Ķengurs un mara Iecavas pusē. Kas notiek?

2018. gada 29. maijs 00:00

403

Ķengurs un mara Iecavas pusē. Kas notiek?

Dienvidamerikas grauzējs Patagonijas mara, kas maija vidū notverts Iecavas pusē, pašlaik atkopjas Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Šis ir jau otrais gadījums, kad Iecavas novadā pamanīts un sagūstīts eksotisks dzīvnieks.

Ziemā Iecavas apkārtnē savvaļā noķerts ķengurs, dzīvnieka īpašnieki tā arī neatradās. Pāris kilometru attālumā no vietas, kur atrastas eksotiskās dzīvās radības – gan ķengurs, gan Patagonijas mara – ir minizoo «Dobuļi».

«Dobuļi» pārbaudīti pēc pilnas programmas
Zoodārza saimnieks Varis Ķelpe atzina, ka neviens vien, arī kontrolējošie dienesti, pieļāvuši, ka konkrētajā situācijā vainojami «Dobuļi». «Tikām pārbaudīti pēc pilnas programmas, taču esam bez vainas, arī sniegtais atzinums apstiprināja, ka pārkāpumu nav,» teic V. Ķelpe un apliecina, ka pašu zoodārzā mitinās arī Patagonijas maras. «Ikviens var atbraukt un pārliecināties, cik kopti pie mums ir šie dzīvnieki, spalvas tiem spīd un laistās. «Dobuļos» rit jau 18. se-zona, un tas ir mūsu dzīvesveids. Jābrīnās, cik lielam stulbumam jābūt, lai tā apietos ar dzīvnieku. Kur ir veselais saprāts, ja šo lielo alu racēju Patagonijas maru atļaujas turēt ap kaklu apsietā saitītē?» sašutumu pauž V. Ķelpe. Jautājot, kā neilgā laika posmā notvertie dzīvnieki varēja atrasties Iecavas novadā, V. Ķelpe pieļauj, ka iespējami divi varianti.

«Nevaram katru māju pārbaudīt un pārliecināties, kādi dzīvnieki tur mitinās. Taču nebrīnītos, ka eksotiskus eksemplārus kāds kaut kur apkārtnē tur. Mūsdienās jocīgo pietiek, es vairs ne par ko nebrīnos. Tā ir sava veida kaprīze, kuru vēlas apmierināt. Taču reālāk sliecos domāt, ka šie dzīvnieki te atvesti un izlaisti ar pārliecību, ka netālu ir minizoo, kas tos uzņems,» teic V. Ķelpe.

Viņš atklāja, ka maras ir ļoti sabiedriski dzīvnieki un uzturas baros. Jaunu maru iemitināt pie «Dobuļos» esošajām nav iespējams, tās jaunpienācēju nokostu, bet jaunu dzīvnieku grupu veidot Ķelpes nav iecerējuši.

Dzīvnieku tirdzniecība
V. Ķelpe ik nedēļu saņem zvanus no interesentiem, kas vēlas iegādāties kādu eksotisko dzīvnieku, visbiežāk jenotus un degunlāčus. «Ir jāsaprot, ka mēs nevienam dzīvās radībiņas netirgojam. Pieļauju, ka tagad daudzi saskatījušies «Youtube» videoklipiņus, kur zvēriņi ir pieradināti, dzīvo dzīvokļos, taisa trikus. Cilvēki nesaprot, uz ko «parakstās» un kādu postu dzīvnieks izaugot var nest,» teic V. Ķelpe un piebilst, ka izņēmuma gadījumos tirdzniecība ir pieļaujama, taču jābūt Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujai, ka šādus dzīvniekus konkrētā persona var turēt.

Nelegāla savvaļas dzīvnieku tirdzniecība Latvijā nav retums. V. Ķelpe stāsta, ka visbiežāk medijos tiek tiražēts par alkohola un cigarešu kontrabandu, taču reti kāds runā par slepus ievestajiem savvaļas dzīvniekiem. V. Ķelpem pirms vairākām dienām zvanījis vīrietis un piedāvājis iegādāties krokodilu. «Mūsdienās visu nosaka nauda. Šādām personām tik naudaszīmes acīs, taču par dzīvnieku labsajūtu reti kurš domā. Jācer vien, ka šo reptili kaut kur Latvijas pļavā nepalaidīs,» teic V. Ķelpe.

Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks apliecināja, ka devis rīkojumu apsekot apkārtni, taču, saņemot informāciju, ka kontroli veic arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), šis aicinājums zaudējis spēku. Pašvaldības sabiedriskās kārtības nodaļas darbinieki ir apbraukājuši teritoriju, kuras tuvumā dzīvnieks noķerts, taču neko aizdomīgu līdz šim nav konstatējuši.

Kontrole teju neiespējama
PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa skaidro, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem PVD reģistrē plēsēju kārtas savvaļas sugas dzīvnieku, primātu, jūras zīdītāju, krokodilu kārtas un čūsk-veidīgo dzīvnieku turēšanas vietas, bet ne CITES (konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām) dzīvniekus, kurus Dabas aizsardzības pārvalde iekļāvusi Latvijā reģistrēto starptautiskajā tirdzniecībā apdraudēto dzīvnieku sarakstā. To nosaka 2010. gada 21. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 1146 «Savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietu reģistrācijas kārtība».

Citiem vārdiem sakot, normatīvie akti neparedz visu savvaļas dzīvnieku reģistrāciju PVD, t. sk., Patagonijas maru un ķenguru, līdz ar to visas šādas dzīvnieku turēšanas vietas PVD nav zināmas. Pārbaudes tajās, līdzīgi kā tas ir ar mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas vietām, tiek veiktas, saņemot informāciju par iespējamiem dzīvnieku turēšanas vai labturības prasību pārkāpumiem, ja ir informācija par precīzu dzīvnieku turēšanas vietu.

Pēc plašsaziņas līdzekļos izskanējušās informācijas par atrasto Patagonijas maru PVD veica pārbaudi minizoo «Dobuļi». Visi dzīvnieki atradās iežogojumā, tiem nebija kaklasiksnu vai pazīmju, ka tās vispār tiktu lietotas, nekas neliecināja par to, ka marām būtu bijusi iespēja izlauzties no nožogojuma, PVD secinājumus uzskaita M. Riekstiņa.

Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Jēkabs Dzenis apliecina – kontrolēt eksotisko dzīvnieku tirgu valstī esot teju neiespējami, jo jebkurš var tos ievest no citām Eiropas valstīm, par to neziņojot atbildīgajām iestādēm.

«Ja neizdodas atrast, ja pats cilvēks nepiesakās vai arī pa citiem kanāliem nepienāk informācija par to, kurš šo dzīvnieku ir turējis un palaidis savvaļā apzināti vai neapzināti, tad, protams, pie atbildības nevar saukt,» paskaidroja J. Dzenis.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ķengurs un mara Iecavas pusē. Kas notiek?

Kategorijas