No aukstuma «aizbēg» uz Briseli

2018. gada 8. jūnijs 00:00

640

Beļģijas galvaspilsētu un Eiropas Parlamentu (EP) iepazina «Bauskas Dzīves» lasītāji. Kamēr Bauskā šīs nedēļas vidū, 5. un 6. jūnijā, bija auksts un nemīlīgs laiks, Briselē baušķenieki baudīja vasaras svelmi.

«Lieliski saplānots brauciens. Tajās dažās aukstajās dienās, kas bija Bauskā, mēs «aizbēgām» uz Briseli un turpinājām baudīt vasaru tur,» par ekskursiju ar smaidu izsakās viena no braucējām baušķeniece Signe Daračūne. Kopā ar viņu Briselē bija baušķeniece Aivija Kļaviņa, kā arī divi kungi no Mežotnes pagasta – Vitolds Tūls un Alfrēds Kudžs. Viņi visi ir «Bauskas Dzīves» un Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa rīkotā konkursa «Eiropas Parlamenta eksperts» uzvarētāji.

Kā milzu kuģī
Visi četri ceļotāji Briselē bija pirmo reizi, kungi ar gaisa kuģi pēdējo reizi bija lidojuši pirms desmitiem gadu. Tādēļ pirmie iespaidi ir par lidojumu. Rīgas lidosta liela, moderna, Briselē, protams, viss vēl daudzkārt lielāks. Diemžēl vīri nebija sagatavojušies tik skrupulozai visu mantu pārbaudei, tādēļ mīļākais sēņu nazītis, kurš bija paņemts līdzi kādas sviestmaizes uzsmērēšanai jeb «kārtīgs vīrietis jau bez naža no mājas laukā neiet», palika drošības uzraugu atkritumu kastē. Toties šos kreņķus kompensēja ērtais un modernais «boings», kurā lidojums bija kā tāda sēdēšana ērtā dīvānā.

Eiropas deputātu darbavieta – parlamenta ēka Briselē – televīzijā jau daudzkārt ir skatīta. Realitātē tā radīja ne mazums pārsteigumu. Baušķenieki piekrita agrāk dzirdētajam par «smago» mākslīgo gaisu telpās, jo drošības apsvērumu dēļ atvēršanai paredzēts vien neliels skaits logu. «Mani pārsteidza arhitektu paveiktais. Parlamenta darbs izkārtots četrās ēkās, kuras ir savstarpēji savienotas. Visas pārejas un savienojošie gaiteņi šķiet ļoti pārdomāti, ērtai darba nodrošināšanai piemēroti. Visi kustas, kaut kur iet, bet tas viss notiek mērķtiecīgi,» tā stikla un betona ēku kompleksu raksturo A. Kļaviņa. Savukārt S. Daračūni, pa garajiem gaiteņiem klīstot, vienubrīd pārņēmusi izjūta, ka viņa atrodas uz milzu kruīza kuģa. Nonākot ēkas 14. stāvā, kur strādā daži Latvijas deputāti, šīs iedomas tikai pastiprinās, šķiet, augstceltne varētu pat nedaudz šūpoties.

Visu noteiks Saeimas vēlēšanas
Šādās EP apmeklējuma reizēs viesi iepazīstas gan ar institūciju kopumā, gan ar Latvijas deputātu darbu. Šoreiz baušķeniekiem bija iespēja vairāk uzzināt, kā strādā K. Kariņš. Apkopojot šajā reizē dzirdēto ar agrāk lasīto un skatīto, secinājums ir viens –, strādājot Eiropas Parlamentā, laiku var vadīt dažādi. Var formāli izpildīt pašu mazumiņu, atzīmējot savu esamību un saņemot noteikto atalgojumu. Var strādāt dažādās iniciatīvas grupās, aktīvā saziņā ar citu valstu politiķiem veidot tādu Eiropas likumdošanu, lai tā nekaitētu Latvijas interesēm. Tam nepieciešamas personiskās īpašības, prasme komunicēt, brīva vairāku valodu pārzināšana, kā arī, protams, vēlme strādāt.

«Manuprāt, šādi Eiropas Parlamenta apmeklējumi ir svarīgi tāpēc, lai mēs no pirmavotiem, klāt esot, uzzinātu par katra deputāta padarīto. Kamēr viens sūkstās par Latvijai atvēlētajām tikai astoņām Eiropas Parlamenta deputātu vietām un nespēju tādējādi ietekmēt procesus, cits dibina kontaktus ar kolēģiem, apjauš mums visiem svarīgas nozares un iesaistās attiecīgu likumprojektu, regulu izstrādē,» tā savu spriedumu par EP deputāta darbu pauž S. Daračūne.

