Nevajag raustīt Joski aiz ūsām

2018. gada 19. jūnijs 00:00

Rūdolfa Blaumaņa luga «Skroderdienas Silmačos» nav Nacionālā teātra privātīpašums. Lai arī šajā teātrī luga gadu desmitus tiek izrādīta īpašā gaisotnē, Silmaču saimes likstas un dabūšanās priekus labprāt izdzīvo arī citi mākslinieciskie kolektīvi.

Dailes teātra aktieris un režisors Intars Rešetins radījis savu versiju par «Skroderdienām». Ar cieņu pret tradicionālo viņš izrādi pieslīpējis mūsdienu skatītāja uztverei. Tādējādi šajā izrādē daudz kas būs pazīstams, Aleksandra Būmaņa muzikālo noformējumu ieskaitot.

Mīlestības kods
«Šo brīnišķīgo Blaumaņa lugu, kas sen jau izturējusi laika pārbaudi, kuru tauta tik ļoti ir iemīļojusi un zina katru mazāko lugas niansīti, manuprāt, mēs nedrīkstam sabojāt ar interpretācijām. Šis būs klasisks iestudējums ar aizrautīgu aktierspēli, dziesmām, dejām un patiesu jūtu dabas atainojumu. Netrūks ne joku, ne dauzīšanās prieka, taču pāri visam paliks Blaumaņa ieliktais patiesās mīlestības kods, kas, manuprāt, tik ļoti nepieciešams mums kā nācijai,» sarunā ar «Bauskas Dzīvi» izrādi raksturo I. Rešetins.

Neviens neapstrīd, ka «Skroderdienas Silmačos» un Nacionālais teātris ir nedalāmi jēdzieni. To vienmēr respektējis arī Dailes teātris. Pēdējo reizi Dailē populārā komēdija iestudēta pagājušā gadsimta sākumā Eduarda Smiļģa režijā. Šis brīvdabas iestudējums ir no Dailes teātra neatkarīgs projekts, taču 99% aktieru tajā spēlē tieši no šī teātra.

Kritiķu gānīta
««Skroderdienas Silmačos» ir latviešu komēdija numur viens. Kad Blaumanis to sarakstīja, kritika to gānīja, sakot, ka tā ir sliktākā Blaumaņa luga. Laiks visu nolicis savās vietās. Režisors Intars Rešetins izturas ar ļoti lielu cieņu pret materiālu. Viņa nostāja ir tāda, ka nevis jāpievelk pie mūsdienām tas materiāls, bet mums ir jāmēģina sasniegt to morālo un ētisko līmeni, kāds bija mūsu senčiem, jo mēs savā vērtību izpratnē esam krietni «nobraukuši uz leju»,» stāsta aktieris Āris Rozentāls. Viņam iestudējumā uzticēta Ābrama loma.

«Bauskas Dzīve» uzrunāja vairākus izrādē iesaistītos māksliniekus. Joskes lomas atveidotājs Aldis Siliņš uzreiz atzina – brīnumus šajā iestudējumā nevajag gaidīt: «Ja brīnumi būs, jūs tos Bauskā noteikti pamanīsit. Bet īpaši saspringt to gaidās nevajag. Ir vasaras saulgriežu laiks, viegls, gaišs, varbūt nedaudz mistikas piepildīts. Tādā noskaņojumā arī nāciet uz pilskalna estrādi!»

Pīpēt nav forši
A. Siliņam, tāpat kā vairumam Dailes teātra mākslinieku, šī ir pirmā sastapšanās ar Blaumaņa «Skroderdienām». Aktieris atzīst, ka žīda tēls viņam tapa viegli. «Kā Intars sāka skaidrot Joski, tā man tas uzreiz iegūla kājās. Loma nāca viegli, vienīgais apgrūtinājums, ja to tā var nosaukt, – man nācās izaudzēt īstas ūsas. Kas būtu Joske bez ūsām!? Bet pirms katras izrādes noņemties ar mākslīgo ūsu līmēšanu es arī ļoti negribēju. Tā kā aiz ūsām žīdu lūdzu neraustīt!» nosmej aktieris.

