Cilvēki tikai atrunājas, sakot, ka «līdz pensijai nenodzīvos», «pensijas nemaz nebūs» vai arī «sliktie politiķi pensiju nozags», pauž ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības «Indexo» pārstāvis Toms Kreicbergs.

Valsts garantē minimumu
T. Kreicbergs iesaka mudināt darbiniekus domāt par saviem pensiju plāniem, jo brīdī, kad valstī parādīsies daudz cilvēku ar ārkārtīgi trūcīgām pensijām, tā būs sociāla katastrofa. Nav iespējams, ka pensiju nebūs, jo Latvijas valsts garantē minimālo pabalstu, ja cilvēks vispār nav veicis sociālā nodokļa iemaksas. Nepilnus 70 eiro par normālu pensiju nosaukt nav iespējams, tomēr nav pamata apgalvot, ka vecumdienās naudas nebūs vispār.

«Mēs visi gribam dzīvot normāli, un stāsts par pensijām visā pasaulē ir līdzīgs. Reti ir tā, ka cilvēks, saņemot valsts garantēto pensiju, var dzīvot virs vidējā. Esmu daudz braukājis pa pasauli. Piemēram, Vācijā vidējā valsts pensija ir aptuveni 1300 eiro. Tas, protams, ir krietni vairāk nekā pie mums, tomēr, ja paskatāmies, cik ir jāmaksā par īri, cik maksā pārtika un citi pakalpojumi, nekāda luksusa dzīve un ceļojumi neiznāk. Tie vācu tūristi, kurus redzam Rīgā un Liepājā staigājam baltās biksēs un malkojam dzērienus vasaras kafejnīcās, ir darījuši kaut ko vairāk, lai varētu ceļojumus atļauties. Viņi ir krājuši, viņu vecāki ir krājuši, iespējams, arī vecvecāki ir krājuši,» salīdzina T. Kreicbergs.

Pēc 65 gadiem cilvēki dzīvo
Populārais apgalvojums, ka cilvēks līdz pensijai nenodzīvos, ir izplatīts vīriešu vidū. Daudzi ir redzējuši ziņojumus par vīriešu vidējo dzīves ilgumu – tas ir nedaudz virs 70 gadiem. Sievietēm vidējais dzīves ilgums ir ap 80 gadiem. Vīriešu mirstība darbspējas vecumā, gan strādājot bīstamus darbus, gan pakļaujoties atkarībām, patiešām samazina vidējo dzīves ilgumu vīriešiem. Tajā pašā laikā T. Kreicbergs rosina padomāt: «Ja vīrietis līdz pensijai ir nodzīvojis, tad jārēķinās, ka viņš vidēji nodzīvos vēl vismaz 15 gadu.»

Atruna nevar kalpot par iemeslu nevērīgai dzīvei darbspējas vecumā, ja cilvēks neaizraujas ar alkoholu, nesmēķē pa pāris paciņām cigarešu dienā vai nedara vēl kādas lietas, kas ir pāragras nāves cēlonis. T. Kreicbergs secina: vīrieši, kuri dzīvo saprātīgi, sevi vienkārši māna, ignorējot sociālās iemaksas. «Tad būs jāsaprot, ko nozīmēs 15 – 20 gadus maksāt īri, komunālos maksājumus un pirkt pārtiku,» teic T. Kreicbergs.

Nozagt nevar
Trešais mīts, ka pensiju fondu nauda izkūpēs gaisā, vairāk ir balstīts demogrāfiskajā situācijā, kura patiešām nav spīdoša. Tomēr T. Kreicbergs apgalvo, ka Latvijā patlaban ir tādas pašas garantijas kā visā Eiropas Savienībā un pensija nepazudīs. Cita lieta – ir vairāki pensiju līmeņi, un katrs no tiem var papildināt pamatpensiju.

Ja cilvēks maksā sociālo nodokli un nav pieteicies augstākiem pensiju līmeņiem, tad visi 20% no iemaksām pensiju fondā nonāk 1. pensiju līmenī, kas ir tieši atkarīgs no demogrāfiskās situācijas valstī. Pēc būtības – darbspējīgie iedzīvotāji maksā pensijas tagadējiem pensionāriem, un viņu sociālajos kontos tiek reģistrēts uzkrājums, kas ir vien cipars, kurš noteiks viņu pensiju nākotnē. Tātad pēc desmit gadiem pensionāri saņems tik lielas pensijas, cik prāvas būs strādājošo iemaksas sociālajā budžetā. Tā kā strādājošo un pensionāru attiecība lēni tuvojas skaitlim «viens», tad jārēķinās, ka 1. līmeņa pensijas nākotnē varētu būt mazākas nekā tagad.

