BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pūtēju orķestris «Bauska» svin desmit gadu jubileju

Uldis Varnevičs

2009. gada 29. marts 17:33

1220
Pūtēju orķestris «Bauska» svin desmit gadu jubileju

Bauskas tautas namā 28. marta pēcpusdienā ļaudis pulcējās ar ziediem un ļoti pozitīvā noskaņojumā. Radoša darba desmit gadu jubilejā pūtēju orķestris «Bauska» sniedza koncertu «Re, kur muzikanti spēlē».Orķestris vieno dažāda gadagājuma muzikantus. Diriģents Juris Krūmmalis stāsta: «Veidojot orķestri, galvenā ideja bija apvienot Mūzikas skolas audzēkņus un tos, kas savulaik spēlēja jau nodibinātos orķestros. Regulāri piedalāmies valsts mēroga pasākumos, Dziesmu svētkos. Orķestrī spēlē deviņi bijušie Bauskas mūzikas skolas absolventi, skolas 11 audzēkņi un desmit pieredzējuši kolēģi, kas savulaik pievienojās no Codes un Ceraukstes orķestriem. Paldies Bauskas pilsētas Domei un Tautas nama vadībai, kas palīdzēja organizēt jubilejas koncertu!»Vairāki skaņdarbi bija veltīti konkrētām personām. Komponists Gunārs Ordelovskis 28. martā svinēja 82. dzimšanas dienu, viņam tika spēlēts maršs «Jelgava». Skaņdarbs «Tīģera medības» bija veltīts fotogrāfiem. Juris Krūmmalis pamatoja izvēli: «Fotogrāfu mēģinājumi tvert īsto mirkli ļoti atgādina tīģera medības.»Dzidra Rikmane un Zigrīda Rumbeniece bija ieradušās uz koncertu, lai kavētos atmiņās. Koncerts atgādinot jaunību un zaļumballes, tajās savulaik spēlēja tikai pūšamo instrumentu orķestri. Kopš tā laika šāda mūzika abām patīkot, koncertus viņas apmeklējot bieži. Koncertu klausījās arī Iveta Ūdre un Diāna Balode ar meitu Martu. Viņas kopā ar saksofonisti Kristu Belševicu dzied Romas katoļu baznīcas korī un bija ieradušās Kristu atbalstīt arī jubilejas koncertā. Pirms pasākuma atmiņās kavējās Bauskas tautas nama direktors Jānis Matisons: «Orķestra stiprā puse ir abi vadītāji – diriģents Juris Krūmmalis un koncertmeistars Ainārs Pilverts. Kad pēc Atmodas sāku strādāt Tautas namā, nebija vienota orķestra, tikai mazas grupiņas. Lielākam pasākumam vienmēr vajadzēja vākt kolektīvu no dažādām malām. Kopā ar toreizējo Mūzikas skolas direktoru Jāni Estu ierosinājām: «Ja vienmēr jāmeklē dalībnieki, varbūt labāk metam kauliņus kopā un veidojam vienu lielu orķestri.»»Klarnetists Sigurds Gobiņš stāsta: «Ar mūziku esmu saistīts visu mūžu, no bērna kājas. Esmu spēlējis vairākos orķestros, kādreiz to bija vairāk. Tagad tikai divi – mūsējais un Skaistkalnes. Savulaik spēlēju akordeonu. Klarneti iepazinu nejauši. Bijām uz Dziesmu svētku koncertu Pļaviņu estrādē, kas tagad applūdināta, laikā, kad tapa Aizkraukles hidroelektrostacija. Krūmos atradu klarneti. Zvanīju un sūtīju vēstules ar ziņu, ka esmu atradis klarneti, taču tās īpašnieku tā arī nesameklēju. Tad nu pats mācījos to spēlēt. Ļoti iespējams, ka šis ir mans pēdējais koncerts. Man jau ir 77 gadi, nav viegli muzicēt. Vēl gan vajadzētu nospēlēt Bauskas 400. jubilejā, šādu notikumu nevar laist garām.»