Maijs Bauskā pirms 100, 90 un 80 gadiem

Agnija Ruhocka, Bauskas muzeja speciāliste

2018. gada 1. jūnijs 00:00

1247

Pagājušā gadsimta 30. gadu Latvijas politiķu uzstādījums: «Pašvaldības iestāžu priekšā nav priviliģēto».

Maijs Bauskas vēstures lappusēs zīmīgs ar vairākiem īpašiem notikumiem, kas skar laiku pirms 100, 90 un 80 gadiem. Pieminamas ir vairākas jubilejas –, sākot no sabiedriskā darbinieka Eduarda Kasparsona šogad atzīmējamās 120 gadu jubilejas, beidzot ar Bauskas pilsdrupu skatu torņa atklāšanas 80. gadadienu.

Piemiņas plāksne baznīcā
Viena no 1918. gada maija aktualitātēm ir skolu pārvietošana. Pēc tajā laikā iegūtām ziņām no Maskavas, latvieši strādājuši, lai drīzumā pārvestu uz Latvijas teritoriju Pirmā pasaules kara apstākļu dēļ «izvestās» latviešu skolas, arī Bauskas tirdzniecības skolu, kas darbojās Maskavā.

Kad bijām savas zemes saimnieki, 1928. gada maijs tika aizvadīts patriotiskā noskaņā. 1928. gada 1. maijā Bauskas luterāņu baznīcā mācītāja Gustava Tursa vadībā atklāta un iesvētīta piemiņas plāksne Bauskas draudzes dēliem, kuri krita latviešu strēlnieku un Latvijas Brīvības cīņās. No masīva melna granīta darinātā plāksne izmaksāja 618,23 latus. Līdzekļi plāksnes uzstādīšanai saziedoti ar draudzes spēkiem un līdzcilvēku atbalstu.

Plāksnes iesvētīšanas svinībās piedalījās 13. Bauskas aizsargu pulks, 12. Bauskas kājnieku pulks, 3. Jelgavas kājnieku pulks, latviešu strēlnieki, Bauskas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, aizsargu un ugunsdzēsēju orķestri, Sarkanais Krusts, Bauskas saviesīgā biedrība, Bauskas skauti, baznīcas, Bauskas vīru kori un citi viesi. Piemiņas plāksne joprojām skatāma Bauskas Svētā Gara luteriskajā baznīcā.

Luksustelegrammas
1928. gada maijā fiksēts māksliniecisks jaunums – Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības ieviestās luksustelegrammas, ar ko pārsteigt adresātus. Visos apsveikšanas gadījumos bija iespējams nosūtīt telegrammas ar glītu, pazīstamu mākslinieku gleznas reprodukciju, iespiestu krāsās uz krītpapīra 21×27 cm lielumā. Luksustelegrammu varēja nosūtīt parastā kārtībā. Par katru bija jāpiemaksā viens lats. Telegrammas tika glabātas īpašās aploksnēs, kas pasargāja tās no bojāšanās. Ieņēmumus no luksustelegrammām Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrība izlietoja savu sanatoriju, bērnu koloniju, aizgādniecības punktu un slimnieku uzturēšanai.

Luksustelegrammas tika drukātas ar piecu veidu reprodukcijām – Vilhelma Purvīša «Pavasara saule», Rūdolfa Pērles «Rozes», Jaņa Rozentāla «Pļāvēji», Jāņa Liberta «Pavasara ūdeņi» un Ervina Reinholda Adalberta Volfeila «Staburags».

Skatu laukums pils tornī
Pirms 80 gadiem, 1937. un 1938. gadā, saziņā ar pieminekļu valdi un tūrisma nodaļu tika organizēta Bauskas pilsdrupu stiprināšana un apkārtnes izdaiļošana. 1938. gada 4. maijā Bauskas pilsdrupu centrālajā daļā – galvenajā tornī – ierīkots skatu laukums tūristiem. 1938. gada tūrisma sezonas beigās to bija apmeklējuši 4023 ekskursanti.

