Pirmdienās ar prieku dodas uz darbu

2018. gada 19. jūnijs 00:00

762

Statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā kopumā ir ap 3600 zinātnieku. Uz kopējā strādājošo fona šis skaitlis ļauj profesiju «zinātnieks» pieskaitīt mazizplatītiem arodiem. Rūpīgi padomājiet, cik zinātnieku varat nosaukt savu radinieku, kaimiņu un tuvāko paziņu vidū! Baušķeniece Anda Fridrihsone ir viena no retajām mūsu novadniecēm, kas ir šīs profesijas pārstāve.

Nepilnu stundu garā sarunā ar Andu Fridrihsoni pārliecinājos, ka viņa ir sava darba, zinātnes pārņemta par procentiem deviņdesmit. Sarunu pavēršot izklaides, brīvā laika pavadīšanas virzienā, drīz vien tā atgriežas pie tekstiem par zinātnisko darbu, nozares aktualitātēm. Tomēr tas nenozīmē, ka Anda ir zinātniece – «sausiņš». Interešu loks viņai ir plašs, tikai pašlaik viss izveidojies tā, ka pētnieciskais darbs ir prioritāte.

«Bauskas Dzīves» uzmanības lokā A. Fridrihsone nonāca tādēļ, ka pirms pāris nedēļām viņa līdz ar vēl divām zinātniecēm no Latvijas, vienu no Lietuvas un Igaunijas saņēma vairākus tūkstošus vērto «L`ORÉAL Baltic» stipendiju «Sievietēm zinātnē». Stipendiju piešķir sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Zinātņu akadēmiju. Šis ir četrpadsmitais gads kopš stipendijas ieviešanas Latvijā, un šo gadu laikā stipendijas saņēmušas 46 Baltijas zinātnieces.

Zinātne ir joma, kur precizitātei ir liela nozīme. Lūdzu, pasaki precīzi, kādas jomas pētniece esi un ar ko pašlaik nodarbojies!
– Studēju Rīgas Tehniskās universitātes Vides zinātnes programmas doktorantūrā. Esmu vides zinātņu maģistre, pašlaik izstrādāju doktora darbu. Šogad plānoju kļūt par zinātņu doktori. Kopš 2010. gada strādāju Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā. Stipendiju «Sievietēm zinātnē» saņēmu par pētījumu «Dzīves cikla novērtējums poliolu un poliuretānu materiāliem, kas iegūti no rapšu eļļas». Tā mērķis ir novērtēt mūsu institūtā izstrādātos poliuretānu materiālus, kuros ir līdz 30 procentiem rapšu eļļas poliola. Izzinātais noderēs citiem vietējiem pētniekiem, piemēram, lai novērtētu Latvijā ražotā biodīzeļa «vides pēdas nospiedumu». Tas varētu ieinteresēt arī pētniekus pasaulē.

Mēģināšu pateikt vēl vienkār-āk – jūs cenšaties izpētīt, vai plastmasa, ko daudzi pamatoti uzskata par videi ļoti nedraudzīgu izstrādājumu, ja tā izgatavota no rapšu eļļas, var kļūt par videi draudzīgu produktu.
– Mēs veicam šī materiāla dzīves cikla analīzes novērtējumu. Mēs nepētām bionoārdīšanos, tas ir citu pētnieku darbs. Mēs izzinām, kādu ietekmi uz vidi atstāj šo poliuretāna materiālu ieguve, ražošana.

Kam šis pētījums ir vajadzīgs? Vai mūsu tautsaimniecībai?
– Tā ir pasaulē aktuāla joma, kāda ir ietekme uz vidi, aizstājot naftas ķīmijas izejvielas ar atjaunojamām izejvielām. Attīstoties rūpnieciskajai bioekonomikai, aug nepieciešamība novērtēt no atjaunojamiem resursiem izstrādāto produktu ietekmi uz vidi.

Izmantojot šīs izejvielas, piemēram, mēslojumam ir viena ietekme, transporta degvielai – cita. Pētījumā būs ne tikai novērtēts no rapšu eļļas iegūto poliolu un poliuretānu vides pēdas nospiedums, bet arī sniegts ieguldījums reģionāla līmeņa pētījumos. Liels paldies uzņēmumam «Uzvara-Lauks», kas iedeva savus datus, vairāku gadu garumā apkopoto skaitlisko informāciju.

Pārliecinājāt, jūsu darbs ir nopietns. Kā, jūsuprāt, Latvijā klājas zinātnei un zinātniekiem?
– No citām jomām ne ar ko īpaši neatšķiramies – sagatavojam un visdažādākajiem finanšu fondiem iesniedzam projektus. Ja mūs atbalsta, ir finansējums pētījumu veikšanai. No valsts dotais bāzes finansējums – tā ir nauda izdzīvošanai. Attīstībai līdzekļi jāmeklē pašiem.

Projektu izstrādē cītīgi sadarbojamies ar ārzemju kolēģiem. Protams, laiku un enerģiju darbs ar projektiem paņem, taču ir arī ieguvumi. Mēs iepazīstamies ar ārzemju partneriem, sūtām paraugus testēt uz Zviedriju vai Čehiju, viņi sūta pie mums. Tā rodas jauni kontakti.

