Gan zināšanas, gan laimes spēle

2018. gada 15. jūnijs 00:00

493

Latvijas mežos 1. jūnijā sākusies stirnāžu medību sezona, kas turpināsies līdz 30. novembrim, informē Latvijas Mednieku asociācija (LATMA).

Talkas un rūpes par zvēriem
«Šogad strināžus esam redzējuši, un viņu ir daudz, bet nomedījuši vēl nevienu neesam, jo visu, ko redzam, pēc kārtas nemedījam,» skaidro mednieku kluba «Irši» biedrs Gatis Šilbergs. Klubā esot 38 dalībnieki, no kuriem aktīvi medī mazāk par pusi. Kluba biedri sadalījušies piecās grupās, un katram dota sava medījamā teritorija. Kopumā biedrībai iedalīts 4,5 tūkstoši ha plašs medību apgabals. Tajā nenorisinās tikai dzīvnieku medīšana, bet obligāts pasākums biedriem ir arī talkas dienas apmeklējums, dzīvnieku barošana, rūpēšanās par tiem.

Dzīvnieku barošana notiek intensīvi, teju visu laiku tam jāseko līdzi. Katrs biedrs uz mežu ved graudus, tiek pirktas bietes, sāls, kas dzīvniekiem esot nepieciešams kā minerālvielas spēcīgākiem un skaistākiem ragiem. Regulāri tiek gatavoti arī medību torņi – divarpus metrus augsti, lai būtu, kur sēdēt un gaidīt medījumu, un labāk pārredzētu apkārtni. Protams, pieiešanas metodi mednieks arī piekopj, bet retāk, jo garajā zālē ne vienmēr var labi pārredzēt visu un būt pārliecināts. «Vienmēr pirms šaušanas par visiem simt procentiem izpētu, vai tas ir īstais zvērs, ko var medīt. Ja nebūsi drošs, tad var, piemēram, gadīties, ka nošauj sivēnmāti ar mazuļiem. Neviens normāls un sevi cienošs mednieks nekad nešaus sivēnmāti, kurai ir mazi sivēni,» pārliecināti teic Gatis.

Šauj neperspektīvos
Mednieks skaidro, ka pašlaik vairāk tiekot medīti stirnāži, mežacūkas un lapsas. Parasti tiekot šauti tie dzīvnieki, kuriem esot kādi defekti un kuri neesot perspektīvi. Tos, kuri var pāris gadu laikā izaugt par skaistiem, vairāk atstāj trofejas iegūšanai. Diemžēl ne visi to ievērojot, tomēr jebkuram sevi cienošam medniekam vajadzētu skatīties un pilnībā izvērtēt dzīvnieku, uzskata Gatis.

Visvieglāk kustoņus esot nomedīt vasaras vidū – stirnāži visneuzmanīgākie esot meklēšanās laikā. Vecu āzi esot daudz grūtāk dabūt, jo tas ir piesardzīgāks un gudrāks, no meža nāk ārā tad, kad kļūst pavisam tumšs, tāpēc vieglāk nomedīt jauniņo. Dzīvnieki mežā nekur tālu neiet, tāpēc pārsvarā tie dzīvo savā teritorijā – viena līdz divu kilometru rādiusā.

Gatis medī samērā bieži – četras līdz piecas reizes nedēļā, tomēr mazāk nekā pērn. Viņš biežāk dzīvnieku izlemj pasaudzēt vēl pāris gadu, lai pēc tam iegūtu skaistu trofeju, jo, kā zināms, medniekiem tā ir ļoti nozīmīga balva. Medīšana viņam vairāk ir kā dzīvesveids, nevis «plika» dzīvnieka nošaušana gaļas dēļ. Iespējams, medības esot piesaistījušas tāpēc, ka ar to nodarbojās viņa tēvs un sievastēvs. Gatis uzskata, ka par mednieku uzreiz nevarot kļūt – viss nākot ar laiku. Tam esot jāpatīk, viss jāsaprot, jāiedziļinās, jābūt interesei. Tāpat nepieciešams iziet kursus, kuros var iegūt zināšanas par medību procesa norisi, likumdošanu, medījamo dzīvnieku bioloģiju un vecuma noteikšanu, medību veidiem, trofeju pirmapstrādes un novērtēšanas pamatiem, ieročiem un ballistiku, drošības tehnikas jautājumiem, kā arī praktiski jāapgūst šaušana un rīkošanās ar ieroci.

Dabas romantika
Lai labāk tiktu novērtēta gaisotne, ko mednieki piedzīvo, viņiem līdzi vēlā vakara puskrēslā devās «Bauskas Dzīve». Uzkāpjot tornī, uzreiz prātā iezagās apskaidrība par to, kāpēc tieši tas, ko mednieki dara, viņiem patīk. Lūk! Apkārt bija jūtams miers un klusums, fonā ievijoties putnu dziesmām. Tālumā bija novērojami dzīvnieki, kuri līda ārā no meža lūkoties pēc kādas kārotas maltītes. Tie savās graciozajās kustībās laiski darbojās savā nodabā. Tajā brīdī cilvēks atrodas viens pats ar savām domām un dabu. Pāris stundu laikā mednieks ieguva šī gada pirmo stirnu buka medījumu, novēroja «Bauskas Dzīve».

Vecumnieku novada Bārbeles pagasta mednieku kluba «Gaisma» biedrs Guntars Barens min, ka stirnāžu sezona biedrībā tika atklāta 2. jūnijā. Kopš tā laika līdz pat šim brīdim divi āži esot nomedīti. Klubā aktīvi darbojas34 cilvēki, bet Guntars medīt dodoties samērā reti un biežāk individuāli nekā ar kādu kopā. Kādreiz biedri medībās devušies konkrētās dienās, bet nu jau esot pienākuši tādi laiki, kad katrs to dara pa savam. «Medības vispār ir viena liela laimes spēle. Tu nezini, kurā dienā kas būs, atliek tikai sēdēt un gaidīt. Dažreiz var nosēdēt vairākas dienas un nekā nedabūt, bet citreiz atliek nedaudz pagaidīt, un medījums tiek iegūts,» teic Guntars.
«Šogad nomedījām jau divus buciņus. Nu neteikšu, ka ir ļoti daudz, ko medīt, bet sūdzēties arī nevar. Kādreiz medījām daudz mežacūku, bet tagad to skaits ir sarucis,» stāsta Rundāles novada mednieku kolektīva «Bauskas zemgaļi» biedrs Māris Sīmanis. Biedrībā esot 15 cilvēku. Medībās tiek iets katru nedēļu kādā konkrētā dienā.
«Klubā esam ap 60 cilvēku, un šogad tika nomedīts viens stirnāzis, bet tas nenozīmē, ka viņu nav pietiekami daudz. Odu, protams, arī ir nenormāli daudz, bet mums ir speciāls rīks, kas tos atbaida. Medīt var vai nu vakarā, vai agrā rītā, jo dienā kustoņi vairāk barojas mežā un atpūšas, bet, kā tuvāk nāk vakars, tā viņi lien ārā,» situāciju apraksta Iecavas novada mednieku kluba «Zirnieki» biedrs Ēriks Upelnieks.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gan zināšanas, gan laimes spēle

Kategorijas