Mārtiņš Upenieks sarunā atzīst – «Skroderdienas» daudzkārt skatījies, nu pirmo reizi pašam tajās jāspēlē. «Atzīšos, man labāk patīk spēlēt nekā skatīties. Ja vaicā, kas manis atveidotajā Kārlēnā ir īpašs, teikšu vienu – viņš būs riktīgi, nu tā samīlējies Ieviņā, kā neviens cits Kārlēns citos iestudējumos to nav darījis. Bet citā-di – es būšu bezbēdīgs, sirsnīgs, labs, Jā, un beidzot es sapratīšu, ka pīpēt – tas nemaz nav forši,» par savu varoni stāsta M. Upenieks.

Atkalredzēšanās emocijas
Ģirts Ķesteris jau iepriekšējās vasarās citā sastāvā ir piedalījies «Skroderdienu Silmačos» iestudējumā. Taču šoreiz Dūdaram kopā ar režisoru viņi radījuši citādāku emocionālo fonu. «Mans Dūdars Antoniju saticis pēc 22 gadu prombūtnes. Šī ilgā šķiršanās un atkalredzēšanās viņos emocijas uzjundī ar jaunu spēku. Jūtas ir saglabājušās, viņi abi grib, lai viss būtu kā agrāk,» skaidro Ģirts Ķesteris. Vienlaikus viņš piebilst, ka muzikālās, saturiskās un emocionālās noskaņas ir saglabātas. Izrāde nav izstiepta, ar visu starpbrīdi divarpus stundās Silmaču stāsts tiks izstāstīts.

Aktrise Sarmīte Rubule, kura «Skroderdienās» spēlēs Pindacīšu, pauž īpašu prieku strādāt ar savu kursabiedru Intaru Rešetinu. «Izrādē Ābrams par manu tēlu saka: «Pindacise ir viens sātans ar bruncem!» Šī loma man būs jauns izaicinājums atrast to velnu sevī un uzdancot līdz pat Jāņiem,» atzīst S. Rubule.

Lugā pēc desmit gadiem
Aktieris Marģers Eglinskis ir vienīgais, kurš šajā Silmaču saimē nav no Dailes teātra. Savulaik viņš strādāja Liepājas teātrī, tagad ir brīvmākslinieks. Gados vairs ne tik jaunajam vīrietim uzticēta skrodera mācekļa Rūda loma. «Šis ir tas gadījums, kad mans varonis visu mūžu mācās. Tas nekas, ka Rūdis nav tik jauns kā Kārlēns vai Ieviņa. Šajā iestudējumā viņš nebūs nekāds pārgudrais onkulis, bet tāds pats žipčiks kā viņi. Ir taču tādi cilvēki, kas, jau drusku pasaulē apostījušies, tomēr spēj būt zinātkāri, jauni, traki un dauzonīgi. Tāds ir mans Rūdis,» savu varoni raksturo M. Eglinskis.
Aktieris stāsta, ka pirms desmit gadiem Liepājas teātrī jau spēlējis «Skroderdienās Silmačos». Tad viņam bija uzticēta Joskes loma. Tādēļ īpašs prieks, ka šoreiz sastapšanās ar Blaumani būs pavisam citādākās krāsās.

Brīvdabas izrādes «Skroderdienas Silmačos» lomās iejutīsies:
Vita Vārpiņa (Antonija), Artis Robežnieks (Aleksis), Mārtiņš Upenieks (Kārlēns), Aija Dzērve (Elīna), Kaspars Zāle (Pindaks), Sarmīte Rubule (Pindacīša), Ieva Florence (Ieviņa), Lidija Pupure (Bebene), Akvelīna Līvmane (Tomuļu māte), Ģirts Ķesteris (Dūdars), Marģers Eglinskis (Rūdis), Āris Rozentāls (Ābrams Vulfsons), Aldis Siliņš (Joske), Lelde Dreimane (Zāra Goldbaum).

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nevajag raustīt Joski aiz ūsām

Kategorijas