Nemieri ap digestāta lagūnu turpinās

2018. gada 12. jūnijs 00:00

656

Nauda nesmird, zināms teiciens, un diskusijas neizraisa, bet digestāts? Par to nu vienprātības nav. Vieniem smird, citiem – ne. No kā tas atkarīgs? No ieņemamā amata, vēja virziena vai – kā to paredz vai neparedz Ministru kabineta noteikumi?

Nav šaubu par to, ka digestāta mēslojums ir efektīvs, jo ievērojami paaugstina ražību. Taču, kā bieži pie mums mēdz gadīties, neapdomīgu vai saprātīgi nenoregulētu darbību dēļ labas lietas pārvēršas savā pretmetā. Vai tā noticis arī Vecumnieku novada Bārbeles pagastā? «Bauskas Dzīve» joprojām un pēdējā laikā it īpaši saņem sūdzības par neciešamo gaisa kvalitāti jeb smirdoņu, kāda ikdienā valda digestāta krātuves apkārtnē, zvana un arī klātienē par to stāsta gan Bārbeles, gan Stelpes pagasta iedzīvotāji. Digestāta lagūna pieder SIA «Agro Barbele», «Bauskas Dzīve» pagājušajā nedēļā devās turp, lai uzklausītu, apskatītu un arī paostītu.

Smaku jūt jau mašīnā
Vācu zemnieks Latvijā nav nekāds jaunums laukos. Gerhards Odinga ir SIA «Agro Barbele» īpašnieks un apsaimnieko pāri par tūkstoti hektāru zemes. Vecumnieku pusē ienāca, iegādājoties zemi gan privātīpašumā, gan nomājot un pakāpeniski atpērkot to no īpašniekiem, kas dažādu iemeslu dēļ savu zemi vairs nespēja apstrādāt un bija spiesti to pārdot.

Kad ieradāmies apskatīt digestāta lagūnu, rīts bija neparasti vēss un pūta stiprs, auksts ziemeļrietumu vējš. Smaka, braucot automašīnā, bija jūtama pāris kilometru attālumā ceļā Bārbele–Stelpe. Tad atbrauca arī divas auto cisternas, lai uzpildītu melnai vircai līdzīgo šķidrumu. Lagūnas tilpums ir ap trīsdesmit tūkstošiem kubikmetru, bet patlaban lagūna izskatījās aizpildīta par trešdaļu. Desmit metrus dziļais «vircas dīķis» izklāts ar speciālu, izturīgu plēvi. Digestātu te ieved no biogāzes ražotnes «Egg Energy» uzņēmuma Iecavā, kura īpašnieki ir Mhitars Mhitarjans un Uzbekijas pilsonis Oviks Mkrtčjans.

Veselu organismu nebaro ne ar ko lieku
«Bauskas Dzīve» tiekas ar Gerhardu Odingu un viņa kundzi Airu SIA «Agro Barbele» tehnikas laukumā. Žurnālisti ir nokavējuši desmit minūtes, un vācu punktualitāte izpaužas diezgan temperamentīgi, tomēr G. Odinga ir ar mieru pastāstīt par savām saimniekošanas metodēm.

Gerhards gan atzīst, ka domstarpības ar vietējiem zemniekiem ir arī par atšķirīgo zemes apstrādes, t. i., konservējošo tehnoloģiju, – kad augsnes pirmssējas apstrāde un sēja notiek vienlaikus, izmantojot kompleksos agregātus dažādās kombinācijās (augsnes apstrāde, mēslošana un sēja). Nenotiek pilnīga velēnas apvēršana, augsnes virskārtā saglabājas daļa augu atlieku erozijas mazināšanai un mitruma saglabāšanai. Taču katrs savā īpašumā var strādāt, kā vēlas. Gerhards audzē ziemas un vasaras kviešus, tāpat ir arī lauki ar rapšu sējumiem. Augsnes virskārta netiek uzarta, kā to dara konvencionālajā lauksaimniecībā, bet tikai irdināta ar speciālu kultivatoru un mēslota. Savu dara arī sliekas un mikroorganismi. Saimnieks apgalvo, ka šādā zemes virskārtā arī liekais mitrums daudz ātrāk uzsūcas un pazūd, kā tas īpaši bija vērojams pagājušajā gadā. Reizi divos trijos mēnešos tiekot veiktas digestāta analīzes. Lai pārliecinātos, cik daudz mēslojuma nepieciešams graudiem, ar mērītāju Gerhards kontrolē slāpekļa daudzumu kviešos un, ja nepieciešams, tikai izlases veidā dod augiem trūkstošo. Traktors aprīkots ar speciālu sensoru, kas informāciju no lauka pārraida datorā, un tas ne tikai kalkulē, bet apstrādāto informāciju arī saglabā. Gerharda filozofija – ja ir veselīga augsne, tad labībai mazāk nepieciešami fungicīdi vai papildmēslojums, veselu organismu taču nebarosi ne ar ko lieku. Tāpēc augsnes stāvoklim vācu zemnieks sekojot ar īpašu rūpību. Saimniecībā bijusi arī Valsts augu aizsardzības dienesta pārbaude, kurā secināts, ka viss atbilst paredzētajām normām.

