BauskasDzive.lv ARHĪVS

Noderīgas ceļojumu atmiņas

Uldis Varnevičs

2018. gada 15. jūnijs 00:00

84
Noderīgas ceļojumu atmiņas

Jau padomju laikā, kad Jana Arāja mācījās Iecavas vidusskolā un ģeogrāfijas skolotājs Andrejs Indāns viņu iesaistīja tūrisma pulciņā, viņa arvien no braucieniem centās kaut ko atvest. Tagad kolekcija kļuvusi diezgan plaša, ar daudzām lietām saistās interesanti stāsti.

«Kāre ceļot man sākās Iecavas vidusskolas tūrisma pulciņā, vēlāk to pilnveidoju Rīgas Pionieru pils tūrisma pulciņā. Jaunībā nelielus akmeņus un citas lietas mājās atgādāju mugursomā, bet tagad – ar lidmašīnu vai mašīnu,» smaidot stāsta J. Arāja.

Harija Potera klintis

Akmeņi jau kopš jaunības saistījuši Janas uzmanību. Tagad no tūrisma braucieniem tiek vesti dažādi kalnu ieži. Kalnu kristāli ārstējot kaites, arī galvassāpes. J. Arāja atzīst, ka ne reizi vien mēģinājusi, izrādās – tiešām palīdz.

Kādam akmenim, kas stāv uz Dzimtmisas pamatskolas direktores galda, ir īpašs stāsts. «Tas bija 2003. gada pavasaris, pāvesta Jāņa Pāvila II pēdējā Lieldienu mise Vatikānā. Mēs toreiz bijām Romā un pirms šīs uzrunas vēl bijām pie jūras lasīt akmeņus un gliemežvākus. Un tā atradu šo akmeni ar caurumu vidū. Jūras krastā savāktie gliemežvāki tagad stāv mājās pie āra kamīna, bet akmens – uz galda darbā,» stāsta J. Arāja. Viņa tic, ka akmens nes veiksmi, turklāt ne tikai pašai, bet visai izglītības iestādei.

Kolekcijas vidū ir divi palieli balta marmora kluči. Tie saistīti ar meitas panākumiem – iegādāti, kad gūta iespēja apmaiņas programmā studēt pusgadu Itālijā, Pizas universitātē. Uz turieni braukuši ar mašīnu un apmeklējuši netālu esošās Kareras akmenslauztuves, kur iegūst balto marmoru. «Tur kalni izskatās apsniguši, bet tā nav – tas ir marmors. Iegādātie marmora kluči ir speciāli apstrādāti, lai plauktā starp tiem var novietot grāmatas,» stāsta kolekcionāre. Viņai baltie akmeņi atgādina maizes klaipus.

Pēdējie akmeņi atvesti no Edinburgas, kur krustmeita pagājušajā vasarā ar izcilību beidza universitāti. J. Arāja stāsta, ka Edinburgas universitāte savulaik iedvesmoja Harija Potera grāmatas autori un tās formas izmantotas arī filmās. «Var salīdzināt – skarbā, tumšā Skotija pret Vidusjūras baltajiem akmeņiem,» rāda iecavniece.

Pērļu gliemežvāks
Daļa kolekcijas saistīta ar jūru. Viens no priekšmetiem ir pērļu gliemežnīca. «Ar kuģi bijām Omānas teritorijā. Kapteinis ienira jūrā un izvilka trīs gliemežnīcas. Vienā bija pērle, kuru gan mums nepārdeva, – tās ir lielā vērtē. Gliemežvākus vietējie nodod un izmanto perlamutra rotaslietu ražošanā, tomēr mums dažus atdeva. Tur var ielikt rotaslietas – ļoti labi izskatās,» rāda kolekcionāre.

Turpat blakus stāv gliemežvāks no Kanāriju salām, nedaudz tālāk – dzintara gabali, kas savulaik atrasti tepat, Latvijā.

Vienu ziemu nolemts Ēģiptē snorkelēt – peldēt pa jūru maskā, elpot pa caurulīti un vērot jūras iemītnieku dzīvi – koraļļus un zivis. «Ūdens tur ir fantastiski dzidrs – var redzēt gultni simtiem metru dziļumā, peld košas zivis, ir krāšņi rifi,» stāsta J. Arāja. Tiesa, kolekcijā esošais koraļļu gabaliņš ir no Maiami pludmales Floridā, atrasts krastā. Tādu drīkstēja atvest, taču dzīvu koraļļu gabaliņu nedrīkst. Tos atļauts iegādāties tikai suvenīru veikalos apstrādātus.

Praktiski un interesanti
Dažas no svešuma atvestās lietas tiek izmantotas praktiski. Gan kolonas kapiteli no Atēnām, gan miniatūro kolonu no Kipras, gan mazās bungas no Bahamu salām, gan Rodas kolosa mazo kopiju var lietot kā mācību līdzekli. «Tos var iedot skolēniem aptaustīt, lai viņi labāk saprot stāstīto,» atzīst direktore.

Ir vairāki interesanti roku darbi – sedziņa no Austrijas Alpiem un Taizemē gatavots kokgriezuma trauks no viena gabala ar kustīgu vidu. Spānijā iegādātais zvaniņš stāv hallē, un tā ir iespēja viesiem dot ziņu nama saimniekam par atnākšanu. Ēģiptē iegādāta trīs bruņurupuču skulptūriņa, augšējie divi ir kastītes, kur var ievietot rotas. Turpat iegādāta metāla lādīte ar seno laiku figūru gravējumiem. «Gādājot suvenīrus, vispirms domāju par to, kur tie var noderēt,» stāsta saimniece.

Kolekcijā ir arī interesants fotorāmītis no Āzijas – tas izgatavots no kaltētiem ziloņu mēsliem. Arī tas ir veids, kā tūristiem mēģina atstāt atmiņas par sevi vai oriģināli izklaidēt.