BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Katastrofāli plūdi un Valsts prezidenta vizīte

Agnija Ruhocka, Bauskas muzeja speciāliste
Laikraksta arhīvs

2018. gada 26. jūnijs 00:00

1015
Katastrofāli plūdi un Valsts prezidenta vizīte

Šovasar mūsu upes, mežus, pļavas un laukus moka sausums, bet jūnijs pirms 90 gadiem Bauskā ienesa vispostošākos plūdus pilsētas vēsturē. Savukārt desmit gadus vēlāk – 1938. gada jūnijā – Bauskas iedzīvotāji bijuši pacilāti par prezidenta Kārļa Ulmaņa vizīti pilsētā.

Baļķu transportēšana Mēmelē
Mēmele, pateicoties savam straujajam tecējumam, ģeogrāfiskajam novietojumam un plūšanai caur mežainiem apvidiem, tika izmantota baļķu pludināšanai. Baļķi tika pludināti arī citās Latvijas upēs – Lielupē, Ventā, Gaujā, Daugavas atsevišķos posmos, Ogrē u. c. Baļķu pludināšana upēs bija viens no populārākajiem to transportēšanas veidiem 20. gadsimtā. Attīstoties transportam un ceļiem, 20. gs. 60. gadu sākumā baļķu transportēšana upēs tika pārtraukta.

Lai baļķu pludināšana ritētu raiti, to vajadzēja rūpīgi uzraudzīt – pirms palaišanas straumē bija jāsakārto baļķi, jānovērš potenciālie šķēršļi, bija jānodrošinās ar aizturošajām konstrukcijām. Bija vajadzīgi vairāki desmiti vai pat simti strādnieku. Baļķus laida gan vaļējā veidā, gan plostos.

Sablīvējums apdraud tiltus
Bauskas vēsturē 1928. gada jūnijs zīmīgs ar ievērojamu katastrofu mēneša garumā. Stipru lietusgāžu dēļ Mēmelē augšpus Bauskai ūdens līmenis bija pacēlies vairāk nekā par diviem metriem virs normas. 1928. gada 2. jūnijā vairāku tūkstošu kubikmetru baļķu krājumi, kas bija nostiprināti upē pie Skaistkalnes, ūdenim pastāvīgi ceļoties, lauza aizsprostu un devās lejup uz Bausku. Milzīgā koku lavīna, nākamajā dienā atduroties pret aizsprostojumiem pie Bauskas mācītājmuižas, kur atradās vēl daži desmiti tūkstoši baļķu, dažās stundās ar milzīgu spiedienu salauzusi arī šo šķērsli un, baļķus līdzi raudama, devusies tālāk uz tilta pusi.

Mēmeles tilts, pret kuru ar milzīgu sparu drāzušās koku masas, spiedienu tomēr izturējis un baļķu tālāku virzīšanos uz laiku apturējis. Pēc laikabiedru domām, tiltam nācies izturēt apmēram 3000 zirgspēku spiedienu. Skats bijis prātam neaptverams – resni, gari baļķi, saslieti pret tiltu gaisā un sablīvēti upes gultnē līdz pašam dibenam vairāk nekā kilometra garumā. Pa sablīvējumu bijis iespējams pāriet upi sausām kājām.

Drīz vien tilta stāvoklis kļuvis arvien kritiskāks. Kādā pilsētas valdes apspriedē runāts pat par tilta spridzināšanu, lai glābtu pilsētu no plūdu briesmām. Tomēr bijis skaidrs, kā tādējādi atrisinātas plūdu briesmas varētu būt liktenīgas daudziem citiem tiltiem, sevišķi Jelgavas, kur vēl nebija likvidēts iepriekšējais koku sastrēgums. Vietām gar krastu daži nami jau mirka ūdenī, šur tur upes kreisais krasts līdz māju pamatiem bija noskalots.

Izskalo krastmalu, sagrauj ēkas
Jūnija vidū, iestājoties sausam laikam, ūdens līmenis sācis kristies, taču drīz vien bija jaunas lietusgāzes. 20. jūnijā Mēmelē atkal strauji sāka celties ūdens līmenis, pie Plosta tilta tas sasniedza 3,40 metrus un pie Mēmeles tilta 1,20 metrus virs normas. No straujās ūdens celšanās sastrēgums saīsinājies apmēram par 200 metriem, baļķiem uzkraujoties līdz pat Mēmeles tilta virsai. Kokiem dodoties uz priekšu visā upes platumā, pilsētā sabraukušo tirgotāju vidū valdījusi panika. Daudzi domājuši, ka tilts ir izlauzts. Pārliecinājušies, ka tas tomēr stāv, kā stāvējis, tirgotāji steidzīgi posušies mājās. Pie tilta veidojusies gara tirgotāju rinda – tā kā tilts bijis krietni sašķobīts, satiksme pār to apstādināta.

Naktī uz 22. jūniju ūdens līmenis audzis vēl straujāk. Ūdenim meklējot brīvu ceļu, izskalota krastmala, sagrautas vairākas ēkas Kalna ielas sākumā, ebreju lūgšanu namam izskaloti pamati, ēka sabrukusi. Pulksten 4 ūdens Mēmeles tiltam izlauzis vienu posmu, to padarot nelietojamu. Ar ūdeni pārklāta bijusi Rīgas iela no Plosta tilta līdz mācītājmuižai. Tāpat ar dziļu ūdeni pārklāta bijusi Upes iela. Apgāztas sētas un elektrības stabi. Plūdu laikā satiksmi nodrošinājuši ar laivām. Visvairāk plūdu laikā cietuši vienkāršie strādnieki. Plūdi uznākuši ļoti strauji, tāpēc daudziem visu mazo iedzīvi nācies atstāt plūdu varā. Vairākas ģimenes paguva paglābt tikai svarīgāko.