Saprotami izstāstiet, ko dara zinātnieks, šajā gadījumā – jūs!
– Kad aizgāju strādāt uz koksnes ķīmijas institūtu, sākotnēji veicu dažādas analīzes. Tas bija darbs laboratorijā ar kolbām, dažādiem materiāliem, testēšana un pētīšana. Tagad mana darbdiena aizrit pie datora, kurā strādāju, izmantojot speciālās programmas.

Kad darbs sniedz gandarījumu?
– Gandarījums un mūsu darba novērtējums – tās ir publikācijas starptautiskajos zinātniskajos izdevumos. Tas attiecas arī uz mani. Patīkams «bonuss» ir tas, ka šajā darbā ir iespēja ceļot un iepazīt valstis, apmeklējot zinātniskās konferences, projektu tikšanās. Protams, tie nav visaptveroši tūrisma braucieni, taču kāds brīvs brīdis atrodams katrā komandējumā.

Vai Latvijas zinātnieku veikums interesē pasauli?
– Mūsu laboratorijai ir vairāku desmitu gadu pieredze poliuretānu ķīmijā un tehnoloģijā. Laboratorijā izstrādātas un praksē ieviestas daudzas siltumizolācijas sistēmas. Mūsu izstrādātās tehnoloģijas izmanto daudzi uzņēmumi ne tikai Latvijā. Manā, poliuretāna jomā, esam vadošais pētniecības institūts Baltijas valstīs. Tas liecina, ka par mūsu darbu ir interese. Pēdējos desmit gadus sadarbojamies ar Eiropas Kosmosa aģentūru, izstrādājot kriogēno izolāciju «Ariane» nesējraķetēm.

Cik nozīmīga jums ir «L`ORÉAL Baltic» stipendija?
– No Latvijas šogad bija saņemti 47 iesniegumi, no Lietuvas un Igaunijas – no katras pa 26. Prēmijas ieguva piecas sievietes. Esot vienai no viņām, man ir pamats būt gandarītai. Tas ir apliecinājums, ka darbs, ko daru, kādam ir vajadzīgs. Latvijas iesniegtos darbus vērtēja Zinātņu akadēmijas izveidota respektabla komisija.

Kādām rakstura iezīmēm jāpiemīt zinātniecei?
– Jābūt ļoti lielai apņēmībai, jo kaut ko panākt var, tikai ilgu laiku darbojoties kādā jomā. Te rezultāts «neizlec» pēc vienas dienas vai nedēļas darbošanās. Ir jābūt iekšējai jaudai strādāt intensīvi un saspringti. Taču, ja tu dari darbu, kas tev ļoti patīk, rodas spēks un enerģija. Es pirmdienā uz darbu eju ar prieku.

Mūsdienās darbam zinātnē ļoti nepieciešama angļu valoda, jo sadarbības projekti bieži ir starptautiska mēroga. Ikdienā pamatā sanāk lasīt un rakstīt angļu valodā. Par savām angļu valodas zināšanām lielu paldies saku skolotājai Mirdzai Tīmai.

Anda Fridrihsone
Uzvaras vidusskolas 2006. gada absolvente. «Atceroties mācības Uzvaras vidusskolā un saliekot tās kopā ar izglītības tīkla reformu un apgalvojumu, ka mazās lauku skolas nespēj sagatavot kvalitatīvus skolēnus, es varu sacīt pretējo. Mani Uzvaras vidusskolā gūtie zināšanu pamati ir ļoti kvalitatīvi. Starp citu, šī gada «L`ORÉAL Baltic» balvas vēl viena ieguvēja ir no mazas lauku vidusskolas Madonas pusē,» tāds ir A. Fridrihsones viedoklis.

Studēt Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas fakultātē izvēlējās, jo tolaik jauniešus aicināja apgūt tehniskās specialitātes. Draudēja ar biznesmeņu, politiķu, juristu pārpilnību. Tehniskie priekšmeti skolā interesēja un arī padevās.

Darba gaitas sāka Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta polimēru laboratorijā. Pirmais darbaudzinātājs bija Dr. Uldis Stirna, zinātnieks, kurš tā pa īstam jaunajā speciālistē iededza zinātnieces garu. «Viņš visu savu, tā teikt, cieto disku lejuplādēja manī. No Ulda Stirnas man ir izpratne par materiālu, poliuretāna izstrādes virzienu zinātnē. Turpinot studijas doktorantūrā un darbu institūtā, aizsāku jaunu zinātnes virzienu institūtā – dzīves cikla analīzi,» atzīst A. Fridrihsone.

A. Fridrihsonei atziņa: «Skaistākais par visu pasaulē ir bērna smiekli.»

Gan pati, gan draugi augstu novērtē festivālu «Bauska TASTE», to apmeklēs arī šogad. Patīk tā daudzveidīgā programma, ka tajā tiek domāts par vidi, par visu vecumu apmeklētājiem, arī bērniem. «Ļoti laba ir festivāla norises vieta – estrāde. Tas ļauj labi saskatīt uz skatuves notiekošo. Citos festivālos vai lielkoncertos, kas notiek, piemēram, klajā laukā, redzamība un dzirdamība ir daudz sliktāka,» tā Bauskas pasākumu vērtē A. Fridrihsone.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pirmdienās ar prieku dodas uz darbu

Kategorijas