Bauskas puses zāļu sievas atklāj Jāņu zāļu maģiju

Kad
nāk zāļu vakars, nezāles pazūd... «Tādu jau nemaz nav, katrai zālītei
un smilgai šai pasaulē sava vieta un uzdevums, tāpat kā mums,» saka
Codes pagasta zemnieku saimniecības «Vaidelotes» saimniece Daira
Jātniece, kas Bauskas novadā zināma kā zāļu tēju un garšaugu pazinēja.
Katrs
esam izbaudījuši siltumu, ko drēgnā rudenī un ziemā sniedz krūzīte
karstas tējas, bet īpaša maģija tai piemīt, ja zālītes pašu lasītas un
apmīļotas. Tajā saglabājusies dabas un vasaras klātbūtne. «Ikvienu augu
mēs katrs uztveram citādāk, un tie jūt arī mūsu bioenerģiju – vai nu
pieņem un palīdz, vai novēršas. Ēteriskā eļļa ir veids, kā cenšamies
notvert pašu vērtīgāko – auga garu un dvēseli. Dīvaini, kā ārstnieciskie
augi uzrodas tavā tuvumā. Reiz jūtu, vaina ir klāt, un tad pēkšņi
pamanu, ka dīķmalā saauguši sunīši, ko pirms tam nebiju redzējusi...
Palīdzēja. Esmu novērojusi, ka pagalmā vai dārza nomalē, cilvēka tuvumā
it kā nejauši rodas augi, kas, izrādās, tieši tad ir visvajadzīgākie.
Vai tā nav maģija? Tas apliecina, ka mūsu saiknes ar kādām augstākām
enerģijām tomēr nav pavisam zudušas. Varbūt tas nav tikai mantojums no
mūsu vecmāmiņām, bet kam dziļākas saknes Visumā?» pārdomās dalās D.
Jātniece.
Vislabāk ārstē prieks
Kā vispareizāk lietot
zāļu tējas? Varbūt katram ir sava individuāla recepte, varbūt maisījums
krūzītē top intuitīvi un cilvēks neapzināti izvēlas sev tai brīdī
visatbilstošāko?
D. Jātniece skaidro: «Ļoti specifiskām kaitēm
neapņemtos gatavot receptes, tur vajag nopietnas zināšanas farmācijā.
Pietiek, ja zinu, ka ārstniecības augi, kam izmantojama sakne,
iedarbojas uz cilvēka matiem, piemēram, dadzis, baldriāns u. tml. Ir
augi, kam stublājs, lapas, ziedi, augļi dziedinošo spēku it kā virza pa
cilvēka augumu lejup. Nenoliedzama ir Mēness ietekme uz mums un visu
dzīvo radību. Ja svarīgi ievākt lapas, tas jāizdara līdz izziedēšanai.
Dabā un saimniekošanā galvenais izdarīt laikā. Labs saimnieks no slikta
atšķiroties par divām nedēļām.»
Zemniece īpaši uzsver, ka mūsu
garīgais spēks ir tautasdziesmās un no tām mantotajā prasmē īsi runāt,
bet pateikt dziļu domu: «Tukšvārdība, meli un viltība pazīstama jau kopš
tiem laikiem, kad mūs centās iekarot un pakļaut fiziski. Materiālā
atkarība arī atņem brīvību un tāpat ir viena no pakļaušanas metodēm.
Latviskā dzīvesziņa un saskaņa ar dabas ritumu ir latviešu zemnieka
dzīves pamats. Brīvības sajūtu var smelties dabā. Tāpēc lai saulgriežu
laiks ar burvestības spēku ienāk mūsos un dod enerģiju garīgi
attīrīties! Bet vislabāk mani ārstē prieks par Dieva pasauli visapkārt.»
Ugunspuķe un plūškoks
Ilze Zandberga Vecumniekos ar
zāļu tēju vākšanu, sagatavošanu un pārdošanu nodarbojas kā mājražotāja
ģimenes uzņēmumā kopā ar vīru. Viņas veikums vislabāk pazīstams ar
«Ivantējas» jeb ugunspuķes tējas zīmolu. Jau vairākus gadus to
fermentējot, kombinējot ar dažādām piedevām. Šo tēju var iegādāties
Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Viņa piedalās arī lielos pasākumos –
novadu svētkos u. c. Uzticīgākie pircēji ir krievu tautības cilvēki,
droši vien tāpēc, ka tējas dzimtene ir Krievija, cara Nikolaja laikos šo
tēju ļoti daudz eksportēja.
Kad «Bauskas Dzīve» ieradusies pie
Ilzes, žāvētājā 40 – 45 grādu temperatūrā bija salikti plūškoka ziedi.
Dienas laikā tie vienmērīgi izžūst. Izrādās, ka tos ziedus, kas paliek
pāri no sīrupa gatavošanas, varam lietot kā kraukšķīgu uzkodu, kā «tējas
čipsus». Mājas tuvumā Vecumnieku ciemā gan plūškoku neredzam. Kur tad
ziedi ievākti? Izrādās, patālāk kāds rīdzinieks nopircis pamestu mājiņu
aizaugušā Taļķupītes krastā un tur milzīgu, senu ozolu paēnā pārpārēm
saaudzis arī plūškoks. Ilze kopā ar trīs gadus veco meitiņu Mariju Māru
vedina mūs aplūkot šo dabas dāvanu krātuvi, kur, neviena netraucēti,
krūmāji sakuplojuši jo ražīgi. Ilze ir pateicīga īpašniekam, jo
vienojās, ka šajā teritorijā varēs ievākt ziedus un ogas.
Melnais – labais un sarkanais – sliktais
«Man
laimējās. Ceru, ka pašai izdosies plūškoku ieaudzēt. Kamēr salasu
ziedus, esmu nudien noreibusi. Vēlāk ievācu ogas, tās vieglāk
aizsniedzamas, jo zari noliekušies no svara. Ogu sula vai to sīrups
pirms lietošanas jākarsē, bet kopā ar ziediem pēc tam ir ļoti laba
kombinācija. Plūškoks ir ļoti spēcīgs antioksidants un arī
pretsaaukstēšanās līdzeklis. Taču jābūt uzmanīgiem. Ir melnais – labais
un sarkanais – sliktais. Kā atšķirt? Zinātājam viegli, jo prot saskatīt,
ka ziedkopa ir kā pretī pasniegta plauksta, bet sarkanais – sevī
ierāvies, it kā rāda cilvēkam pigu...» ar prieku par dabas veltēm runā
Ilze Zandberga un atgādina, ka laukos cilvēki daudzas zāļu tējas ievāc
paši atbilstīgi savai vajadzībai un garšai. Šogad arī šis laiks atnācis
divas nedēļas agrāk. Nenokavēsim, jo dabā visam ir savs īpašais laiks un
mums tajā tikai harmoniski jāiekļaujas.
IETEIKUMS
Pēc Dr. Pakalna padoma 10 nepieciešamākās zāļu tējas, kurām jābūt katrā mājā:
asinszāle, kliņģerīte, kumelīte, liepu ziedi, māteres laksti, melisas lapas, pelašķi, piparmētra, ozola miza, mežrožu augļi.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»