Klātesošie secina, ka līdz EP vēlēšanām atlicis mazāk nekā gads un šo vizīti kāds varbūt nodēvēs par priekšvēlēšanu aktivitāti. Tomēr skaidrību, kā rīkoties nākamā gada 25. maijā, tā nedod. S. Daračūne atzīst – visu noteiks, varbūt pat ar kājām gaisā sagriezīs šī rudens Saeimas vēlēšanas. Tādēļ šis EP apmeklējums un tikšanās ar deputātiem nesniedza konkrētas norādes, par ko balsot pēc gada.

Diženie dievnami
Toties katram no ceļotājiem tagad ir savs viedoklis par Briseli. Kaut arī programma divās dienās bija saplānota, lai redzētu pēc iespējas vairāk, mājupceļā A. Kļaviņa atzina: «Divas dienas intensīvi staigājām, braucām ar metro, ar tramvaju, skatījāmies, taču tagad, citos paklausoties, secinu, cik daudz kas vēl palika neredzēts.»

Mežotnes pagasta iedzīvotāju Vitoldu Tūlu šoreiz ļoti uzrunājusi arhitektūra un ēku mākslinieciskais veidojums. Viņš pabija vairākos dievnamos, apjūsmodams gan to varenumu, gan interjera bagātības. Baušķenieki dzirdēja interesantus stāstus un apskatīja Svētā Nikolaja baznīcu, kuras iezīme ir ieslīpi izbūvētā kapela. Nostāsti vēsta, ka būvnieki to nobīdījuši, lai apietu senās upes tecējumu. Neparastu vēsturi piedzīvojusi nelielā Madlenas baznīciņa. Savulaik tā bija uzbūvēta pilsētas centrā, uzkalnā. Taču pagājušā gadsimta vidū, veicot būtiskus satiksmes reorganizācijas un pārbūves darbus, ķieģeļu un akmens ēku rūpīgi nojauca, lai pēc tam «saliktu kopā» no jauna, pārsimt metrus tālāk. Baznīcas uzkalnā tagad slejas «Art Deco» stilā būvētā modernā centrālās stacijas ēka.

Ar savu diženumu un milzu apjomiem pārsteidza Svētās Katrīnas baznīca, savukārt, gluži kā ikvienam Briseles apmeklētājam, arī baušķeniekiem izbrīnu raisīja slavenā čurājošā puisīša niecīgais izmērs. Neaizmirstamas emocijas radīja Centrālais laukums ar savu ēku greznību, tūristu pūļiem. Joprojām grandioza ir 19. gadsimta vidū uzbūvētā tolaik Eiropā lielākā Svētā Ibēra tirdzniecības galerija.

Visa Eiropa vienuviet
Par «ekonomiski izdevīgu» ceļotāji nosauca izklaides parka «Mini Eiropa» apmeklējumu. Pavadot tajā pusotru stundu, tika apskatītas teju visas Eiropas ievērojamākās celtnes, neparastāki dabas objekti, tostarp, piemēram, izbaudot zemes trīcēšanas efektu Vezuva vulkāna pakājē. S. Daračūnei interesanti bija skatīt Brandenburgas vārtu maketu Berlīnē, kurā viņa pabijusi pirms mēneša. Savukārt pie Londonas Bigbena viņa nofotografējās tādā rakursā, lai varētu paziņām iestāstīt, ka divu dienu Briseles vizītes laikā paspējusi arī līdz Londonai «aizskriet».

Alfrēds Kudžs, esot Briselē, negribēja palikt, neredzējis vienu no cilvēces radītajiem tehnoloģiskajiem brīnumiem – Atomiumu. Tas ir 165 miljardu reižu palielināts dzelzs atoma modelis. Šai metāla konstrukcijai šogad ir apaļa jubileja – apmeklētājiem Atomiums tika atvērts 1958. gadā, kad Briselē notika pasaules izstāde «EXPO». «Ļoti interesantas bija fotogrāfijas, kurās redzami tā laika cilvēki, viņu ieinteresētība par šo objektu. Attēlos skatāma arī milzu molekulas būvniecība. Ņemot vērā, kādas pirms sešdesmit gadiem bija cilvēku rīcībā esošās tehnoloģijas, šis tiešām bija uzskatāms par pasaules brīnumu. Pirmo apmeklētāju sejās šis izbrīns ir redzams. Mani tas pārsteidza arī pašlaik,» pārdomas atklāj A. Kudžs.

Mājupceļā Briseles apmeklētāji līdztekus citiem ceļojuma iespaidiem pauda vēl kādu atziņu – ir vērts rūpīgi sekot līdzi publikācijām «Bauskas Dzīvē» un iesaistīties visās piedāvātajās aktivitātēs, tostarp konkursos. Atbildot uz pieciem jautājumiem par Eiropas Parlamentu, iegūt divu dienu pilnībā apmaksātu ekskursiju uz Beļģijas galvaspilsētu – tā ir pārsteidzoši jauka lieta.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

No aukstuma «aizbēg» uz Briseli

Kategorijas