Gerhards Odinga ir dzimis un audzis Vācijas laukos, bet ar lauksaimniecību nodarbojas jau trīsdesmit piecus gadus. Par saimniekošanu Latvijā viņam neko nevar pārmest, jo viņš strādā atbilstīgi visiem priekšrakstiem, kādi vien ir, un, ļoti iespējams, izpilda tos pat precīzāk nekā vietējie zemnieki.

Tomēr ir vēl kāds aspekts, psiholoģiskais, par ko varētu padomāt. Gerhards ir nesens ienācējs vietējā komūnā. No saimniekošanas viedokļa viņa vietā varētu būt latviešu zemnieks. Vai tad strīds būtu mazāks? Diez vai.

Lūgšana vēja dievam
Kāds tur brīnums, ka smird, tāda ir mēslu daba. Bija gluži naivi ticēt, ka tā mainīsies, kā iedzīvotājiem esot stāstījuši gan Bauskas novada Būvvaldē, gan topošās lagūnas īpašnieks, gan Vecumnieku novada vadība u. c. Lūk, fragments no Gaismas ciema iedzīvotājas Dzintras Bračkas vēstules: «Ik rītu, ik vakaru lūdzu vēja dievu, lai tas neciešamo smaku aiznes citā virzienā – ne uz mūsu pusi. Šopavasar apsvēru iespēju iekārtot guļamistabu automašīnā un naktīs doties izbraukumā, vismaz trīs kilometru attālumā. Sevišķi neciešama smaka ir bezvēja naktīs, tad kā astoņkājis tā lien istabās.

Viss sākās 2016. gada rudenī, kad pamanījām tehnikas rosību «Jušu» mājas tuvumā. Piekrišanu būvei bija parakstījuši divi tuvējie zemes īpašnieki, kas paši tur nedzīvo. Tad arī uzzinājām, ka tiks veidota digestāta lagūna viena hektāra platībā un desmit metru dziļumā. Savācām piecdesmit parakstus pret šo ieceri, taču tos neviens neņēma vērā. Vai par maz? Garāmbraucēji jau šo vietu iesaukuši par «smirdošo Bārbeli».

Kā izsmiekls katru mēnesi manam elektrības rēķinam tiek pieskaitīts OIK, tātad es piemaksāju par sabojātu dzīves vidi. Maksāju arī mājokļa nodokli – par vietu, kurā dzīvot ir nepanesami un nomācoši. Vai dažu cilvēku peļņas labums ir vērtīgāks nekā mūsu veselība un dzīves apstākļi?»

Sabojāta lauku vide un komercnoslēpums
Dziļu neapmierinātību pauž tuvumā dzīvojošie zemnieki. Vietējais zemnieks un Vecumnieku novada domes deputāts Mārtiņš Mediņš uzsver, ka solījums digestātu iestrādāt augsnē netiek pildīts. «Ikviens saprot, ka mēslojums zemei ir vajadzīgs, taču viena lieta, kad to izved uz lauka un iestrādā augsnē, bet cita, kad digestāts paliek virspusē un smako ilgstoši. Solījums to iestrādāt augsnē netiek pildīts. Vairāk nekā dīvaini, ka tik milzīga krātuve nav betonēta, bet izklāta tikai ar speciālo plēvi. Fermām ir daudz stingrāki noteikumi, tur vircas bedrei jābūt betonētai ar dubulto aizsardzību. Jautājums Vides dienestam – kāpēc biogāzes ražotnes ir atbrīvotas no piesārņojuma kategorijām? Pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1082., kas nosaka kārtību, kādā piesaka piesārņojošās darbības. Sākumā tās bija iekļautas noteikumos. Projektā bija paredzēta arī lagūnas pārsedze, kāpēc tās joprojām nav?»

