Komentāri: sarežģītā matemātika

Kāds ir jūsu viedoklis par matemātikas eksāmenu 12. klasēm? Vai turpmāk grūtības pakāpes dažādiem audzēkņiem būtu jādiferencē?
Jāzina pamatprincipi
Anna Vasiļevska, Pilsrundāles vidusskolas matemātikas skolotāja:
– Visiem vienādie uzdevumi šogad eksāmenā bija par sarežģītu. Eksāmens vairāk bija vērsts uz padziļināto matemātiku, kur pārsvarā bija pierādāmie, ne standartuzdevumi. Es nevaru «dziedāt» līdzi skolotājiem, kuri apgalvo, ka eksāmens bija viegls. Uzskatu, ka tas ir jādiferencē un katrai izglītības programmai vajadzētu savu matemātikas eksāmena daļu.
Es nesaprotu eksāmena veidotāju politiku – kāpēc matemātika tieši šogad ir tāda? Skolēni, kuriem padodas šis priekšmets, teica, ka eksāmens bija normāls, bet tiem, kam nesekmējas, – par sarežģītu. Nokārtojuši eksāmenu skolēni būs, bet jautājums – cik augstu līmeni viņi būs sasnieguši? Domāju, ka kopumā valstī matemātikas eksāmena rezultāti būs zemāki nekā pērn.
Nepiekrītu viedoklim, ka eksāmenā nav jārēķina tas, kas stundās tiek rēķināts. Kam tad vispār tās stundas ir vajadzīgas!? Jā, mēs nezinām, kādi uzdevumi būs, bet arī nesagatavotam darbam ir jābūt tādam, kurā jārisina pazīstamas lietas. Ir jāzina pamatprincipi, bet šajā gadījumā eksāmenā otrās daļas uzdevumos jau vairāk nebija pamatprincipu pārbaude, par trešās daļas uzdevumiem vispār nerunājot.
Palīdzēja pieredze
Artūrs Stīpnieks, Bauskas 2. vidusskolas 12. klases absolvents:
– Centralizētajā matemātikas eksāmenā visvairāk pārsteidza tas, ka bija tik grūti uzdevumi. Es uzticos savām spējām matemātikā un domāju, ka mana atzīme būs laba, bet eksāmens bija salīdzinoši sarežģīts un grūtāks par jebkuru iepriekšējo gadu pārbaudes darbu.
Matemātikā man ir labas atzīmes un pieredze matemātikas olimpiādēs. Ar lielāko daļu uzdevumu tiku galā, bet beigās pietrūka laika, lai visu izdomātu. Otrajā daļā bija tādi uzdevumi, kādus iepriekš nebijām rēķinājuši. Daudzus izpildīju – palīdzēja olimpiāžu pieredze. Trešās daļas uzdevumi atgādināja tos, ar kuriem sastopamies olimpiādēs. Pieļauju, ka man ar tiem bija vieglāk, jo, gatavojoties matemātikas olimpiādēm, pie līdzīgiem uzdevumiem esmu sēdējis stundām. Man tas nebija kas neredzēts, bet audzēkņus, kas nav startējuši olimpiādēs, trešā daļa noteikti pārsteidza.
Skolēniem, kam matemātikas atzīme ir ap sešām ballēm, ja paveicās, bija cerības izpildīt apmēram pusi uzdevumu. Trešajā daļā kaut ko izrēķināt viņiem bija maz iespēju.
Lai iekļūtu budžeta grupā augstskolā savās plānotajās studijās, nepieciešams labs vērtējums centralizētajā matemātikas eksāmenā, tāpēc uztrauc šie rezultāti, taču es domāju, ka man vērtējums būs pietiekami labs.
Būs diferencēti uzdevumi
Ingrīda Kamarūte, VISC Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītāja:
– Diferencēti centralizētie eksāmeni, tostarp matemātikā – tas ir laika jautājums. Šo pārbaudes formu varēs ieviest tad, kad reāli mācības aizies pēc jaunā izglītības satura programmas. Tad 10. klasē vidusskolēns varēs izvēlēties, cik lielā apjomā viņš apgūs matemātiku un triju gadu garumā ies uz viena vai cita līmeņa eksāmenu.
Tāpat tiks spriests par iespējām jaunietim mainīt savu izvēli. Diskusijas vērts ir arī priekšlikums, ka skolēns nokārto zemāka līmeņa pārbaudījumu, saņem augstu vērtējumu un pēc tam pilda grūtāko variantu. Līdzīga iespēja pastāv jau tagad, kad skolēns var pildīt centralizēto eksāmenu augstskolā, kurā nolēmis studēt. Jaunais mācību modelis ļaus strādāt radoši gan pedagogiem, gan audzēkņiem.
Pārbaudes darbu diferenciācija nav nekas jauns. Pirms gadiem desmit par šo daudz runāja. Tolaik ieceri noraidīja vecāki, arī daļa augstskolu. Vecāku viedoklis bija, ka skolēns nav spējīgs pieņemt lēmumu, kāda līmeņa pārbaudījumus viņš kārtos.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»