Drupu stiprināšanai un skatu torņa ierīkošanai Bauskas pilsēta guva līdzekļus no Pieminekļu valdes, tūrisma nodaļas un Kultūras fonda. 4000 latu mērķziedojums 1937. gada vasarā saņemts no Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa. Skatu torņa izmaksas bija aptuveni 10 000 latu.

Pilsētas valde saveda kārtībā Bauskas pilsdrupu galveno torni un torņa virsū iekārtoja platformu, ko turpmāk izmantoja par skatu torni. Zeme ar torņa virsotni tika savienota ar betona un dzelzs kāpnēm, kas pa daļai tika iekārtotas torņa iekšpusē un ārpusē. Pie ieejas tornī bija slēdzamas durvis. Ar torņa nodošanu publikas lietošanai pilsētas valde pieņēma torņa apmeklēšanas noteikumus un izmantošanas maksu. Par torņa apmeklēšanu bija jāmaksā 20 santīmu no personas. Torni atvēra ne mazāk kā piecām personām. Apmeklētāji grupās ar mazāk nekā pieciem interesentiem maksāja piecu personu cenu – vienu latu. Ekskursantiem, kuru bija vairāk nekā desmit, karavīriem, aizsargiem, studentiem un skolēniem, uzrādot apliecību, ieejas maksa bija 10 santīmu. Tornis bija atvērts tūrisma sezonā – no 1. maija līdz 31. oktobrim – no plkst. 12 līdz 17.

Torņa atslēga glabājās pie pils dārza paviljona nomnieka. 1938. gada maija izskaņā pilsētas valde pie ieejas pils dārzā nolēma būvēt kiosku. Bez parastām kiosku precēm bija paredzēts tirgoties ar piemiņas lietām, skautu kartēm, pienu un piena produktiem.

Ordeņa kavalieris Eduards Kasparsons
Maijs īpašs ar Bauskas pilsētas galvas Eduarda Kasparsona jubileju – 1938. gada 18. maijā viņš atskatījās uz 40 mūža gadiem.
E. Kasparsons dzimis 1898. gada 18. maijā Aizkraukles pagastā. Jubilārs Bauskā un tās apkārtnē bija pazīstams kā enerģisks pašvaldības un sabiedriskais darbinieks. Bauskas pilsētas galvas pienākumus E. Kasparsons uzņēmās pēc 1934. gada 15. maija K. Ulmaņa apvērsuma. Šo amatu E. Kasparsonam uzticēja iekšlietu ministrs. Oficiāli savus amata pienākumus E. Kasparsons sāka pildīt 1934. gada 2. jūnijā. Eduards Kasparsons bijis Bauskas pilsētas pamatskolas skolotājs, Bauskas 13. aizsargu pulka rotas komandieris un ilgus gadus izpildīja pulka adjutanta pienākumus, par ko saņēmis 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. E. Kasparsons darbojies Latviešu veco strēlnieku biedrības Bauskas nodaļā, Bauskas apriņķa skolotāju biedrībā, Latvijas Bērnu palīdzības biedrības Bauskas nodaļā, Bauskas trūcīgo bērnu apgādāšanas komitejā un citās biedrībās.

Eduards Kasparsons, būdams skolotājs, 1924. gada 23. martā nodibināja Bauskas pilsētas pamatskolas Jaunatnes Sarkanā Krusta pulciņu. Tajā viņš darbojās ļoti rosīgi, organizējot sarīkojumus, apdāvinot trūcīgos bērnus un nodibinot ciešu draudzību ar ārzemju un Latvijas skolām. Pateicoties viņa aktivitātēm sabiedrības labā, līdzcilvēki viņu pazina kā iecietīgu un izpalīdzīgu cilvēku, kurš ar visu sirdi nodevās uzticētajam darbam, veidojot pilsētas un reizē ar to valsts un tautas labklājību.