Pensiju 2. līmenis paredz, ka 6% no minētajiem 20% tiek nodoti pensiju fondu pārvaldītājiem, kuri vairo pensiju kapitālu, naudu ieguldot vērtspapīru tirgū. Atkarībā no vērtspapīru veida tiek nodalīti pensiju plāni – aktīvais, sabalansētais un konservatīvais.
Pensiju 3. līmenis ir pašu cilvēku iemaksas pensiju fondā. Labums šajā gadījumā ir, ka daļu naudas no iemaksām valsts cilvēkam atmaksā. Atliek vien aizpildīt gada ienākumu deklarāciju.

Pēdējos divos pensiju līmeņos naudu no vienkāršas nozagšanas pasargā Eiropas regulas un Latvijas likumi.

Par ko pārmaksājam?
Kādēļ gan būtu nepieciešams viss šis garais ievads, ja patiešām nav, par ko satraukties, tikai jāizvēlas pensiju līmenis un savas iespējas iemaksāt kādā pensiju fondā? Toms Kreicbergs uzsver, ka 2. un 3. pensiju līmenis nav atkarīgi no demogrāfijas valstī un tādējādi pasargā iedzīvotājus no trūkuma vecumdienās, tomēr tirgū ilgstošu laiku nav bijusi konkurence, un komisijas maksas par pensiju kapitāla apsaimniekošanu bijušas nesamērīgi augstas. 2. pensiju līmenī tas ir aptuveni pusotrs procents no summas, bet trešajā pensiju līmenī – divi procenti. Sākotnēji, kad uzkrātais pensiju kapitāls ir neliels, arī komisiju maksa nav īpaši jūtama. Brīdī, kad pensijas kapitāls ir, piemēram, 20 tūkstoši eiro, tad divi procenti ir 400 eiro gadā, kas jau ir salīdzināma summa ar cilvēka gada iemaksām pensiju fondā.
«Cilvēku izvēle līdz šim nav balstījusies uz kaut kādiem ekonomiskiem apsvērumiem. Vienkārši – kurā bankā iedeva parakstīt papīru, tā banka ir pensijas kapitāla pārvaldītāja. Līdz ar to nevienam no pensiju kapitāla pārvaldītājiem līdz šim nav bijusi interese samazināt apkalpošanas komisijas maksas, jo klienti jau sākotnēji ir sadalīti,» skaidro speciālists.

Pensiju kapitāla pārvaldīšanā komisijas maksa ilgu laiku bija vienā apmērā. Tirgus desmit gadu laikā ir audzis simt reižu, bet komisiju maksa par pakalpojumu nav samazinājusies. Pēdējos gados banku peļņa no pensiju kapitāla pārvaldīšanas Latvijā bijusi 40 miljoni eiro gadā. Jebkura cita uzņēmējdarbības nozare šādu peļņu varētu vien «apskaust».

«Tādas ir sekas apstāklim, ka cilvēki neinteresējās un nesekoja saviem pensiju kapitāla līdzekļiem. Pašlaik konkurence ir, bet vēl aizvien ir problēma – cilvēki nav informēti par patieso kontu stāvokli un nezina, cik lielu komisiju maksā bankai,» uzsver Toms Kreicbergs.

Sekot naudai nav grūti
Latvijā ir radīta pārskatāma e-vide, kas ļauj viegli un efektīvi sekot pensijas plānam un mainīt pensijas plāna pārvaldītāju. «Visu informāciju par uzkrāto pensijas kapitālu ir iespējams sameklēt portālos «Latvija.lv» un «Manapensija.lv», kur var atrast visu par izveidoto pensijas kapitālu. Ieteicams arī aplūkot, kāds ir jūsu pensijas plāns,» pauž T. Kreicbergs.

