«Es baidos lidot»

Esot lidostā, daudzi, iespējams, būs pamanījuši vīrus, kas gluži kā ceļu policisti ar žestiem norāda lidmašīnām kustības virzienu, dod zīmi par galīgās apstāšanās vietu. Tēlaini viņus varētu saukt par lidmašīnu ganiem, kuri ar viņiem vien saprotamām zīmēm novirza gaisa kuģus stāvvietās, norāda virzienu uz izlidošanas joslu.
Īslīces vidusskolas absolvents, pašlaik Jelgavā dzīvojošais Mārtiņš Lasis ir viens no šī darba veicējiem. Viņš ir Rīgas lidostas pasažieru lidmašīnu apkalpojošās Turcijas firmas «Havas Latvia» lidojumu koordinators. Apzīmējums «lidmašīnu gans» Mārtiņā sākotnēji raisa smīnu, taču vēlāk viņš šo salīdzinājumu atzīst par patiesu.
Skolā to nemāca
Kad lidmašīna piezemējusies un apstājusies galapunktā, pie durvīm piebrauc pasažieru traps, vienlaikus ap laineri sāk tekalēt tehniskie darbinieki. Piebrauc bagāžas izkrāvēji, degvielas vedējs, uz salonu dodas sakopšanas brigāde.
Strādājot par lidojumu koordinatoru jau sesto gadu, Mārtiņš ir paaugstinājis savu statusu – bremžu klučus zem lidmašīnas riteņiem viņš gluži neliek. To dara citi darbinieki. Mārtiņam jādod komanda sākt darbu un jāuzrauga, lai visi precīzi un laikus izpilda savus pienākumus.
«Par lidojumu koordinatoru nevienā skolā nemāca. Šo arodu var apgūt tikai uzņēmumā. Lidostā «Rīga» ir divas firmas, kas apkalpo lidmašīnas, vienā no tām strādāju es. Tie ir starptautiski sertificēti uzņēmumi ar augstu novērtētiem drošības standartiem un licencēm,» par darbu stāsta Mārtiņš.
Jābūt attapīgam
Vaicāts par arodam nepieciešamām prasmēm un rakstura iezīmēm, Mārtiņš nosauc būtiskāko: «Jābūt attapīgam. Lai arī augstajos drošības standartos visas darbības ir strikti noteiktas, tomēr var notikt kas neparedzēts. Jāspēj ātri reaģēt. Lidmašīnā ir pasažieri, tā piepildīta ar kravu, degvielu, durvis aizvērtas, tu grasies ziņot kapteinim par gatavību doties projām no perona, kad pēkšņi austiņās atskan, ka tiek vestas vēl divas somas. Ir jānoreaģē, jāatsauc darbinieki un somas jāiekrauj. Tas jādara ātri, vienlaikus neko nesajaucot un neaizmirstot.»
Vasarā, kad lidojumu skaits ir liels, iepriekš aprakstītie gadījumi notiekot biežāk. Taču papildu laika tam nav. «Mazajām «Bombardier» tipa «airBaltic» lidmašīnām atvēlēts 25 minūšu «apgrieziena laiks». Tajā jāpaspēj viss – lidmašīna jāiztukšo, jāiztīra un jāpiepilda ar pasažieriem, bagāžu, pārtiku un degvielu. Tas varbūt izklausās neticami, bet mēs to izdarām. Jaunajiem «Bombardier» noteikts ilgāks laiks, jo tie ir šaurāki, tur nevar tik ātri visu paveikt. «Boingiem» ir ērtāka pieejamība, tos sagatavot jaunam lidojumam var ātrāk,» stāsta M. Lasis.
Ir noteiktas obligātas regulārās veselības pārbaudes, kurās testē arī dzirdi. Uz perona nelietot austiņas ir liela pārgalvība, ko varbūt kāds jaunais darbinieks atļaujas. Šo amatu var pildīt tikai krimināli nesodītas personas. Ir jābūt komunikablam, apzinīgam. Mārtiņš aicina apgūt šo profesiju. Kravas mašīnu un autobusu vadītāji lidostā mēdz būt arī gados vecāki cilvēki.
Drošāk jūtas uz zemes
Darbam lidostā ir bonusi. Mārtiņš atklāj profesijas romantisko noskaņu – iespēju vērot paceļamies debesīs gaisa kuģus un domāt par to, kādas tālas zemes tie sasniegs.