Būvē ietves, bruģē ielas un ceļ namus
Kamēr E. Kasparsons ieņēma pilsētas galvas amatu, ievērojami uzplaukusi Bauskas pilsētas saimniecība. Pilsētā tika iekārtotas labierīcības, uzceltas un remontētas ēkas, iestādīts 15. maija parks Ķirbaksalas teritorijā, pilnībā sakārtots ielu segums un par K. Ulmaņa ziedojumu uzbūvēts stadions. Jaunas celtnes, kas Bauskā uzceltas līdz 20. gs. 30. gadu beigām, ar savu formu vienkāršumu un glītumu daiļoja pilsētu. Jāatzīmē arī būvkomisijas sekmīgā darbība, dodot aizrādījumus gruntsgabalu īpašniekiem kā jaunu ēku celšanā, tā arī veco remontēšanā un likvidēšanā. Pussagruvušās un zemē salīdušās koka būdiņas tirgus laukumā un citur nojauca, to vietā būvēja jaunas celtnes.

Sekodami pilsētas valdes uzaicinājumam, E. Kasparsona laikā namsaimnieki visā pilsētā saveduši kārtībā trotuārus. Iepriekš Bauskā nebija gandrīz nevienas labas ietves, lietus un dubļu laikā, arī pa ietvēm ejot, gājējiem vajadzēja nodrošināties ar lietus zābakiem, lai sausām kājām atgrieztos mājās. Ielas malās reti varēja redzēt kārtīgu žogu, tie lielākoties bija sagāzušies, sastutēti, nereti to vietā stiepās dzeloņstieples. Ietves visā pilsētā tika no jauna būvētas, gar privātiem īpašumiem ielas malās cēla glītas koka sētas pēc pilsētas valdē apstiprināta projekta. Visus namus gar galvenajām ielām krāsoja. Cienīga un daiļa bija Brīvības pieminekļa apkārtne, rūpīgi tika kopts un veidots pils dārzs.

Pilsētas pašvaldība lielu vērību pievērsa ielu bruģēšanai. Bruģa klājumu ieguva vairākas ielas, vietām ierīkoja kanalizāciju, tīkla kopējais garums sasniedza 3540 metru. Gādāja arī par iedzīvotāju sociālajām vajadzībām. Piemēram, par godu Valsts prezidenta K. Ulmaņa apmeklējumam pilsētas valde 1938. gada 3. jūnijā nodibināja stipendiju 250 latu apmērā. To piešķīra centīgiem un trūcīgiem bijušās pilsētas pamatskolas skolēniem, kuri mācības turpināja arodskolā. Arī ģimenes dienās kuplākās daudzbērnu ģimenes tika atbalstītas. Pilsētas valde neaizmirsa arī par nespējnieku namiem.

Latvisko uzvārdus
Laikabiedri uzsvēruši, ka E. Kasparsons apzinīgi strādājis, savus spēkus un veselību bieži nav taupījis, kas varētu būt viens no cēloņiem veselības pasliktināšanās faktam 30. gadu nogalē.
1940. gada aprīlī, vadoties pēc K. Ulmaņa aicinājuma latviskot vietvārdus un uzvārdus, Eduards Kasparsons iesniedza lūgumu uzvārda maiņai, izsakot vēlēšanos kopā ar ģimeni turpmāk būt Avoti. E. Kasparsons (Avots) pilsētas galvas amatā bija līdz 1940. gada jūnijam, padomju okupācijas laikā viņu atbrīvoja. Vācu okupācijas laikā no 1941. gada vasaras E. Kas-parsons tika atjaunots amatā un veica amata pienākumus līdz brīdim, kad saasinājusies smaga slimība. 1943. gadā viņš nomira.

«Pašvaldības iestādes ir tuvākais līdzstrādnieks valsts varai. Tālab pašvaldībām, apzinoties šo svarīgo lomu, jācenšas vienot savus pašvaldības locekļus kalpošanai savai valstij un tēvzemei, vienmēr paturot acīs, ka pašvaldības iestāžu priekšā nav priviliģēto, bet iedzīvotāji, kuriem vienlīdzīgi vajadzīgs atbalsts un palīdzība.» Šos vārdus ierakstījis sabiedrisko lietu ministrs A. Bērziņš Bauskas pilsētas valdes viesu grāmatā. Tie sevi attaisnojuši, jo īpaši E. Kasparsona vadībā, neaizmirstot arī viņa priekšteču Augusta Ilziņa (1925–1934) un Jura Varenā (1919–1925) paveikto pilsētas labā.

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Maijs Bauskā pirms 100, 90 un 80 gadiem

Kategorijas