No apkopējas par restorāna vadītāju

2018. gada 15. jūnijs 00:00

1948

50 gadu jubileju svin Līga Balaško Vecumniekos.

Līga Balaško dzīvo pēc principa – miers baro, bet nemiers posta. Visu šo gadu laikā viņa ir apmierināta un laimīga ar savu dzīvi. Viņas iedvesma ir apkārtējie cilvēki – tie, kas palīdz un ir blakus jebkurās dzīves situācijās. «Esmu tur, kur man vajag būt. Visu cenšos uztvert ar mīļu prātu. Ja dzīvē kaut kas nesanāk, nevajag atmest cerību. Ir jāceļas un jādodas tālāk,» dzīvesprieku nezaudējot, teic jubilāre.

Slepenās dāvanu pakas
Līga pēdējos desmit gadus dzīvo Rīgā un strādā par vadītāju tirdzniecības centra «Mols» restorānā «Daily Special», bet dzimtās mājas un lielākā daļa dzīves viņai joprojām saistās ar Vecumnieku novadu.

Bērnība asociējas ar ļoti labām, mīļām un patīkamām atmiņām. Blakus Līgas mājām dzīvoja ļoti daudz bērnu, ar kuriem tika darītas ne tikai daudzas blēņas, bet arī labas lietas. «Man bija piecus gadu vecāka draudzene. Ar viņu kopā rīkojām dažādus uzvedumus vecākiem – spēlējām teātri, lasījām dzejoļus. Katru gadu dzimšanas dienā atceros bērnības laikus, jo mamma dāvanas vienmēr slēpa, iepakotas uz skapja. Katru reizi centos izzināt, kas pakās iekšā, bet mamma allaž aizbildinājās, ka tur ir sāls lopiem. Joprojām man no bērnības laikiem ir saglabājušās dažas mantas un pasaku grāmatas,» atmiņās dalās Vecumnieku novada iedzīvotāja.

Līgai ir brālis Juris, mamma Dzidra, kas nākamgad svinēs 80 gadu jubileju, kā arī divi dēli Oskars un Guntars. Jubilāre dēlu mīļotās sievietes pieņemot kā savas meitas, ģimenē visi savstarpēji esot ļoti draudzīgi.

Pārmaiņu laiks
Līga pabeigusi vakarskolu Vecumnieku vidusskolā. Darba gaitas sākās, jau skolas laikā strādājot Vecumnieku konditorejas cehā par apkopēju, pēc tam spēki tika izmēģināti ciema krodziņā «Pie lielās karotes» par bufetnieci un akciju sabiedrības «Bauskas tirgotājs» kafejnīcā «Vecumnieki» – sākumā par bufetnieci, vēlāk par vadītāju.

«Pēc nostrādātiem astoņiem gadiem par vadītāju ciema kafejnīcā sapratu, ka vēlos kaut ko mainīt. Šīs domas radās, noklausoties gudru speciālistu lekciju. Tajā brīdī es uz savu dzīvi paskatījos ar citām acīm, un tas arī bija laiks, kad mana dzīve sašķobījās, šķiroties no vīra. Izlēmu, ka vēlos mācīties Biznesa vadības koledžā. Tur ieguvu mārketinga un pārdošanas speciālistes izglītību, un 40 gados pārvācos uz dzīvi Rīgā, uzreiz sākot strādāt tur, kur darbojos vēl joprojām.

Esmu ļoti pateicīga par visām iespējām, ko man dod dzīve galvaspilsētā, jo, paliekot ciemā, es nezinu, vai būtu tieši tā, kas esmu tagad. Esmu laimīga un pozitīva, tāpēc savai mammai, bērniem un apkārtējiem varu dot atpakaļ palīdzību, kuru viņi man kādreiz snieguši. Rīgā ir ļoti darbīga dzīve, bet skumju dara fakts, ka manā telefonā ir vairāk bilžu ar piegādātāju nekvalitatīvu produkciju nekā ar pašas bērniem,» atklāj jubilāre.

Kolekcionē lapsas
Līgas viens no hobijiem ir ceļošana, bet veselības dēļ tik bieži, cik gribētos, nesanāk, un, ja iznāk, tad tikai ļoti īsi braucieni. «Man prieku sagādā tikšanās ar bērnības draugiem un klasesbiedriem, jo mana klase bija ļoti draudzīga,» priekā dalās jubilāre.

Līgas interesantākais vaļasprieks ir porcelāna lapsu kolekcionēšana. Doma to darīt radās, kad pirmo porcelāna dzīvnieku uzdāvināja draugs. Viņa saprata, ka to nemaz nav tik daudz, tāpēc vajadzētu sākt krāt. Lapsas esot interesanti dzīvnieki, tās vienmēr visos apstākļos spēj izdzīvot – vai nu tas būs caur viltību, vai mainību, bet spēs vienmēr. Katra iegādātā lapsa esot citādāka, un viņas īpašumā to esot padsmit. Atbraucot uz dzimtajiem Vecumniekiem, Līga kopā ar bērniem gatavo mājas vīnu savām vajadzībām, ne biznesam. Šī ideja radās tādēļ, ka dārzā augot ļoti daudz ogu un tās vienkārši neesot, kur likt. Hobija līmenī ir arī dārza darbi, jo tos jubilāre veic katru nedēļas nogali, atbraucot uz Vecumniekiem.

«Man ir tik daudz sapņu, ka nespēju visus uzskaitīt. Es vēlētos iemācīties šūt, esmu jau nopirkusi šujmašīnu, bet īsti līdz galam vēl to nemāku darīt. Vēlētos savu vīna darītavu, vairāk ceļot – īstenībā daudz ko. Esmu sapratusi, ka tas, ko tagad daru, man ļoti patīk un saista. Siltums, maize un jumts virs galvas – tās ir lietas, ko man sniedz darbs. Man ļoti patīk strādāt ar klientiem, būt par vadītāju, patīk būt mainībā. Es noteikti nevarētu strādāt konveijera darbu. Visu mūžu nevēlos saistīt ar Rīgu, tāpēc vecumdienas noteikti gribu pavadīt dzimtajā ciemā,» apliecina Vecumnieku iedzīvotāja.

Līga vēsta, ka dzimšanas dienu svinēšot augustā, kad būs atvaļinājums. Būšot balle ar dzīvo mūziku, spēlēm un vēl visādām izdarībām. «Man patīk lieli pasākumi un jautrība, nevis vienkārša pasēdēšana pie galda – tā nav priekš manis. Katru gadu, dzimšanas dienās atbraucot uz Vecumnieku mājām, mamma mani sagaida ar skaistu pujeņu pušķi, jo tie ir mani mīļākie ziedi. Tā jau visa mūža garumā ir iegājusies tradīcija,» atklāj jubilāre Līga Balaško.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

No apkopējas par restorāna vadītāju

Kategorijas