Taču viņa nākamā atklāsme ir pārsteidzoša: «Lidostā strādājošie var iegūt lētākas aviobiļetes. To izmantoju tikai vienreiz, kad lidoju pie drauga uz Londonu. Man nepatīk lidot, es baidos. Labāk jūtos, dodoties ceļojumā ar auto. Protams, strādājot pie lidmašīnām, es zinu, ka viss tiks izdarīts, kā nākas, lai lidojums būtu drošs. Un tomēr es nelidoju.»
Fotografēt nedrīkst
«airBaltic» divus gadus pēc kārtas iegūtais tituls «Punktuālākā aviokompānija» ir arī Mārtiņa uzņēmuma nopelns. Aviokompānijas atzinušas, ka lidosta «Rīga» ir viena no lielākajām Austrumeiropā, efektīvākā un servisa ziņā kvalitatīvākā. «To zinot, arī man savs darbs šķiet nozīmīgs. Neesmu lepns, jo var strādāt vēl labāk, tomēr gandarīts gan,» pozitīvā noskaņā atzīst M. Lasis.
Darbā ir arī interesanti brīži. Gandrīz katru trešo dienu bagāžas nodalījumā jāiekrauj kāds suns. Dzīvnieku reakcija ir atšķirīga. Dažiem pārlidojumi ir ierasti, citi uztraukumā zaudē visas zvēra īpašības. Lidojumos dodas arī kaķi, dažādi aukstasiņu dzīvnieki. Lūdzot raksturot pasažierus, Mārtiņš viņus iedala divās grupās – normālie un tādi, kuriem nav garastāvokļa. Uz perona strādājošie ar pēdējiem saskaras retāk, tomēr arī te netrūkst noteikumu ignorētāju. Kaut vai liegums fotografēt, esot lidmašīnu laukumā. Ne visi to grib saprast un ievērot.
Īpašas metodes ir, apkalpojot personas ratiņkrēslos, citi noteikumi ir deportētajām personām, arī ieslodzītajiem, kurus mēdz pārvietot reisa lidmašīnās. Daudzos specifiskos gadījumus īsteno tā, ka ierindas pasažieris nemaz neuzzina, kas kopā ar viņu lido.
Mārtiņš Lasis
Pēc mācībām Īslīces vidusskolā Mārtiņš Rīgas arodskolā apguva lietvedības pamatus. Prakse Latvijas Valsts arhīvā nostiprināja atziņu, ka darbs ar dokumentiem nav domāts viņam.
2007. gadā Mārtiņš skaistumkonkursā ieguva titulu «Misters Bauska». Atjaunotajā Latvijā tas bija pirmais pilsētas skaistumkonkurss. Šī uzvara bija nozīmīgs notikums, taču turpināt sevi apliecināt šajā jomā Mārtiņš nevēlējās. «Tas lai paliek uz jaunības dulluma rēķina!»
2013. gadā izturēja konkursu, lai iegūtu tiesības strādāt lidostā, kur apguva lidojumu koordinatora amatu.
Mārtiņš nav precējies, viņam ir draudzene – veterinārārste, kopā audzina meitiņu. «Daudzi uzskata, ka dzīvot kopā un neprecēties ir modes lieta. Es tā nedomāju. Precēšanās ir ļoti nopietns solis. Zinu, ka es tam nobriedīšu,» savu nostāju pauž Mārtiņš.
Brīvajā laikā labprāt spēlē hokeju. Šoruden iecerējis startēt kādā Jelgavas klubā.
Lai arī Mārtiņu dusmo Latvijas politika, Saeimas vēlēšanās viņš noteikti piedalīsies. Balsos par kādu no jaunajiem politiskajiem spēkiem, jo vecajiem politiķiem vairs neuzticas.
Kā netikumu viņš min smēķēšanu un pēc maza pārdomu brīža norāda uz tetovējumiem, kuri bagātīgi rotā kreiso roku. «Tas nav netikums, taču, ja būtu iespēja, sevi šādi neizrotātu. Darbā tas man varētu radīt ierobežojumus. Kad palika astoņpa-dsmit gadu, aizbraucu uz Rīgu, iedevu meistaram naudu, cik bija, un teicu, lai tetovē to, kas sanāk. Uz rokas ir mana dzīve saistībā ar mūziku, brīvības izjūta un tiekšanās pēc nesasniedzamā,» skaidro M. Lasis.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»