Pēc 29. jūnija plūdu briesmas strauji mazinājās. 30. jūnijā ūdens bija krities jau par trim metriem, un upe pamazām atgājusi krastos.

Vainīgie – koku pludinātāji
Koku pludinātāji par sastrēguma likvidēšanu nav likušies ne zinis. Bauskas pašvaldība sāka organizēt koku vilkšanu krastā ar valsts atvēlētiem līdzekļiem. Nodarbināti ap 350 strādnieku, kuri tikuši galā ar vairākiem tūkstošiem kubikmetru baļķu. Latvijas Sarkanais Krusts izsniedzis prāvus līdzekļus. Bauskā nodibināta pat speciāla komiteja, kas gādāja par Latvijas Sarkanā Krusta dāvātā ziedojuma organizētu izlietošanu cietušajiem. Tā kā lielākā daļa plūdu bēgļu bija izkaisīti pa skolām, bēniņiem, šķūņiem un teltīm brīvā dabā, tad reizi dienā ar komitejas, Latvijas Sarkanā Krusta Bauskas nodaļas un Latvijas Sieviešu nacionālās līgas Bauskas nodaļas atbalstu izsniegta silta zupa. Nodrošināta arī maize, sviests, gaļa, siļķes, cukurs u. c. Vairākas nedēļas apgādāti ap 300 cilvēku.

Bauskas pilsētas domes kārtējā sēdē, kas notika 20. jūnijā, plūdu jautājumā pēc ilgākām pārrunām vienbalsīgi atzina, ka koku satsrēgums un plūdu briesmas pie Bauskas radušās vienīgi pludinātāju  nolaidīgas rīcības dēļ. Aizsprostojumi taisīti pavirši, pāļi iesisti sekli, nav ievēroti saistošie noteikumi. Pat tad, kad notika pirmais sastrēgums, bija iespējams to viegli likvidēt, nopludinot kokus un sadalot tos uz vairākiem aizsprostojumiem, taču tas netika darīts un pat pieskatīts. Tādēļ pilsēta uzņēmās ierosināt tiesas prāvu pret pludinātājiem, lai dotu iespēju iedzīvotājiem atgūt kaut daļu zaudētā. Izveidota arī īpaša komisija, kas kopā ar valdības pārstāvjiem sekmējusi plūdu seku likvidēšanu.

Kārlis Ulmanis kāpj skatu tornī
Ceļojot pa Zemgali, 1938. gada 3. jūnijā Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis apmeklēja Bausku. Kad pilsētniekus bija sasniegusi vēsts par K. Ulmaņa ierašanos Bauskā, bija aizmirsusies steiga un ļaudis pulcējās ap prezidenta mašīnu. Pirmo prezidentu sveica apriņķa priekšnieks Arveds Blanka. Pēc īsas apstāšanās Tirgus laukumā (tag. Rātslaukumā), prezidents devās uz pilskalnu, kur pakavējās ilgāku laiku, veltot uzmanību pavasarī veiktajiem darbiem 15. maija parkā un izbūvētajam skatu tornim Bauskas pilsdrupās.

Pilsētas galva Eduards Kasparsons, apriņķa priekšnieks Arveds Blanka un apriņķa vecākais Valdis Annuss informēja K. Ulmani par visu aktuālo, ko pilsētas un lauku pašvaldības un organizācijas veikušas, kā arī par turpmākiem nodomiem. Pie visiem jautājumiem prezidents sīki pakavējies, sniedzot savus atzinumus un norādījumus. K. Ulmanis priecājies par jauno skatu torni pilsdrupās, kā arī norādījis, ka jārūpējas par savu atpūtas vietu plašāku propagandu, jo nekur tik labi nevar atpūsties kā lauku klusumā.

Prezidents ar pavadoņiem uzkāpis skatu tornī, no kura pavērusies plaša ainava uz Bausku, Mūsu, Mēmeli, Lielupi un Zemgales zaļajiem laukiem. Torņa galā prezidents ieteicis uzstādīt rādītājus uz visām ievērības cienīgām vietām Bauskas tuvākā un tālākā apkārtnē, kā Kaucmindi, Ziedoņiem, Mežotni, Rundāli, atzīmējot arī Jelgavas un galvaspilsētas Rīgas atrašanās vietu. Sarunā ar apriņķa vecāko V. Annusu prezidents paudis prieku par teicamām kviešu druvām.

Piešķir 6000 latu
Pēc pilsdrupu un 15. maija parka apskates prezidents savus pavadoņus aicinājis uz tasi kafijas. Kārlis Ulmanis runājis ar vietējo iestāžu vadošajām amatpersonām, sprieduši par vietējiem pasākumiem: jaunceļamo slimnīcu, dibināmo patērētāju biedrību, sporta laukuma izbūvi, kā arī par vietējo sabiedrisko dzīvi un ļaužu saticību.

Šķiroties no Bauskas, K. Ulmanis novēlējis baušķeniekiem labo nodomu realizēšanā vislabākās sekmes. Nebija pagājušas pāris stundas no prezidenta aizbraukšanas, kad no Valsts kancelejas pa tālruni E. Kasparsonam ziņoja, ka Bauskai nosūtīti 4000 latu darbu turpināšanai skatu tornī un pilsdrupās un 2000 latu Bauskas 13. aizsargu pulka sporta laukuma izbūvei.
+ 1
Kategorijas

Kategorijas