Pagānu mūzikā atrod savas tautas saknes

2018. gada 19. jūnijs 00:00

472

Tādi tipāži un tik lielā skaitā Bauskā nebija redzēti. Mūsdienu etniskās mūzikas festivāla «Zobens un lemess» dalībnieki trijās dienās piepildīja pilsētas lielveikalus, pārblīvēja sabiedrisko transportu, liekot šoferiem logos izvietot jau aizmirstos uzrakstus «Vietu nav». Pilskalna estrādi un parku piepildīja galvenokārt melnās drānās tērpi, gariem matiem, bizēm un bārdām noauguši kungi, kolorītas, riņķiem un karekļiem izrotātas dāmas.

Kolorīti un bez tračiem
Siltais un tveicīgais laiks mūzikas ritmus «spieda pie zemes», neļaujot tiem izplatīties pilsētas ielās. Alus tika dzerts uz nebēdu, tādēļ pamatots bija apmeklētāju nogurums no saldās dziras un arī saules. Festivāla gaisotne jo izteikta bija pilskalna estrādē, kur kolorītie tipāži kopējā pulkā lieliski papildināja cits citu. Pilsētā, lai arī daudzu izbrīnīti, festivāla apmeklētāji negatīvu «nospiedumu» neatstāja.

Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis «Bauskas Dzīvei» paskaidroja, ka festivāls aizritējis bez lieliem ārkārtas negadījumiem, postījumu pilsētā nav. Arī Valsts policijas Bauskas iecirkņa priekšnieks Ainars Stankevics apliecināja, ka festivāls aizritējis mierīgi, publika bijusi korekta, toleranta.

Atzinīgu vērtējumu apmeklētājos raisīja organizatoru jaunievedums – plastikāta glāzes, kuras saņēma par vienu eiro depozīta maksājumu. Līdz ar to plastmasas
izstrādājumi nemētājās apkārt, daudzi puslitra glāzes nenodeva atpakaļ tirgotājiem, bet aiznesa mājās, jo tās rotāja festivāla simbolika.

Pilsēta uzņem labvēlīgi
Divās dienās uz Bauskas estrādes skatuves muzikālo sniegumu demonstrēja ap simt izpildītāju no 18 muzikālajiem kolektīviem. Viņu uzstāšanos noskatījās un noklausījās vairāk nekā trīs tūkstoši apmeklētāju.

Festivāla organizators Valdis Bērzvads: «Vairāk nekā trīs tūkstoši apmeklētāju – tas ir labs rādītājs. Ņemot vērā, cik šādai mūzikai Latvijā vispār ir piekritēju. Uzskatu, ka Bauska šādam pasākumam ir piemērota. Pilskalnu ieskauj upes, kas mums atviegloja teritorijas norobežošanu un kontroli. Pozitīvs ir Lietuvas tuvums, jo mums bija daudz apmeklētāju no Lietuvas, kā arī no Baltkrievijas. Man šķiet, arī pilsēta mūs uzņēma labvēlīgi, neesmu dzirdējis, ka festivāla apmeklētāji būtu nekorekti uzvedušies. Ja vietējā vara būs ar mieru sadarboties, nopietni apsveru iespēju šo festivālu arī nākamgad rīkot Bauskā.»

Iespēja iepazīt nezināmo
Pavadot sestdienu pilskalnā, «Bauskas Dzīve» kolorīto apmeklētāju vidū maz redzēja baušķeniekus. Uzrunātie mūzikas baudītāji festivālu raksturoja atzinīgi.

Baušķeniece Ligita pastāstīja: «Šādā festivālā neesmu pirmo reizi. Man patīk, ka mūzika ir daudzveidīga. No «trash metal» līdz simfoniskajam rokam un pagānu metālam, kura aizsācēji ir «Skyforger». Viņu mūzika saista ar dziesmu tekstu dziļo jēgu. Svarīgi ir tas, ka mūzika skan dzīvajā izpildījumā bez fonogrammas. Protams, ir ļoti liela nozīme savstarpēji draudzīgajai publikai, kas palīdz un atbalsta cits citu un pēc sevis atstāj tīru un sakoptu vidi.»

Kristaps šādā festivālā bija pirmo reizi. Tā organizāciju viņš vērtē kā ļoti labu. «Nedomāju, ka kļūšu par smagā un pagānu metāla fanu, bet festivālā guvu labu priekšstatu par šo mūziku, tās izpildītājiem un atbalstītājiem. Šis bija ļoti jaudīgs pasākums, žēl, ka maz bija vietējo cilvēku. Pirms kaut ko noliegt, to vajag iepazīt. Man ir tikai pozitīvas domas par publiku un mūziku,» tā «Zobenu un lemesi» vērtē baušķenieks Kristaps.

Pozitīvi noskaņoti bija arī ģimnāzisti no Dobeles Edmunds un Elvisa. Jaunieši atzina, ka viņi nav smagā metāla fani. Taču iespaids par mūzikas žanru ir labs. Patikusi festivāla norises vieta, tajā
valdošā gaisotne. Labi ir tas, ka tirdzniecības un ēstuvju zona ir estrādes tuvumā. Var ieturēt maltīti un klausīties mūziku.

Rīdzinieks Aleksis ir bijis divas reizes šādā festivālā Sēlijā, tagad ir apmierināts, ka tas pārcelts uz Bausku. «Lieliska vieta, lielisks laiks, ērta atbraukšana no Rīgas. Mani šajā festivālā saista gan mūzika, gan dažādas blakus aktivitātes. Forša bija bruņinieku cīņa un uzvara tajā. Es noteikti gribētu, lai šis festivāls Bauskā notiek arī nākamgad,» teic Aleksis.

Pret globalizāciju
Lietuviešu grupas «Ukanose» solistu Jakubas sajūsmina skatuve, no kuras dziedot, var redzēt gleznainās pilsdrupas. Savukārt Grēta atklāj šādas mūzikas pievilcību: «Folkmūzika, metāls un roks – tas viss veido patiesas emocijas. Cilvēkiem tādas patīk.»

Savs skaidrojums par pagānu metālu ir igauņu grupas «Metsatoll» mūziķim Laurim Einapū, kurš ikdienā darbojas tradicionālajā folkloras kopā. «Gan tai mūzikai, kuru mēs dzirdam folkloras ansambļos, gan tai, kura skan šeit – pagānu, metāla rokam – ir ļoti sena izcelsme. Tagad neviens nevar īsti pateikt, kā mūsu senči pirms tūkstoš gadiem brīvajā laikā muzicēja. Varbūt viņi dziedāja skaistas un klusas tautasdziesmas, kādu netrūkst ne igauņiem, ne latviešiem. Bet varbūt viņu melodijas bija skarbas, skaļas kā šovakar. Mani un, es domāju, ļoti daudzus šī mūzika saista arī ar to, ka tā ir kā protests pret globalizāciju, pret anglisko, amerikānisko. Mēs dziedam tikai igauniski, jūsu «Skyforger» dzied latviski, un visi saprot. Saprot vēstījumu, saprot emocijas. Šī mūzika mūs aizved atpakaļ pie tautas saknēm,» tā pagānu metālu raksturo igauņu mūziķis Lauris Einapū no grupas «Metsatoll».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pagānu mūzikā atrod savas tautas saknes

Kategorijas