Māris Vecbikšens no zemnieku saimniecības «Spigas» ir sašutis par to, ka patiesībā tik milzīgas krātuves būve šajā vietā tika sākta, bet iedzīvotāji un pat deputāti par to līdz galam neko iepriekš nezināja. «Papīri jau visiem ir kārtībā, atļaujas un paraksti ir. Taču vai la
gūna ir droša? Tā nav ne norobežota, ne kā citādi kontrolēta piekļuve tai. Jebkurš tur var ierasties un rīkoties atbilstīgi savai «trakuma pakāpei» vai iekrist un iet bojā... Domāju, vai tas vispār ir tīrs digestāts. Kāds patiesībā ir tā sastāvs? Manā ģimenē visi sūdzas par kņudināšanu kaklā un saldenu garšu mutē intensīvas smakas dienās. Ko mēs patiesībā elpojam? Vācijā, piemēram, biomasas ražošanā izmanto tikai divdesmit procentus putnu mēslu, te taču ir simtprocentīgi putnu mēsli... Mūsu reģions ir bagāts ar ģipša un dolomīta slāni, karsta kritenēm. Vai kāds to pētīja, un kas atbildēs, ja plēvē radīsies sūce? Vides ministrija uz šo jautājumu joprojām nav atbildējusi. Bioloģiskie zemnieki skaidro, ka patiesībā šis digestāts tādā koncentrācijā ir inde. Stirnas un mežacūkas uz tāda nolieta lauka vairs neiet... Manu draugu un paziņu vidū ir zemnieki, kuru saimniecību lielums ir no astoņdesmit līdz divsimt, trīssimt hektāriem. Katru gadu vairāki atsakās no saimniekošanas. Arī es šādu iespēju apsveru. Vai ir vērts smagi strādāt un kalpot beztiesiskai valstij un vienaldzīgai ierēdņu armijai?» ar rūgtumu runā Māris Vecbiškens.

«Bauskas Dzīve» interesējās Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā par laboratorijas mērījumiem smakām gaisā un «Egg Energy» substrātā – cik bieži kontrole šogad izdarīta, vai SIA «Agro Barbele» ir lūgusi kādus mērījumus, vai tā pārbauda digestātu, kas tiek ievests lagūnā pie «Jušu» mājām? Saņemtā atbilde – šādu informāciju nevarot sniegt, jo iestāde ir pakļauta Informācijas atklātības likuma 5. panta 2. p. 3. daļai un Komerclikuma 19. p. par komercnoslēpuma statusu.

Neviena sūdzība nav atzīta par pamatotu
Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas vadītāja Evita Beitlere raksta: «Pārvalde vairākas reizes ir saņēmusi sūdzības par neciešamu smaku no lagūnas tipa krātuves, bet neviena sūdzība nav atzīta par pamatotu. Traucējoša smaka ne-
tika konstatēta, tādēļ pārvaldei
nav tiesiska pamata izvirzīt stingrākas prasības vai nosacījumus digestāta uzglabāšanai vai veikt mērījumus.

Pirms lagūnas izbūves, pēc tehnisko noteikumu iesnieguma saņemšanas pārvalde informatīvo paziņojumu ievietoja dienesta tīmekļa vietnē un nodrošināja iespēju savās telpās iepazīties ar informatīvo paziņojumu par iesniegto tehnisko noteikumu pieprasījumu, kā to paredz Ministru kabineta 30. noteikumu 9. punkts. Informatīvais paziņojums dienesta tīmekļa vietnē bija pieejams līdz dienai, kad dienests pieņēma lēmumu par attiecīgo iesniegumu. Līdz tehnisko noteikumu izsniegšanas brīdim atsauksmes un priekšlikumi no iedzīvotājiem netika saņemti.»

Tātad, bārbelieši, no šīs atbildes izskatās, ka paši vien vainīgi esat, ka neapmeklējāt dienesta tīmekļa vietni, ne arī Vides dienesta telpas, tad būtu bijuši informēti! Uz «Bauskas Dzīves» «naivo» jautājumu par dienesta iespējām informatīvo paziņojumu izsūtīt uz Vecumnieku novada pašvaldību publiskošanai vai uz «Bauskas Dzīvi» saņemta šāda atbilde: «Šāda informācija netiek sniegta iedzīvotājiem individuāli, to arī neparedz normatīvie akti. MK noteikumu Nr. 30 10. punkts paredz, ka dienests informatīvo paziņojumu elektroniski nosūta nevalstiskai vides organizācijai, kura izrādījusi interesi saņemt informāciju par darbībām noteiktās teritorijās un pieteikusies dienestā, norādot e-pasta adresi, uz kuru tai nosūtāma attiecīgā informācija. Pārvalde nav saņēmusi informāciju, ka kāda organizācija šādu informāciju vēlas saņemt. Protams, ka informācija varēja tikt izvietota jūsu laikrak-stā, bet tas nav noteikts normatīvo aktu regulējumā un netiek izmantots, kā arī paredzētā darbība nav vērtējama ar SIVIN vai IVN, kas paredz stingrākas prasības.

