Lielākā vērtība – būt kopā ar ģimeni

2018. gada 8. jūnijs 00:00

955

60 gadu jubileja Dainai Lapkovskai Mežotnē.

Šonedēļ, 10. jūnijā, 60 gadu jubileju svinēs Bauskas novada Mežotnes pamatskolas direktore Daina Lapkovska. Jubilāre sevi raksturo kā labu cilvēku, dažreiz esot pat pārāk laba, jābūt stingrākai. Viņa esot cītīga, emocionāla un komunikabla personība.

Pirmā un vienīgā darbavieta
Daina bērnību pavadījusi ļoti jaukā gaisotnē, skaistā un patīkamā vietā – pie jūras, Rojas novada Kaltenē. Līdz skolas sākumam, kamēr vecāki strādāja, Daina dzīvojās pie savas vecmammas. Pie omes bija jādara visādi lauku darbi – jāravē dārzs, jābaro truši, vistas. Bērnība esot bijusi brīnišķīga. Mamma Regīna toreiz strādāja pastā, bet tēvs Gunārs – par mežzini. Jubilāre ģimenē esot vienīgais bērns, bet viņai tas nekādas problēmas nav sagādājis. Par egoisti neesot izaugusi.

Daina 1976. gadā pabeigusi Rojas vidusskolu, vēl pēc četriem gadiem ieguvusi augstāko izglītību Liepājas Universitātes Pedagoģijas fakultātē, kļūstot par matemātikas skolotāju. «Pēc augstskolas absolvēšanas sāku darbu Mežotnes pamatskolā 1980. gadā. Sākumā pasniedzu matemātiku, pēc pieciem gadiem turpat strādāju par mācību pārzini, nu jau pēdējos 17 gadus esmu direktore. Šī ir mana pirmā un vienīgā darbavieta. Darbs man ļoti patīk, vienmēr ir kaut kas jauns, ar bērniem un skolotājiem ir interesanti strādāt. Kolektīvs ir ļoti labs, esam kā ģimene,» darbavietu un kolēģus raksturo mežotniece.

Dainai ir divas meitas – Linda un Eva. Lindai pašai jau divas meitiņas, savukārt Eva studē doktorantūrā.

Romantiska satikšanās skolā
Atnākot strādāt un dzīvot uz Mežotni, dzīve uzņēma jaunus apgriezienus – jauna dzīvesvieta, pirmais darbs, iepazīšanās ar vīru, ģimenes veidošana. «Ar vīru Arturu iepazinos gadu pēc tam, kad sāku dzīvi Mežotnē. Satikāmies skolā, jo viņš bija bioloģijas skolotājs. Gaisā virmoja romantika un simpātijas. Nekāda īpaša iepazīšanās stāsta mums nav, jo satikāmies kā divi skolotāji. Interesanti ir tas, ka mēs, divi cilvēki katrs no sava Latvijas gala, iepazināmies tieši Zemgalē. Vīrs iepriekš dzīvoja Daugavpilī,» atmiņu stāstu vij mežotniece.

Sākumā Daina mita Mežotnes pilī, jo kādreiz tur bija iekārtoti dzīvokļi. Viņa tur iedraudzējās ar latviešu valodas skolotāju, abas dzīvoja vienā istabā, bet pēc kāda laika palika tur dzīvot viena. 1983. gadā Daina apprecējās, izveidoja ģimeni. Ģimenei piešķīra citu dzīvokli, kurā joprojām mitinās Daina kopā ar vīru. «Pilī dzīvot bija skaisti, iejusties problēmu nebija. Dziedāju arī vietējā ansamblī diezgan ilgu laiku, kad tas sāka jukt, tad pārstāju. Tagad nedziedu, jo vairāk laika jāvelta ģimenei un skolai,» stāsta jubilāre.

Pievelk daba
Mežotnieces lielākie hobiji ir sēņošana un riteņbraukšana. Tā kā vīrs esot bijušais riteņbraucējs, abi kādreiz piedalījušies Ilūkstes riteņbraukšanas maratonos. Tagad tādos nesanāk iesaistīties, bet ar velosipēdu jubilāre tāpat vēl braukājot. Dainai sirdij tuva ir arī dārzkopība, kas aizņemot lielu daļu laika. Piemājas dārzā tiekot audzēti visādi vasaras labumi – gan ogas, gan dārzeņi. Kādu laiku esot arī paceļots, piemēram, uz Horvātiju, Ēģipti, Vāciju un Poliju. Braukts līdzi skolasbērniem uz deju svētkiem un konkursiem, bet tur liela atpūta nesanākot, jo vairāk jāstrādā.

Brīvajā laikā, cik vien iespējams, Daina pieskatot mazbērnus, jo kopābūšana ar ģimeni viņai esot ļoti svarīga.

Jubilāre min, ka viņas kvēlākais sapnis esot iemācīties spēlēt ģitāru, kas līdz šim neesot vēl izdevies, iespējams, nepietiekamas muzikālās dzirdes dēļ. Meitas vienā no dzimšanas dienām esot uzdāvinājušas zilu ģitāru motivācijai, bet tā pašlaik tikai stāvot stūrī. Ļoti liela vēlme Dainai arī esot aizbraukt uz Parīzi. Patīk arī izbraucieni dabā. «Daba man ir vismīļākā un tuvākā, jo pie tās pieradināja mans tēvs. Viņš mani allaž ņēma līdzi uz mežu, un man tur ļoti patika. Savās mājās bijām pieradinājuši meža dzīvniekus. Ņēmām pie sevis ārstēt slimus vai ievainotus zvērus, pēc tam palaidām vaļā,» bērnību atceras D. Lapkovska.

Svinēs uz valstu robežas
«Ja es nebūtu skolotāja, tad, iespējams, būtu bioloģe vai mežzine. Skolotājas amats galvā sēdēja jau bērnībā, ar lellēm spēlējot skolu. Mana mamma strādāja pastā un nesa uz mājām klades, kurās liku atzīmes un rakstīju. Domas par citu profesiju man pat nebija. Esmu ļoti apmierināta ar savu darbu. Vienmēr skolā gribas kaut ko jaunu, kādas pārmaiņas, lai nekas nestāvētu uz vietas. Enerģijas manī ir pietiekami. Domāju, ka savā dzīvē neko nebūtu mainījusi, ja to vēlētos, tad jau kādreiz būtu izdarījusi,» spriež mežotniece.

Jubilāre šogad dzimšanas dienu svinēšot citādāk. Viņa kopā ar vīru šajā nedēļas nogalē dosies nelielā ceļojumā uz Latvijas un Lietuvas robežu. Pagaidām ceļojuma maršruts esot vēl miglā tīts. Šāda doma radās Dainai, lai varētu piedzīvot kaut ko jaunu, atiet no ierastās ikdienas rutīnas, izdarīt kaut ko jauku sev. Lielāka jubilejas svinēšana esot paredzēta jūlija beigās Viļānos, kad tur baznīcā kristīs mazmeitas. Tad arī tiks vienā dienā apvienotas visas svinības, jo jūnijā jubileja būs arī viņas mazmeitām un vārdadiena vīram.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lielākā vērtība – būt kopā ar ģimeni

Kategorijas