Neaizmirsti uzlikt maltītei «cepurīti»!

2018. gada 9. jūnijs 14:19

325

Teju katrai namamātei noteikti bijis brīdis, kad ledusskapja tālākajā stūrī atrodas piemirsts siera gabaliņš. Nevērīgākā apkaltušo šķēlīti, iespējams, metīs atkritumu spainī, bet taupīgākā apsvērs vairākas iespējas, kā šo kļūmi pārvērst baudāmā cienastā.
Siers nebūt nav no lētākajiem produktiem, īpaši tad, ja pievēršam uzmanību tā izcelsmei un veikala plauktā izvēlamies kvalitatīvu pašmāju ražojumu. Tāpēc vispirms daži padomi, kā pareizi izvēlēties un uzglabāt šo vērtīgo un garšīgo produktu.

Svarīgi ir uzglabāšanas apstākļi
Lai siers pāris dienu pēc iegādāšanās nesabojātos, ļoti svarīgi ir zināt katra tā veida un šķirnes uzglabāšanas prasības. Siers ir dzīvs produkts. Tas nepārtraukti nogatavojas, un no tā, kādos apstākļos sieru turat, ir atkarīga tā garša.

Siera pazinēji uzsver, ka neiesākts gabals uzglabāsies ilgāk nekā nogriezta tā daļiņa. Lai tas nezaudētu savas vislabākās īpašības, ieteicams turēt vēsā, bet ne mitrā pagrabā, kurā nav caurvēja. Ne visiem ir šāda iespēja, tāpēc liela daļa cilvēku sieru, tāpat kā citus pārtikas produktus, iegādājas nelielā daudzumā un ieliek ledusskapī.

Siera pazinēji atklājuši, ka tas vislabāk saglabā garšu, ja katru siera šķirnes gabaliņu ietin polietilēna plēvē vai pergamentā vai ieliek atsevišķā siera traukā. Tie var būt dažādi – stikla, plastmasas, keramikas. Ieteicami ir trauki ar koka pamatni un stikla kupolu. Svarīgi – ledusskapī siers nedrīkst sakalst, tādēļ uzglabāšanai piemērotākā temperatūra ir pieci līdz astoņi grādi. Sevišķi aukstums nepatīk zilajiem sieriem, jo bojājas pelējums, kas ir šī produkta visgardākais komponents.

Tāpat katram siera veidam ir savs uzglabāšanas laiks, kas norādīts uz iepakojuma. Cieto sieru ledusskapī, iztītu no iepakojuma, var turēt no septiņām līdz desmit dienām, pat ilgāk, taču jāņem vērā, ka tam nav miziņas, tādēļ kvalitāte mēdz pasliktināties. Savukārt mīksto sieru uzglabāšanas termiņš ir daudz īsāks ‒ to ledusskapī iespējams turēt aptuveni līdz trim dienām. Iepakojumā – līdz desmit dienām. Ja siers aukstumā atradīsies ilgāk, var pārgatavoties.

Siera speciālisti uzskata, ka sālījuma siers jeb brinza nav obligāti jātur ledusskapī. Tas var atrasties arī sālsūdenī. Taču pirms uzglabāšanas nevajadzētu pārliet sieru ar verdošu ūdeni. Lai panāktu maigāku garšu, brinzas gabaliņu labāk iemērkt pienā un atstāt 12 stundas. Tāpat arī kausētos sierus nav nepieciešams glabāt ledusskapī.

Lai būtu iespējams sajust siera garšu pilnībā, pēc turēšanas aukstumā tas uz divām līdz trim stundām jānovieto istabas temperatūrā, bet Rokforas sieru var turēt pat ilgāk – no sešām līdz astoņām stundām.

Vasara ir dažādu svētku un gadatirgu laiks, kad siera ražotāji piedāvā to ne vien iegādāties, bet arī degustēt. Tas nozīmē, ka nevajadzētu steigties, pērkot sieru, bet gan novērtēt tā garšu, smaržu un izskatu. Uzmanīgi apskatiet siera gabalu! Puscietajiem un cietajiem jāizskatās viendabīgiem. Mīksto sieru garozai vai miziņai labi jāpiegulst, tā nedrīkst būt ieplaisājusi. Visi augstas kvalitātes sieri jūsu mutē sadrups jeb «paši izkusīs». Jo smalkāks siers, jo ilgāk mutē saglabāsies tā pēcgarša. Ja nogaršotais siers līp pie aukslējām, šķiet nenobriedis, labāk to atstājiet uz tirgotāja letes.

Produkts, kas raisa fantāziju
Ja nu tomēr saldējamā skapja plauktā «skumst» pussakaltis siera kuncītis, nevajag ļauties pirmajai domai, ka tas vairs nav lietojams. Tas noteikti ļaus papildināt pusdienas ar interesantu un garšīgu akcentu.

Kotletes ar rīvētu sieru
Nepieciešams:
• malta cūkgaļa;
• vistas vai tītara maltā gaļa
vienādās attiecībās;
• olas;
• sīpols vai zaļie lociņi;
• burkāns;
• ķiploks;
• dilles;
• rīvēts siers;
• vīns;
• sāls;
• pipari;
• ķimenes un citas garšvielas pēc izvēles.

Traukā liek malto gaļu, pievieno kubiņos sagrieztus sīpolus vai lociņus, saspiestus un sasmalcinātus ķiplokus, piesit olu (uz kilogramu maltās gaļas – divas), rīvētu sieru, uz smalkās rīves sarīvētus burkānus, smalki sagrieztas dilles, ķimenes, piparus un sāli pēc garšas. Masai pievieno uz kilogramu
100 gramu sarkanvīna.
Visu kārtīgi samīca, noslēgumā masu pamatīgi «sadauza» – ņem rokās un ar spēku met atpakaļ traukā.
Veido kotletes, vēlams apviļāt rīvmaizē, jo siers kūstot var iztecēt no kotletes. Iespējams iztikt arī bez apviļāšanas, tikai jāuzmana, lai nav pārāk liela uguns un kotletes nepiedeg.

Vistas fileja ar «cepurīti»
Nepieciešams:
• vistas fileja;
• malta cūkgaļa;
• sīpols;
• rīvēts siers;
• ola un milti panēšanai;
• eļļa cepšanai;
• garšvielas.

Sagriež vistas fileju, apbārsta ar sāli un maltajiem pipariem un viegli izklapē. Katru gabaliņu iesmērē ar sinepēm un liek uz 20 minūtēm ievilkties. Pa to laiku pannā sacep kubiņos sagrieztus sīpolus un malto gaļu, pievieno garšvielas pēc savas izvēles.
Filejas gabaliņus apvārta miltos un olā, cep no abām pusēm zeltainas. Kad visi izcepti, kārto citu pie citas uz cepamās pannas, kas izklāta ar cepampapīru. Katrai filejai uzliek pāris ēdamkarotes maltās gaļas, izlīdzina un pārkaisa ar sieru. Liek sakarsētā cepeškrāsnī un 180 grādos apcep, kamēr veidojas glīta zeltaini brūnganīga siera «cepurīte».
Līdzīgi var cept arī cūkgaļas karbonādi, kurai «cepurītes» pildījumu pagatavo no vistas vai tītara maltās gaļas. Ja ēdienu vēlas vēl sulīgāku, «cepurītē» var paslēpt arī tomāta šķēlīti vai pavisam drīz jau būs kabaču laiks – arī šis dārzenis labi papildinās garšas buķeti.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Neaizmirsti uzlikt maltītei «cepurīti»!

Kategorijas