Vietējos kartupeļus «norok» ievestie

2018. gada 22. jūnijs 00:00

427

Patlaban lielāki kartupeļu stādījumi redzami zemnieku saimniecībās, kam tā ir viena no saimniekošanas nozarēm, bet mazdārziņos un piemājas saimniecībās audzē tikai pašpatēriņam, un arī nākas dzirdēt klasisko frāzi – nav izdevīgi...

Latvijas agro kartupeļu laiks ir klāt, un «Bauskas Dzīve» jautāja zemniekiem par ražu, tirgu un cenām. Izrādās, nozarei lielāko «postu» nodara nevis sausums, bet gan atvērtais tirgus.

Ar agrajiem puslīdz labi
«Agrajiem kartupeļiem mitruma vēl pietika, un pārdošanai veiksmīga bija pirmā jūnija nedēļa, kad Polijas kartupeļi vēl nebija ievesti tādos daudzumos kā pašlaik, un ieved arī slimības. Manuprāt, neviens nekontrolē šīs kravas,» pauž zemnieku saimniecības (z/s) «Andriņi» saimnieks Raivis Krastiņš, turpinot «kopējā platība kartupeļu stādījumiem «Andriņos» ir trīsdesmit pieci hektāri. No pārtikas kartupeļiem perspektīva tikai agrajiem, ja varam paspēt iztirgot pirms ievestajiem. Latvijā ieved arī Zviedrijas kartupeļus... Skumjākais tas, ka pagājušajā rudenī bija tik smagi rakšanas apstākļi, bet pavasarī es izgāzu laukā ap četrdesmit tonnām... Daudzi zemnieki bija spiesti tā darīt. Grūti saprast, kā skandināvi Eiropas kopīgajā tirgū savu iekšējo tirgu var nosargāt, bet mēs ne.»

Vecumnieku novada Skaistkalnes z/s «Baltiņi» saimnieks Ilmārs Pētersons ir līdzīgās domās. «Raža jau tā ir viduvēja.

Pirmās piecas tonnas agros, diedzētos norakām. Salīdzinot ar pagājušo gadu, esam spiesti tirgot par apmēram 30 procentiem zemāku cenu. Vairumbāzēs Polijas kartupeļu netrūkst, un to cena ap 25 līdz 30 centiem. Citas kultūras – galda bietes, burkāni – sausuma dēļ sadīga vāji. Vēlajām kartupeļu šķirnēm jau vietām sāk kalst laksti... Izskatās, arī kāpostiem sausums grūti panesams...»

Cenas krasi atšķiras
Trešdienas pēcpusdienā Bauzes tirgū «Bauskas Dzīve» novēroja, ka kartupeļus tirgo divās vietās. Cenas krasi atšķīrās – no 1,20 eiro līdz 40 centiem –, kas vedināja domāt, kuri tiešām ir Latvijā audzēti kartupeļi, kuri – ne.

Kāds zemnieks stāstīja, ka nakts tirgus gaisotne un attieksme esot, viņaprāt, vienkārši «bandītiska» – jāiemaksā visiem, ja gribi tur parādīties. «Bet nākamajā dienā redzu, ka Bauzes tirgū kartupeļus pārdod tas pats tips, kas no manis nakts tirgū par pusvelti nopirka. Jautājums: kas notiek Latvijas kartupeļu tirgū?» savu sāpi laikrakstam pauž zemnieks, kas nevēlējās publiski atklāt savu vārdu.

Aiga Kraukle, biedrības «Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība» valdes priekšsēdētāja:
– Kartupeļu lielākās platības izvietojušās ap lielākajiem patērētāju avotiem - Ādaži, Cēsis, Valmiera, Aloja (uz Ādažu čipsiem un Alojas cietes rūpnīcu) un Daugavpils. Ražas gan neatšķiras pa reģioniem, bet gan no saimniekošanas – cik rūpīgi kopts lauks, kā augi nodrošināti ar nepieciešamajām barības vielām. Ir saimniecības, kurās vidējā raža nepārsniedz 30 t/ha, bet ir arī saimniecības ar ražām virs 40 t/ha. Valstī gan vidējo ražu rēķina statistika un tā nav augstāka par 19 t/ha.

Kartupeļi salīdzinājumā ar graudaugiem atrodas dziļi zemē, kur mitruma deficīts nav tik jūtams. Līdz šim lielu problēmu nebija. Pašlaik gan jau mitruma papildinājums ir ļoti nepieciešams, lai aizmestos pietiekams bumbuļu skaits. Pozitīva ietekme ir 5% PVN, jo mazāks ir pelēkais tirgus, mazāka naudas masa nepieciešama sēklas iegādei. Īpaši svarīgi tas ir 14% kompensācijas saņēmējiem. Diemžēl joprojām daudz Polijā vai citur audzēti kartupeļi Latvijas tirgū tiek marķēti kā Latvijas prece, un vietējiem ražotājiem nākas atdot savu preci par cenu, kādu dod uzpircējs. Cenu nevar noteikt ražotājs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vietējos kartupeļus «norok» ievestie

Kategorijas