Smaržu un retu augu burvība vienuviet

2018. gada 8. jūnijs 00:00

1163

Mājasvārds. «Kalējiņos» ieguldīts daudz darba, sirds un dvēsele.

Nokļūstot Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta «Kalējiņos», skatienam paveras burvīga ainava un jautājums, kāpēc Dzintra un Ilmārs Brieži no Bauskas pārcēlušies uz laukiem, kļūst lieks.

Uz zemes strēles starp Mēmeli un ceļu uz Skaistkalni, uz vācu izcelsmes baronu Korfu dzimtas vasaras rezidences drupām, Briežu īpašums kopts un lolots 16 gadu.

Dzimtas balss pievelk
Sākotnēji uz Skaistkalnes pusi saimnieki ceļu mērojuši galvenokārt brīvajās nedēļas nogalēs, līdz kādu dienu Dzintra paziņojusi, ka prom nebraukšot. «Kalējiņi» ir viņas vectēva Paula īpašums, kur ilgus gadus mitinājušies attāli radi no Lietuvas, līdz tajā iemājoja vien vējš un pamestība. Dzintras tēvabrāļa bērēs nācis piedāvājums – vai kāds vēlas šo sentēvu mantojumu iegūt? Tā 2002. gadā Dzintra un Ilmārs no gruvešiem un brikšņiem izceltajiem «Kalējiņiem» sākuši piešķirt dārgakmens spozmi.

«Tie, kas iepriekš te nav bijuši, nesaprot, kādas pārmaiņas notikušas. Es arī pats daudz esmu aizmirsis. Atceros, ka zāle bija līdz jostasvietai, bet vietā, kur tagad pret debesīm slejas priedes, bija pilns ar dadžiem, kurus ar izkapti nevarēja nopļaut, tāpēc kapājām ar cirvi,» atminas Ilmārs. Krūmi bijuši pilni ar zāļu pudelītēm un stikliem, šķūnītis tā ieaudzis, ka pļaujot salauzts trimeris. «Uz ceļiem rāpodama, tīrīju šo vietu un neko nenožēloju. Darbs neļauj novecot,» nosaka jau 70 gadu slieksni pārkāpusī Dzintra un piebilst, ka šis ir vectēva īpašums ar savu auru un dzimtas saknes sauc atpakaļ. Šeit uzaudzis viņas tēvs, te pati bērnībā rotaļājusies. «Esmu kā Dieva ausī, labāku vietu nevar gribēt,» teic saimniece un ierāda, kur agrāk kas atradies.

Kalēja īpašums
Līdz 20. gadsimta 30. gadiem te bijusi baronu Korfu vasaras rezidence. Netālu no ceļa atradusies vasaras māja, otrā pusē bijis zirgu stallis, dzīvojamā ēka slējusies vietā, kur tagadējiem kaimiņiem ir pagrabs. Tur, kur tagad ir «Kalējiņi», bijušas kūtis. Kad Korfiem mantība atņemta, īpašums sadalīts piecās saimniecībās. Dzintras vectēvs Pauls izpircis piecus hekt-ārus zemes. Viņš bijis kalējs, tālab likumsakarīgi arī mājām dots nosaukums «Kalējiņi».

«Man šis vārds ne visai gāja pie sirds, vēlējos kaut ko dižāku, bet vecamtēvam par godu «Kalējiņus» atstāju,» teic Dzintra un pavēsta, ka opis bijis vella pilns – enerģisks, ar caurstrāvojošu humoru, spēlējis cītaru un vijoli, aizrāvies ar makšķerēšanu. Dzintra atceras, kā gājusi pie vectēva uz smēdi. Vietā, kur atradusies lakta, tagad nolikts prāvs akmens. Par veco māju atgādina karoga masts, jaunā mītne uzbūvēta tur, kur iepriekš slējusies klēts, bet vēlāk kūts.

Dzintra atzīst, ka ir komforta piekritēja. Viņai nepieciešama silta istaba un silts ūdens. Tādu arī savu mājvietu mēģinājuši radīt – pilsētnieciski komfortablu, bet saglabājot senatnes elpu. Iepriekš Brieži dzīvojuši Bērzkalnos lielā namā, vēlāk to nomainījuši pret mazāku. «Gribas, lai būtu skaisti, bet divu īpašumu uzturēšana nav joka lieta. Tālab jau trīs gadus «Kalējiņos» dzīvojam pastāvīgi. Kāds pavīpsnā par mazo mājiņu, taču mums pietiek atliektiem galiem,» pārliecināti saimnieki.

Botāniskais dārzs
Pagalmu nešaubīgi var dēvēt par botānisko dārzu miniatūrā. Šeit ir pārdomāts katra auga izkārtojums, izveidotas ainaviski pareizas kompozīcijas, ik uz soļa var manīt, ka te ieguldīts milzīgs darbs, sirds un dvēsele.

«Es augu iestādu, otrā rītā taujāju, kā tas jūtas. Vīrs zobojas, ka es ar lakstiem sarunājos, taču citādi nevar. Pavasarī, kad mostas dārzs, prieks ir neaprakstāms,» jūsmo Dzintra.

Viņas veikumu nešaubīgi varētu iekļaut skaistāko Latvijas dārzu ceļvedī. Dzintra strādājusi finanšu jomā, bet par savu vaļasprieku izraudzījusies daiļdārzu veidošanu. Ieguvusi arī starptautisku sertifikātu un ilgus gadus palīdzējusi citiem iekārtot dārzus. «Kādreiz intensīvi braukāju uz puķu draugu saietiem dažādās Latvijas vietās un lūkoju skaistākos īpašumus. Mani vairs nevar pārsteigt. Izdomāju, ko gribu, un tad meklēju augu,» stāsta skaistkalniete, kuras sirdsnodarbošanās tik tiešām ir apbrīnas vērta. Dzintras dārzā ir daudz retumu – ginks, magnolijas, zīdkoks, dzeltenais tulpjkoks, ceriņlapu katalpa, stepju goba, dzeltenais parūkkoks, hurma, kizils, naudas koks un daudzi citi augi, kuriem acumirklī saimniece nosaukumu nevar atsaukt atmiņā, bet zina, ka tie ir dekoratīvi un reti eksemplāri.

«Pašai sev neiznāk laika. Ja pamanu kādu īpašu augu, atsakos pat no jaunas kleitas. Ko tās lupatas dod? Es sevi mierinu ar domu, ka nākamajām paaudzēm pēc manis paliks ļoti daudz koku, augu un sakārtotu dārzu,» teic Dzintra. Viņa smej, ka vīram nupat apsolījusi, ka šogad būs pēdējais brauciens uz Nacionālo botānisko dārzu, kur sagādāti un rezervēti jauni papildinājumi «Kalējiņiem».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Smaržu un retu augu burvība vienuviet

Kategorijas