Palīdzības bizness

2018. gada 19. jūnijs 00:00

573

Deinstitucionalizācijas projekta mērķis nav, kā bieži runā, «izlaist trakos uz ielas». Izrādās, ka ļoti nozīmīga sadaļa šajā procesā veltīta gan invalīdu iesaistīšanā kādā nodarbē, gan viņu vecāku atgriešanai darba tirgū.

Kā vienu no nozīmīgākajām sastāvdaļām šajā procesā sabiedrība un valdība saskata tieši sociālo uzņēmējdarbību. Ar finanšu institūcijas «Altum» starpniecību ir pieejams Eiropas Savienības fondu finansiāls atbalsts šādiem uzņēmumiem. Labklājības ministrijā var reģistrēt savam uzņēmumam sociālā uzņēmuma statusu.

Trūkst pakalpojuma
Jelgavā 15. jūnijā norisinājās forums «DI. Status quo. Quo vadis?». Tā mērķis bija apkopot informāciju par deinstitucionalizācijas (DI) procesu, kā arī dalīties pieredzē.

Kristīne Lasmane, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte, informēja par projekta mērķiem. Viens no tiem ir ievērojami palielināt sabiedrībā balstīto pakalpojumu īpatsvaru sociālajā jomā no pašreizējiem 20 procentiem līdz 45 procentiem. Pašlaik to izdevies paaugstināt tikai līdz 23 procentiem.

Bauskas novada sociālā dienesta darbinieces Daiga Supe un Dina Romanovska atzīst, ka pašlaik arī Bauskas novadā šajā jomā ir pro-
blēmas – trūkst gan sociālā pakalpojuma sniedzēju, gan sociālo uzņēmumu. Par pēdējiem pašlaik pat īsti nav dzirdēts. D. Supe uzskata, ka virkne sociālo pakalpojumu ir tā joma, kur ir gan valsts finansējums, gan varētu būt iedzīvotāju pieprasījums, un tas var kļūt par labu ienākumu gūšanas avotu. Tiesa, vajag aktivizēties vai nu pašiem jaunajiem komersantiem, vai kādai biedrībai, kas gatava ar to nodarboties.

Lilita Cīrule, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta projekta «Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide» pārstāve, uzskata, ka arī pēc DI projekta beigām sociālie pakalpojumi, kas nodrošinās rehabilitāciju un atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti, būs pieprasīti. Vajag vien speciālistus, kas šos pakalpojumus gatavi sniegt.

Strādā paši un vecāki
Kamēr Latvijā tikai plāno DI projektus, citviet šī kustība jau rit pilnā sparā. «Mēs savu DI projektu sākām 2003. gadā,» pauda Siguldas biedrības «Cerību spārni» vadītāja Eva Viļķina. Kopš tā laika biedrība kļuvusi par vadošo atbalsta iestādi novadā cilvēkiem ar invaliditāti. Biedrība arī iepriekš centās veidot dažādas nodarbes un produkciju tirgot, šogad izveidots sociālais uzņēmums «Visi var».

Cilvēkus ar invaliditāti, kas ierodas biedrībā, cenšas izvest cauri pieciem posmiem. Vispirms – spēju vērtēšana, tad mācības un atbilstošas nodarbinātības meklēšana. Biedrībā pašlaik darbojas deviņas darbnīcas. Tiem, kas tiek tik tālu, jau ir iespēja gūt papildu ienākumus, un tas noved pie piektā posma – pašapziņas stiprināšanas. Visos šajos posmos ļoti svarīga ir sociālo pakalpojumu sniedzēja līdzdalība un atbalsts. Centrs lepojas, ka deviņi jaunieši ar invaliditāti darbojas atklātā darba tirgū.

Pašlaik sociālais uzņēmums apvieno labdarības veikalu un šūšanas darbnīcu. Pēdējā meistari saņem atbilstoši tam, cik spējīgi paveikt. Savukārt veikalā pārsvarā strādā māmiņas, kam ir bērni ar invaliditāti. «Mums 97 procenti vecāku ir strādājoši. Viņi nav iegrimuši tikai rūpēs par bērnu. Tas palīdz arī dzīves kvalitātes uzlabošanā,» pauda
E. Viļķina.

«Altum» atbalsts
Uzņēmumiem, kuru misija ir sniegt labumu sabiedrībai – atbalstīt un iesaistīt darba tirgū iedzīvotājus, kuri pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam, sakārtot vidi un piepildīt citus uz sabiedrisko labumu vērstus mērķus –, finanšu institūcijā «Altum» līdz 2022. gadam pieejams ES finanšu atbalsts grantu veidā 12 miljonu eiro apmērā. Paredzēts, ka granta finansējums tiks nodrošināts vairāk nekā 200 projektiem.

Projekts galvenokārt plānots uzņēmumiem, kas darbojas jau ilgāku laiku un ir gatavi piesaistīt darba tirgū cilvēkus ar invaliditāti vai sociālās atstumtības priekšnoteikumiem, tai skaitā pirmspensijas vecuma ļaudis. Iespējamais granta apmērs ir līdz diviem simtiem tūkstošu eiro, kurā var iekļaut arī atalgojuma apjomu vai nu uz sešiem mēnešiem, vai ilgāk atkarībā no nosacījumiem. Jaunajiem uzņēmumiem atbalsts ir mazāks – līdz 20 tūkstošiem eiro.

Svarīgs priekšnosacījums – biznesa idejai jābūt dzīvotspējai, ar būtisku sociālo ietekmi ilgtermiņā. Lai pieteiktos grantam, uzņēmumam jāatbilst sociālā uzņēmuma statusam, reģistrējoties sociālo uzņēmumu reģistrā Labklājības ministrijā.

UZZIŅAI

Sociālo uzņēmumu raksturo vairākas pazīmes:

vēlme atrisināt vai risināt sociālu problēmu, izmantojot biznesa metodes un instrumentus;

ražo preces un sniedz pakalpojumus, izmanto algotu darbaspēku ar atbilstošu samaksu;

var sākties kā neliela vietēja līmeņa iniciatīva, kas tiek īstenota kopējās interesēs sabiedriska labuma panākšanai;

valsts vai pašvaldības uzņēmums, pat, ja tas pilda kādu likumā noteiktu sabiedrisku funkciju, nav uzskatāms par sociālu uzņēmumu;

dibināšanas dokumentos jāatspoguļojas sociālajam mērķim vai problēmai, kuras risināšanai uzņēmums veidots;

jādemonstrē izmērāma pozitīva sociāla ietekme, ko pārvalda atbildīgā un pārredzamā veidā, jo īpaši iesaistot darbiniekus, klientus un citus, ko skar uzņēmuma saimnieciskā darbība.

Avots: lm.gov.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Palīdzības bizness

Kategorijas