Izglītības reformas mērķis – zinātkārs un dzīvespriecīgs bērns

2018. gada 1. jūnijs 00:00

390

Izglītības reformas mērķis – zinātkārs un dzīvespriecīgs bērns

Uz 1. klasi – jau no sešu gadu vecuma. Novadu skolu direktoru vērtējums.

Sešus gadus veca bērna māmiņa uztraukta iesaucas: «Kāpēc man bērns jālaiž skolā sešu gadu vecumā? Viņš tam vēl nav gatavs!» Pēdējā laikā bieži jūtams satraukums un neziņa vecāku vidū par sešgadnieku «piespiedu» skolas gaitām.

Kā zināms, Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Reformas ieviešanu plānots sākt 2019. gada 1. septembrī. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis iepriekš skaidroja, ka patlaban panākts kompromiss par to, ka sešgadnieki pirmajā klasē varēs sākt iet kā skolā, tā arī bērnudārzā, tādējādi atsakoties no sākotnējā priekšlikuma ieviest pārejas periodu.

Jāmin, ka 2019. gada 1. septembrī uz pirmo klasi sanāks doties gan sešgadīgiem bērniem, gan tiem, kas būs septiņus gadus veci. Kādas ir mūsu skolu iespējas – telpu un pedagogu kapacitāte? Jautājumu daudz. Tālab «Bauskas Dzīve» sarunājās ar mūspuses novadu skolu direktoriem un sniedz viņu vērtējumu sešgadīgo bērnu uzņemšanai 1. klasē.

Jaunas, mūsdienīgas metodes mācību darbā
Bauskas pamatskolas direktors Jānis Rumba sacīja, ka būtu diezgan nopietni jāizvērtē, vai var sākt mācības no sešu vai septiņu gadu vecuma, jo bērni skolā ierodas ļoti dažādi. Viņa vērtējums: «Ir bērni, kuri pie mums atnāk ar ļoti labām lasīšanas un rēķināšanas prasmēm, bet ir tādi, kuriem mācības nepadodas. Tad jāizlemj, vai bērnam nav jāpagaida vēl viens gads, jo sešu gadu vecumā ir par agru doties uz skolu.»

Protams, esot jādomā, kā nodrošināt sešus gadus veco bērnu mācības skolā. Šī lieta vispirms jārisina pašvaldības līmenī. Laukos esot vieglāk, jo bērnudārzi jau esot skolu paspārnē, un līdz ar to arī viss vajadzīgais nodrošinājums atbilstošs. Tomēr pilsētā esot citādāk, un pašvaldībā jāvienojas, vai mācības notiek bērnudārzos vai skolā. Ja skolā, tad pamatskola ir gatava papildus uzņemt vismaz vienu klasi, tikai būtu jāzina mācību programma un izvirzītās prasības atbilstošas vides veidošanai.

«Tas ir viennozīmīgi skaidrs, ka ar šiem bērniem nevarēs strādāt kā ar parasto pirmo klasi, būs nepieciešami gan īpaši sagatavoti skolotāji, gan skolotāju palīgi. Uzturēšanās skolā būs darbdienas garumā, bēr-ni gulēs pusdienas laiku utt. Lai to visu realizētu, būs nepieciešami diezgan lieli līdzekļi,» atzīst J. Rumba. Viņaprāt, mūsdienās bērni ļoti strauji attīstoties un socializēšanās notiekot ātri, mūsdienu tehnoloģijas ietekmējot bērnu attīstību pat rotaļājoties – ķerot pokemonus u. tml. «Ļoti mainās laiks, un mums, mūsu bērniem jātiek tam visam līdzi. Šie likumu grozījumi paver bērniem iespēju mācīties pēc jaunām, mūsdienīgām metodēm,» spriež pamatskolas direktors.

Bauskas sākumskolas direktore Linuta Ģerģe stāsta, ka skola esot ļoti piepildīta un papildu klasēm vietas neesot, bet varētu būt labs risinājums, izmantojot bērnudārza «Pasaulīte» struktūrvienības telpas Dārza ielā 3, kur ir iespēja nodrošināt bērnu vecumposmam atbilstošu dienas režīmu un piemērotu vidi. Sākumskola būtu gatava paņemt savā paspārnē četras 1. klases un papildināt jau esošo bāzi ar modernu mācību un sporta aprīkojumu. Šis priekšlikums pašvaldības izglītības nodaļā esot izteikts, atliek gaidīt apstiprinājumu. Tā tiktu realizēts izglītības likumprojekta «Grozījumi Izglītības likumā» mērķis – veidot lietpratīgu skolēnu, kurš grib un spēj mācīties visu mūžu, prot risināt reālas dzīves izaicinājumus, radīt inovācijas, attīstīt dažādas personības īpašības, kas palīdz veidoties par laimīgu un atbildīgu pilsoni.

Jāmācās dzīvot mainīgajā pasaulē
Bauskas 2. vidusskolas direktore Vera Grigorjeva sniedz savu skatījumu: «Sabiedrība domā, ka sešgadīgo bērnu mācības 1. klasē ir ministrijas un Šadurska izgudrojums, bet, manuprāt, situācija ir citādāka. Jau ap 2010. gadu pašvaldības, lai saglabātu mazās pamatskoliņas, kas bieži vien lauku vidē ir kā izglītības un kultūras attīstības centri, nolēma, ka tās pārņems savā paspārnē piecgadīgo un sešgadīgo bērnudārza grupiņas, jo Eiropas regula paredzēja, ka skola var pastāvēt, ja tajā ir simt skolēnu. Pedagogiem bija obligāti jāiegūst augstskolas izglītība piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanai skolai. Tātad kadri ir, programma ir, resursi ir, viss notiek! Tika parādīts, ka reāli šāda struktūra var pastāvēt. Ja jau kopš 2010. gada pastāv tāda ilgstoša un pozitīva pieredze, kāpēc to nepiedāvāt? Bet tas nav attiecināms uz lielajām, piepildītajām pilsētas skolām, tām varētu būt šoks.»