Paredzētā darbība arī nav iekļauta Likuma 3.2 pantā kā darbība, kurai nepieciešams ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. Paredzētajai darbībai saskaņā ar likuma «Par ietekmes uz vidi novērtējumu» 4. panta pirmo daļu ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams.»

Rosinām mainīt noteikumus
Jā, savāda situācija. Neviena kontrolējošā institūcija smakas nejūt, vienīgi bārbeliešiem pašiem un laikraksta žurnālistiem tie smalkie deguni. Tālab redzam tikai vienu iespēju – «Bauskas Dzīve» aicina iedzīvotājus, pašvaldības rakstīt un sūtīt uz Ministru kabinetu, uz Saeimu ierosinājumus grozīt un papildināt likumu «Par ietekmes uz vidi novērtējumu», kā arī citus saistītos likumus, arī pašu novadu teritorijas plānojumus un apbūves noteikumus, lai līdztekus cūku un govju fermu un mēslu krātuvju celtniecībai tur ietvertu arī līdz šim neiekļauto digestāta lagūnu izbūvi. Tikai tā varēs nākotnē izvairīties no problēmas, ar kādu tagad jāsadzīvo Bārbelē.

Uz to virza arī Bauskas novada Būvvaldes vadītājas Daces Putnas teiktais: «Pašlaik likumdošanā nav šķēršļu, ja novada teritorijas plānojums un apbūves noteikumi to atļauj, lai mēs būvniecības ieceres neakceptētu... Taču skaidrs, ka šādu būvju būs arvien vairāk. Jādomā, kā saprātīgi tās izvietot, jo ne jau katrā pagastā, pat novadā lagūnas vajadzīgas. Būvniecības likuma mērķis ir kvalitatīvas dzīves vides radīšana, bet tam vajadzīga atbalstoša likumdošana arī citās jomās.»

Vecumnieku novada izpilddirektore Aiga Saldābola:
«Pašlaik varētu rosināt izmaiņas saistošajos noteikumos, bet tas katrā ziņā jāpārrunā ar vietējiem uzņēmējiem, viņu viedoklis ir ļoti svarīgs. Lai nenotiktu tā, ka, izmainot kaut ko vienu, netiktu ierobežota pārējo saimnieciskā darbība.
Pašlaik saskaņā ar Vecumnieku novada teritorijas plānojuma Teritorijas apbūves un izmantošanas noteikumu 123. punktu: lauku teritorijā dzīvnieku novietnes, būves mājlopiem un kūtsmēslu krātuves izvieto ar minimālo attālumu līdz dzīvojamajai apbūvei blakus esošā zemes vienībā – 100 m, un minimālais attālums līdz tūrisma un atpūtas iestāžu apbūvei blakus esošā zemes vienībā – 300 m.»

Galvenās atziņas no Latvijas Lauksaimniecības universitātē veiktajiem pētījumiem
Salīdzinājumā ar kūtsmēsliem digestāta izmantošana būtiski samazina smaku un nevēlamo gāzu emisiju apkārtējā vidē, turklāt digestātā esošās augu barības vielas ir pārgājušas tiem vieglāk uzņemamā formā. Tādēļ digestāta lietošana var dot augstāku ražu. Taču digestāta sastāvs ir mainīgs, jo atkarīgs no biogāzes ražošanas izejvielām un tehnoloģiskā procesa.
Digestāta ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no biogāzes ražošanai izmantotajiem komponentiem. Jo tā satur vairāk augu barības biogēnos elementus (NPK), jo lielāks to daudzums ir arī digestātā. Tādēļ augsnes mēslošanai vērtīgāks ir tāds digestāts, kura ieguvei izmantoti putnu vai cūku, nevis liellopu kūtsmēsli..
Mainīgs ir arī amonija formā esošā slāpekļa daudzums, ko satur digestāts. Šis rādītājs ir palielināts, ja biogāzes ražošanai izmantoti putnu un cūku mēsli (sasniedz 5 – 6% vai vairāk). Taču mūsu pētījumi neapstiprināja literatūrā minēto tēzi, ka digestāts satur lielāku amonija formā pārgājušā slāpekļa daudzumu nekā tā ieguvei izmantotie kūtsmēsli.
Gan kūtsmēslos, gan arī digestātā esošais slāpeklis ir gaistošs. Tādēļ jebkura digestāta pārjaukšana (pārstrāde), kā arī tā ilgstoša uzglabāšana atmosfēras apstākļu ietekmē (saulē, vējā, lietū) samazina tajā esošo slāpekļa daudzumu.

Avots: Jura Priekuļa raksts žurnālā «Agrotops», 2017. g. oktobris.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nemieri ap digestāta lagūnu turpinās

Kategorijas