Saulgriežu vakaram nākot

2018. gada 15. jūnijs 00:00

1230

Vasaras saulgriežiem nākot, «Bauskas Dzīve» izzināja, ar kādu filozofiju mūspuses novados strādā mājražotāji zāļu tēju vākšanā, sagatavošanā un kas pašlaik tiek žāvēts tējām, vārīts sīrupā.

Augu maģija
Kad nāk zāļu vakars, nezāles pazūd... «Tādu jau nemaz nav, katrai zālītei un smilgai šai pasaulē sava vieta un uzdevums, tāpat kā mums,» saka Codes pagasta zemnieku saimniecības «Vaidelotes» saimniece Daira Jātniece, kas Bauskas novadā zināma kā zāļu tēju un garšaugu pazinēja.

Katrs esam izbaudījuši siltumu, ko drēgnā rudenī un ziemā sniedz krūzīte karstas tējas, bet īpaša maģija tai piemīt, ja zālītes pašu lasītas un apmīļotas. Tajā saglabājusies dabas un vasaras klātbūtne. «Ikvienu augu mēs katrs uztveram citādāk, un tie jūt arī mūsu bioenerģiju – vai nu pieņem un palīdz, vai novēršas. Ēteriskā eļļa ir veids, kā cenšamies notvert pašu vērtīgāko – auga garu un dvēseli. Dīvaini, kā ārstnieciskie augi uzrodas tavā tuvumā. Reiz jūtu, vaina ir klāt, un tad pēkšņi pamanu, ka dīķmalā saauguši sunīši, ko pirms tam nebiju redzējusi... Palīdzēja. Esmu novērojusi, ka pagalmā vai dārza nomalē, cilvēka tuvumā it kā nejauši rodas augi, kas, izrādās, tieši tad ir visvajadzīgākie. Vai tā nav maģija? Tas apliecina, ka mūsu saiknes ar kādām augstākām enerģijām tomēr nav pavisam zudušas. Varbūt tas nav tikai mantojums no mūsu vecmāmiņām, bet kam dziļākas saknes Visumā?» pārdomās dalās D. Jātniece.

Vislabāk ārstē prieks
Kā vispareizāk lietot zāļu tējas? Varbūt katram ir sava individuāla recepte, varbūt maisījums krūzītē top intuitīvi un cilvēks neapzināti izvēlas sev tai brīdī visatbilstošāko?

D. Jātniece skaidro: «Ļoti specifiskām kaitēm neapņemtos gatavot receptes, tur vajag nopietnas zināšanas farmācijā. Pietiek, ja zinu, ka ārstniecības augi, kam izmantojama sakne, iedarbojas uz cilvēka matiem, piemēram, dadzis, baldriāns u. tml. Ir augi, kam stublājs, lapas, ziedi, augļi dziedinošo spēku it kā virza pa cilvēka augumu lejup. Nenoliedzama ir Mēness ietekme uz mums un visu dzīvo radību. Ja svarīgi ievākt lapas, tas jāizdara līdz izziedēšanai. Dabā un saimniekošanā galvenais izdarīt laikā. Labs saimnieks no slikta atšķiroties par divām nedēļām.»

Zemniece īpaši uzsver, ka mūsu garīgais spēks ir tautasdziesmās un no tām mantotajā prasmē īsi runāt, bet pateikt dziļu domu: «Tukšvārdība, meli un viltība pazīstama jau kopš tiem laikiem, kad mūs centās iekarot un pakļaut fiziski. Materiālā atkarība arī atņem brīvību un tāpat ir viena no pakļaušanas metodēm. Latviskā dzīvesziņa un saskaņa ar dabas ritumu ir latviešu zemnieka dzīves pamats. Brīvības sajūtu var smelties dabā. Tāpēc lai saulgriežu laiks ar burvestības spēku ienāk mūsos un dod enerģiju garīgi attīrīties! Bet vislabāk mani ārstē prieks par Dieva pasauli visapkārt.»

Ugunspuķe un plūškoks
Ilze Zandberga Vecumniekos ar zāļu tēju vākšanu, sagatavošanu un pārdošanu nodarbojas kā mājražotāja ģimenes uzņēmumā kopā ar vīru. Viņas veikums vislabāk pazīstams ar «Ivantējas» jeb ugunspuķes tējas zīmolu. Jau vairākus gadus to fermentējot, kombinējot ar dažādām piedevām. Šo tēju var iegādāties Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Viņa piedalās arī lielos pasākumos – novadu svētkos u. c. Uzticīgākie pircēji ir krievu tautības cilvēki, droši vien tāpēc, ka tējas dzimtene ir Krievija, cara Nikolaja laikos šo tēju ļoti daudz eksportēja.

Kad «Bauskas Dzīve» ieradusies pie Ilzes, žāvētājā 40 – 45 grādu temperatūrā bija salikti plūškoka ziedi. Dienas laikā tie vienmērīgi izžūst. Izrādās, ka tos ziedus, kas paliek pāri no sīrupa gatavošanas, varam lietot kā kraukšķīgu uzkodu, kā «tējas čipsus». Mājas tuvumā Vecumnieku ciemā gan plūškoku neredzam. Kur tad ziedi ievākti? Izrādās, patālāk kāds rīdzinieks nopircis pamestu mājiņu aizaugušā Taļķupītes krastā un tur milzīgu, senu ozolu paēnā pārpārēm saaudzis arī plūškoks. Ilze kopā ar trīs gadus veco meitiņu Mariju Māru vedina mūs aplūkot šo dabas dāvanu krātuvi, kur, neviena netraucēti, krūmāji sakuplojuši jo ražīgi. Ilze ir pateicīga īpašniekam, jo vienojās, ka šajā teritorijā varēs ievākt ziedus un ogas.

Melnais – labais un sarkanais – sliktais
«Man laimējās. Ceru, ka pašai izdosies plūškoku ieaudzēt. Kamēr salasu ziedus, esmu nudien noreibusi. Vēlāk ievācu ogas, tās vieglāk aizsniedzamas, jo zari noliekušies no svara. Ogu sula vai to sīrups pirms lietošanas jākarsē, bet kopā ar ziediem pēc tam ir ļoti laba kombinācija. Plūškoks ir ļoti spēcīgs antioksidants un arī pretsaaukstēšanās līdzeklis. Taču jābūt uzmanīgiem. Ir melnais – labais un sarkanais – sliktais. Kā atšķirt? Zinātājam viegli, jo prot saskatīt, ka ziedkopa ir kā pretī pasniegta plauksta, bet sarkanais – sevī ierāvies, it kā rāda cilvēkam pigu...» ar prieku par dabas veltēm runā Ilze Zandberga un atgādina, ka laukos cilvēki daudzas zāļu tējas ievāc paši atbilstīgi savai vajadzībai un garšai. Šogad arī šis laiks atnācis divas nedēļas agrāk. Nenokavēsim, jo dabā visam ir savs īpašais laiks un mums tajā tikai harmoniski jāiekļaujas.

IETEIKUMS

Pēc Dr. Pakalna padoma 10 nepieciešamākās zāļu tējas, kurām jābūt katrā mājā:
asinszāle, kliņģerīte, kumelīte, liepu ziedi, māteres laksti, melisas lapas, pelašķi, piparmētra, ozola miza, mežrožu augļi.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Saulgriežu vakaram nākot

Kategorijas