Prieku rod citu priekā

2018. gada 29. jūnijs 00:00

457

80 gadu jubileja Ženijai Stundai Bauskā.

Baušķeniece Ženija Stunda par savu dzīvi teic: «Man tā ir tāda, kāda ir – pa šiem gadiem sagriezusies krustām šķērsām. Ja man nebūtu cilvēku, kam varu palīdzēt, tad es neko nespētu izdarīt. Uz priekšu mani velk pienākums, tāpēc visu cenšos izdarīt pēc iespējas labāk. Es tāda esmu un citādāka nevaru būt. Kā saka – savu prieku rodu citu priekā.»

Sapnis par medicīnu
Ženija dzimusi un augusi pirmskara laikā Kuldīgas novada Laidu pagasta Valtaiķos. Kara laika periodu jubilāre ļoti labi atceroties, kaut gan bija vēl maza. Lai gan bail no krītošām bumbām viņai neesot bijis, tāpat kaujas debesīs likušās briesmīgas. Ģimenē bijuši septiņi bērni, līdz ar to mammai Jadvigai bijis jāpalīdz dažādos mājas darbos, no kuriem baušķeniece nebaidījās.

Vēl pašlaik viņas ir sešas māsas, bet brālis cienījamā vecumā aizgājis mūžībā. Bērnībā māsas cita citu esot auklējušas, uzturējušas draudzīgas attiecības, dzīvojušas bez nesaskaņām, un patīkamās attiecības saglabājušas līdz pat šim laikam. Ženija bija izteikta tēta meitiņa, pat neēda bez viņa klātbūtnes.

Viņas ģimenes pulkā bija dēls Gints, ir meita Elita, četri mazbērni un divi mazmazbērni. Kādreiz jubilāre vēlējusies studēt medicīnu, bet tas neesot izdevies dzīvesvietas trūkuma dēļ galvaspilsētā. Turpretim viņas meita gan piepildīja mātes sapni un tagad strādā medicīnas nozarē.

Visiem pa priekšu
Valtaiķu pamatskolā jubilāre pabeidza četras klases, Kazdangas pamatskolā septiņas klases, visbeidzot vidusskolu absolvēja Rudbāržos. Drīz pēc tam, 1959. gadā, viņa uzsāka dzīvot un strādāt savā pirmajā darbavietā par kultūras nama direktori Zemgalē – Sesavā. Tajā laikā daudziem kultūras namu vadītājiem nebija izglītības, tāpēc tika piedāvāti vienu mēnesi ilgi kursi. Šis darbs Ženijai esot ļoti paticis, jo skolas laikā vienmēr gājusi visiem pa priekšu, kā arī iesaistījusies dažādās aktivitātēs – deju kolektīvos, dziedāšanā, sportā, zīmēšanā u. c.

Tajā pašā ciemā un darbā viņa iepazinās ar vīru Uldi un pēc trīs gadiem apprecējās. Tad abi aizbrauca dzīvot uz Bauskas novada Ceraukstes pagastu. Ž. Stundai nācās meklēt jaunu darbu. Sākumā viņu pieņēma par mācekli grāmatvedībā, bet pēc meitas piedzimšanas jau uz pastāvīgu slodzi tajā pašā amatā. Meitu līdz divu gadu vecumam auklēja vīra radi, jo citādāk Ženija nebūtu varējusi strādāt un darbu pēc tam viegli neatrastu. 1993. gadā viņa aizgāja pensijā, bet līdz tam laikam esot gājis visādi – bijis jāveic dažādi grāmatvedes darbi, strādājusi kasē, cīnījusies ar visiem spēkiem, lai noturētos darbavietā.

Vienmēr līdzās
«Mans lielākais hobijs ir dārzs. Tur es gūstu vislielāko prieku. Kopš 1965. gada dzīvoju Bauskā, un dārza lietas ir manas dzīves neatņemama sastāvdaļa. Ko tik iepriekš neesmu darījusi savā brīvajā laikā – adījusi, šuvusi, auklējusi mazbērnus, iesaistījusies dažādos kultūras pasākumos, sportojusi, šāvusi, spēlējusi dambreti, gājusi pārgājienos. 1996. gadā manā dzīvē sākās otrs darba cēliens, kurā darbojos līdz pat šai dienai,» atklāj baušķeniece.

Ž. Stunda ir Latvijas Multiplās sklerozes asociācijas Bauskas nodaļas vadītāja un dibinātāja. Ideju «pasviest» palīdzēja paziņa Viesturs Puidītis, kas tajā laikā darbojās tāda paša veida asociācijā Vācijā un nesaprata, kāpēc Latvijā tā nav izveidota. Bauskai pamazām pievienojās arī citu novadu nodaļas. Ženijas vadītajā apvienībā sākumā bija deviņi cilvēki, bet tagad esot jau 24. «Katru dienu saņemu telefona zvanus, neskatoties, vai ir diena vai nakts. Man ir jāatbild uz zvaniem, jāuztraucas par slimniekiem, jāsniedz tiem palīdzība, jo viņiem nav citu cilvēku, pie kā vērsties. Es viņiem palīdzu visu plānot un izpildīt. Mēs kopā svinam svētkus, dodamies dažādās ekskursijās. 15. jūlijā plānojam braukt uz Botānisko dārzu un Zoodārzu Rīgā. Šiem cilvēkiem pretī eju ar izstieptu roku, palīdzot vākt arī ziedojumus. Ja kādam ir slikti, tad vienmēr esmu līdzās,» aizrautīgi stāsta Ženija.

Dzimšanas dienas svin
Jubilāres dzīve nebija no tām vieglajām, jo kādreiz esot daudz un bieži slimojusi. Viņai bija noteikta multiplās sklerozes diagnoze, tāpēc tas ir vēl viens no iemesliem, kāpēc baušķeniece iesaistījās asociācijas darbībā – ar vēlmi palīdzēt citiem tādiem pašiem ļaudīm. Pašlaik viņa jūtas ļoti labi.

«Tā kā augu daudzbērnu ģimenē, man vienmēr apkārt bija un joprojām ir mīļie cilvēki. Kas var būt labāks par to? Darba gadi arī bija ļoti labi – gan ar kāpumiem, gan kritumiem. Visu mūžu esmu mācījusies, vēl šodien apgūstu kaut ko jaunu. Iet visādi, bet sūdzēties nevaru,» pārdomās dalās Ženija.

Jubilārei un māsām ir kopīga tradīcija – svinēt apaļās un pusapaļās dzimšanas dienas. Tās ir reizes, kad visas obligāti satiekas un pavada laiku kopā. Šogad Ženija Stunda dzimšanas dienu 58 cilvēku pulkā atzīmēs viesu namā «Bērzkalni».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Prieku rod citu priekā

Kategorijas