BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ģimeņu saimniecības – lauku balsts

Ruta Keiša

2018. gada 1. jūnijs 00:00

854
Ģimeņu saimniecības – lauku balsts

Laukos ir labi zināms teiciens, ka darbs dzen darbu, taču šopavasar tas darbojas trakāk nekā jebkad. Vēl sējmašīnas lāgā nav noliktas, kad jau klāt siena laiks. To, ka dabā viss notiek vienlaicīgi, apstiprina gan mazdārziņu īpašnieki, gan zemnieki.

Rāms un karsts laiks žāvē lēnāk
Par siena laiku saimniecībā «Skaras» Rundāles novada Viesturu pagastā stāsta Skaidrīte Strautniece: «Zāles pļāvumam jāļauj žūt dienas trīs četras. Vajag vējainu laiku, rāms un karsts žāvē lēnāk. Mālainā zemē ilgi turas mitrums, tas gan palīdzējis labi saaugt zālei. Āboliņš gatavojas lēni, zemes virskārta karstumā sakaltusi un neelpo, tāpēc pie skābbarības ķersimies tikai nākamnedēļ.» Trešdienas pēcpusdienā «Bauskas Dzīve» pļavā vēro, kā Juris Strautnieks vālus vēl apgroza,– presēšanai ruļļos tie vajadzīgi pilnībā sausi. To plāno darīt nākamajā dienā.

«Skarās» siena laiks uzņemts ar prieku, jo izdosies sagatavot kvalitatīvu barību ziemai trīsdesmit govīm un divdesmit jaunlopiem. Maija svelmē govis pārdzītas no ganībām ēnainā vietā, ko nebūt ne visi saimnieki dara. Piena izslaukums no vienas gotiņas ir ap 8200 kg gadā. Četrdesmit hektāri zemes atvēlēti tikai ganībām. Tomēr papildus visu gadu jāiepērk kombinētā lopbarība no SIA «LRS Mūsa», apmēram sešas tonnas mēnesī.

Par piena cenu saimniece ar nožēlu atzīst, ka tā samazinājusies par sešiem septiņiem centiem salīdzinājumā ar ziemas periodu, kad izslaukumi zemāki. Saimniekiem ir visa nepieciešamā tehnika, lai divatā ar darbiem tiktu galā. Visspraigākajā lauku darbu periodā grūtumu nejūt, jo nu beigušies desmit gadu kredītu maksājumi.

Desmit ruļļi vienai govij
Anita un Igors Janoņi Bauskas novada Ceraukstes pusē pirms četrpadsmit gadiem sākuši saimniekot ar mazumiņu un ir iztikuši bez kredītiem. Zemnieku saimniecībā barība jāsagādā trīsdesmit divām govīm. Šonedēļ sākta skābsiena sagatavošana. Kad «Bauskas Dzīve» ierodas šīs saimniecības laukā, Igors Janonis pļāvumu jau sapresējis ruļļos, un gaidām ierodamies traktoru – zaļās masas ietinēju, kā arī saimnieci.

Anita Janone ar prieku un lepnumu runā par siena laiku un savu ģimeni, kuras spēku pietiek, lai darbus apdarītu laikā: «Abi dēli Mārtiņš un Dainis strādā saimniecībā un labi tiek galā ar pienākumiem, vienam vairāk padodas tehnika, otrs pārzina darbus kūtī. Tāpat lieliski palīgi ir vedekla Kristīne un abas meitas Gunita un Krista, kā arī mazmeita Emīlija. Varu dabūt arī brīvdienas, jo ir, kam uzticēt saimniecību. Ganāmpulku izveidoju gan no Latvijas Brūnās šķirnes govīm, gan melnraibajām. Tā līdzsvaroju izslaukuma daudzumu un kvalitāti, kas patlaban ļoti svarīga, lai mēs no kooperatīva «Piena ceļš» saņemtu vislabāko cenu. Esam šī kooperatīva biedri, un tam ir liela nozīme cenai, kādu mums maksā, tā ir labāka. Svarīgi, ka piedalāmies lēmumu pieņemšanā. Savu reizi mums ir pretimnākšana no kooperatīva puses. Ar sadarbību esam ļoti apmierināti.

Lopbarībai graudus audzējam pašu saimniecībā, ap divdesmit hektāriem. Pārstrādes pakalpojumus pērkam no firmas «Melderis». Viņi ierodas šeit uz vietas un graudus saplacina, izrādās, tā govis labāk uzņem barības vielas, un šādi sagatavoti tie veicina gremošanu.»

Kad pļavā ieradusies tehnika, darbs ar ruļļu plēvošanu rit strauji, palīgā atnākuši kaimiņu jaunieši Mārtiņš un Jānis. Zaļās masas rullis sver 500 kg, bet vienai govij tādus vajag desmit, ja nav siena, tāpēc ziemai gatavo arī to. Anita Janone īpaši uzsver labo sadzīvošanu ar kaimiņiem – Dinaburgu un Cimermaņu ģimenēm. «Laukos jau citādi nevar, izlīdzam cits citam, ar ko varam,» Anita saka, sviedriem līstot. Ar smaidu viņa piebilst: «Siena laiks labs, atliek tikai strādāt.»

KOMENTĀRS

Anita Vismane, lauku attīstības konsultante:

«Siena laiks ir atnācis strauji, bet daudzi zemnieki izturas piesardzīgi. Ja sausuma periods ieilgs, agri nopļautās ganībās zāle var neataugt parastajos termiņos vai pat izdegt. Tas ir ļoti individuāli, kā kurš zemnieks saimnieko, kādas kuram ir ganību kultūras. Āboliņam vēl tikai veidojas ziedpumpuri, bet kur skarene un stiebrzāle, tās jau pļaujamas. Un arī – vai labāk «pavilkt» un pļaut nedaudz pāraugušu vai riskēt un pēc tam cerēt uz nokrišņiem. Zālāju un ganību stāvoklis atšķirīgs un atšķirīgs arī zemnieku lēmums. Tas atkarīgs no zināšanām, pieredzes un arī intuīcijas...»