Viņš gados jauniem cilvēkiem iesaka izmantot aktīvos pensiju plānus, kas gan ir riskantāki, bet dod lielāku kapitāla pieaugumu, savukārt cilvēkiem pēc 55 gadu vecuma vēlams orientēties uz konservatīvajiem pensiju plāniem. «Pasaules ekonomikā vienmēr bijušas krīzes un gadīsies atkal. Aktīvie plāni iegulda līdzekļus akciju tirgos. Krīzes brīžos akciju vērtība var kristies pat par pusi, bet paiet pieci gadi, un akciju vērtība atgriežas vecajās sliedēs, pat pieaug. Pats muļķīgākais būtu mainīt pensiju plānu brīdī, kad akciju vērtība ir kritusies. Diemžēl cilvēki tā dara, un paši sev nodara lielu postu,» secina «Indexo» pārstāvis.

UZZIŅAI
Pensiju 1. līmenis – valsts obligātā nefondētā jeb neuzkrājošā pensiju shēma. Šis līmenis nozīmē, ka no algas tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, kuras tiek uzskaitītas gan pensijai, gan izmaksātas esošajiem pensionāriem. Tas paredz – jo ilgāk cilvēks strādās un maksās sociālās iemaksas, jo lielāka būs pensija.
Pensiju 2. līmenis – valsts fondētā jeb uzkrājošā pensiju shēma. Tās mērķis ir palielināt pensijas kapitālu un arī pašu pensiju, daļu no sociālajām iemaksām uzkrājot un ieguldot finanšu un kapitāla tirgū vērtspapīros un banku depozītos.

Pensiju 3. līmenis – privātā brīvprātīgā pensiju shēma. Iespēja brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus savai pensijai, veicot individuālas iemaksas vai ar sava darba devēja starpniecību daļu ienākumu novirzot kādā no privātajiem pensiju fondiem.Nauda, kas tiek iemaksāta pensiju 1. līmenī, tiek izmantota pensiju izmaksām pašreizējiem pensionāriem, kā arī uzskaitīta paša cilvēka pensijai. Savukārt līdzekļi, kas tiek iemaksāti pensiju 2. un 3. līmenī, tiks izmantoti tikai cilvēka paša pensijas kapitāla uzkrāšanai, palielināšanai un izmaksai.

Ko un kā atrast portālā «Latvija.lv»?
Praktiskā darbībā cilvēkam, meklējot savas pensijas plānus, var rasties jautājumi. Portālā «Latvija.lv» ir simtiem dažādu pakalpojumu, tādēļ pastāstīt par praktisko mājasdarbu, kas katram cilvēkam būtu jāveic vismaz reizi gadā, laikraksts aicināja finanšu konsultantu Ilgvaru Skrīveru, kurš rīko izglītojošus seminārus par personīgo finanšu plānošanu.

Kāpēc regulāri jāseko pensiju kapitālam?
– Pirmkārt, pensiju fonds ir katra cilvēka līdzekļi, un valsts ir devusi tiesības izvēlēties, kā tos ieguldīt. Otrkārt, pensiju fondu pārvaldīšanas nozarē ir sākusies konkurence. Stāsts katrā konkrētajā gadījumā ir par komisijas maksām, kuras pensiju kapitāla pārvaldītājam maksā katrs cilvēks, kurš ir iesaistījies vismaz 2. pensiju līmenī. Taču vispārīgi un tālākā perspektīvā stāsts ir par valsts demogrāfisko situāciju un to, ka mums jau tagad no 890 tūkstošiem darbspējīgo iedzīvotāju aptuveni 400 tūkstoši strādā valsts un pašvaldību iestādēs, organizācijās un ir 460 tūkstoši pensionāru. Patlaban aptuveni 60% iedzīvotāju saņem pensiju, kas nav lielāka par 300 eiro. Es uzskatu, ka šie faktori ir pietiekams iemesls katram domāt un rīkoties, vismaz apmeklējot portālu «Latvija.lv», lai paskatītos, kas notiek ar viņa pensijas kapitālu.

Kur portālā «Latvija.lv» var atrast informāciju par to, kāda būs mana pensija, piemēram, ja zinu, ka došos pensijā pēc dažiem gadiem?
– Vispirms iesaku cilvēkiem apmeklēt vietni «Manapensija.lv» un iepazīties ar pašu pensiju sistēmu. Uzzināt, kāda būs pensija pēc gada, diviem vai pieciem, var portāla «Latvija.lv» sadaļā «Epakalpojumi/EP61». Tur ir kalkulators, kas izrēķinās. 10 ga-di ir prognožu griesti. Visiem iesaku pārliecināties, vai ir uzskaitīts darba stāžs līdz 1995. gada 31. decembrim. Nepieciešamības gadījumā ir jāiesniedz dokumenti – to daudzi cilvēki nav izdarījuši.