Par 2. vidusskolas gatavību uzņemt mazos pirmklasniekus esot nopietni domāts. Gada laikā viņi atradīšot iespēju sagatavot un adaptēt telpas mazajiem sešgadniekiem, tika sagatavoti trīs telpu kompleksu varianti. To izvēle būs atkarīga no jauno skolēnu skaita. Telpu izvēli ietekmējis direktores pieredzes brauciens uz Somijas skolām, kā arī vēlme mazos bērnus pasargāt no lielās skolas trokšņiem un kņadas. Iepirkts mīksto moduļu komplekts no Vācijas bērnu fiziskajām aktivitātēm. Skolas iekštelpu renovācijas laikā izvēlētās telpas tikšot padarītas glītas, mūsdienīgas un vecumposma vajadzībām atbilstošas.

V. Grigorjeva atzīst, ka vecāku uztraukums par šo situāciju ir loģisks; masu mediji nemitīgi apspriež šo jautājumu, bet atbildes neesot. Vispirms šādas reformas tiekot sāktas valsts līmenī – lēmums, konkrēta datuma nosaukšana, tad reaģējot pašvaldības. Tiekot sasaukti direktori, pēc tam darbs ar vecākiem (motivācija, aicinājums pieteikties skolā). Mūsu novadā nekas tāds neesot dzirdēts, tas nozīmē, ka uztraukumam nav pamata. «Nedomāju, ka būtu vērts raizēties par to, vai bērni šajā vecumā ir gatavi skolai. Mūsdienās jauno informācijas tehnoloģiju ietekmē bērni ļoti attīstās. Ja turpmāk vēlamies dzīvot attīstītā sabiedrībā, mūsdienu bērniem ir jāiemācās dzīvot pasaulē, kas nepārtraukti mainās un attīstās. Katram bērnam ir dots talants, bet no mums ir atkarīgs, kā tas tiks attīstīts un veidots,» teic skolas direktore.

Likums ir jāpilda
Iecavas vidusskolas direktores Agras Zaķes sniegtā informācija un viedoklis: «Šo jautājumu esam aktualizējuši skolas administrācijas sanāksmēs, novada skolu direktoru sanāksmē, bet novada izglītības nodaļas darba plānā tas iekļauts jūnijā. Esam iepazinušies ar grozījumiem Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Un likums ir jāpilda. Kā un kādas reformas novada skolās veiksim, domāsim sadarbībā ar pašvaldību. Gaidām jauno mācību saturu. Neizpratni gan rada fakts, ka netika uzklausīti pedagoģijas nozares speciālistu, bērnu psihologu, neirologu, veselības ministres, Tiesībsarga un vairāk nekā 10 tūkstošu aptaujāto viedokļi, likumu pieņemot. Vilciens aizgājis, un tagad jādomā par sešgadnieku nodrošināšanu ar klašu telpām, atpūtas iespējām, drošu vidi, pagarināto grupu, fakultatīvu piedāvājumu.»

Rundāles novada Pilsrundāles vidusskolas direktore Anda Liškauska atzīst, ka pārmaiņām neesot īsti gatavi, jo vēl neesot skaidrības, gaidot jaunos grozījumus Vispārējās izglītības likumā. Pēc mācību gada noslēguma izskatīšot bērnu skaitu 1. klasēs un tad novada pašvaldībā meklēšot risinājumu. Skolā neesot īpaši daudz vietas, tāpēc labs risinājums būtu veidot 1. klases bērnudārzā «Mārpuķīte». Par skolas filiālēm Svitenes un Bērsteles pagastā varot teikt, ka Svitenes skolā ir maz telpu, bet Bērsteles skolā gan varētu padomāt par pirmās klases izvietošanu. Par jaunajām izmaiņām direktore saka: «Mums tas viss jau vienreiz bija pirms 15 gadiem. Tagad atkal tāds pats eksperiments turpinās. Ceram, ka pārmaiņas būs inovatīvas, ar metodēm, kas sekmē bērnu garīgo, intelektuālo un fizisko attīstību.»

Vecākiem nevajadzētu raizēties
Vecumnieku vidusskolas direktors Aivars Ķiņķevskis uzskata, ka nekādu problēmu nebūšot, jo Vecumniekos skola ir kopā ar pirmsskolas izglītības iestādi. Būšot vien jānomaina uzraksts uz durvīm. Viss esot atkarīgs no mācību satura un tā izpildes. Vecākiem nevajadzētu raizēties, viss jaunais vienmēr tiekot uzņemts ar satraukumu.
«Pati dzīve pieprasa reformas, mūsdienās ar bērniem nevar strādāt tā kā agrāk. Paredzētais pirmsskolas izglītības reformas mērķis ir zinātkārs un dzīvespriecīgs bērns, kurš tiek mācīts bērna vecumam, interesēm atbilstošā veidā. Lai mums visiem izdodas to sasniegt!» novēl direktors.

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Izglītības reformas mērķis – zinātkārs un dzīvespriecīgs bērns

Kategorijas