Vai autorizēties portālā «Latvija.lv» ir sarežģīti?
– Autorizēšanās iespējama divos veidos – ar e-parakstu vai arī izmantojot savas bankas autorizāciju. Domāju, ka vairums izmantos šo variantu – tas ir vienkārši un ērti.

Kur var atrast informāciju par uzkrāto 2. līmeņa pensiju kapitālu un tā pārvaldītāju?
– Sadaļā «E-pakalpojumi/EP44».

Ja pensijas kapitāla pieaugums gada laikā līdzinās sociālo iemaksu lielumam gadā – tas ir labi, ciešami vai slikti?
– Šī ir viena no lielākajām cilvēku kļūdām, analizējot sava pensijas kapitāla izaugsmi. Patiesībā, ja pensijas kapitāls ir pieaudzis tikai par sociālā nodokļa tiesu, tas nozīmē, ka pensijas kapitāla pārvaldītājs nav labi strādājis. Viņa rīcībā jau ir uzkrātais kapitāls, kam būtu jādod vismaz kaut kāds pieaugums, ja nenotiek globāla ekonomiskā krīze. Šis ir arī stāsts par augstām pārvaldīšanas komisijas maksām. Iespējams, neliela peļņa ir, tomēr visa aiziet komisijas maksā pensijas kapitāla pārvaldītājam. Tieši tādēļ pilsoņiem jāseko savam pensiju kapitālam.

Kāda nozīme ir pensiju plāna izvēlei?
– Pamatā tiek piedāvāti trīs veidu 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plāni jeb stratēģijas, ko realizē ieguldījumu pārvaldītāji. To nosaukumi visbiežāk ir konservatīvais, sabalansētais un aktīvais. Konservatīvais plāns paredz visu pensijas kapitālu ieguldīt valsts vērtspapīros. Šādā gadījumā ienesīgums nebūs tik liels, toties zaudējumu iespējamība ir minimāla. Aktīvais plāns paredz lielāko daļu kapitāla ieguldīt akciju tirgū. Vairums pārvaldītāju iesaka konservatīvo izvēlēties vecākiem ļaudīm, lai pirms pensijas vecuma pienākšanas būtu mazāks risks.

Vai ir iespējams mainīt pensijas kapitāla pārvaldītāju, un kā tas darāms?
– Portālā «Latvija.lv» jāatrod e-iesniegums valsts fondētās pensijas kapitāla līdzekļu pārvaldītāja un ieguldījumu plāna izvēlei vai maiņai, jāizvēlas ieguldījumu plāns un jāapstiprina elektroniska vēstule Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. To var izdarīt portālā «Latvija.lv», nav jāmeklē cita interneta vietne. Kapitāla pārvaldītāju var mainīt reizi gadā, bet plānu drīkst mainīt divas reizes gadā.

Vai tie, kas seko akciju svārstībām un pasaules ekonomikas attīstībai, var izvairīties no zaudējumiem, pirms vēl tie radušies, ja laikus maina pensiju plānu?
– Jā, to var. Es pats lietoju aktīvo pensiju plānu, lai arī pārvaldītājs cilvēkiem pēc 35 gadiem ieteiktu sabalansēto plānu. Pensiju plāna izvēle ir katra cilvēka individuāls risks. Es pašlaik izvēlos pelnīt, tādēļ vairāk riskēju.

Trešais pensiju līmenis – kas tas ir?
– Ar pašlaik vidējo algu – aptuveni 960 eiro pirms nodokļu nomaksas – vidējā pensija ir 320 eiro. Tas ir tas pensijas lielums, ko labākajā gadījumā nodrošina pirmais pensiju līmenis. Trešā daļa no algas. Tā tas, visticamāk, būs arī tuvākajā nākotnē. Otrais pensiju līmenis nodrošina vēl kādu 100 eiro papildinājumu pensijas maciņā, tomēr arī ar šo summu ir iespējams tikai iztikt, nevis kvalitatīvi dzīvot. Tas, ko iesaku, ir vismaz 10% algas atlikt trešā līmeņa pensijas uzkrājumam. Trešā līmeņa pensija ir katra cilvēka izvēle uzlabot savas dzīves kvalitāti pensijas vecumā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iesaka domāt par pensijas kapitālu

Kategorijas