Rundāles pils muzejs kā dzīva glezna

2018. gada 29. maijs 00:00

308

Rundāles pils 282. jubilejas svarīgākie notikumi 24. maijā bija trīs jaunu tematisku ekspozīciju, kā arī grāmatu «Dievinātā Doroteja» un «Rundāles pils II. Pils tuvplānā» atvēršana.

Svinībās piedalījās hercoga Bīrona dzimtas pēcnācēji, muzeja draugi, labvēļi, restauratori, muzeju darbinieki, bijušie kultūras ministri un citi viesi.

Pēdējie otas triepieni
Uz dienvidu kāpnēm svētku dalībniekus uzrunāja Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Viņš uzsvēra, ka pils vēsturē visnozīmīgākie bijuši pēdējie 54 gadi, kad radās neprātīga ideja atjaunot hercoga rezidenci tās 18. gadsimta veidolā.

Direktors sacīja: «Ēkas restaurāciju pabeidzām 2014. gadā, bet gluži kā pēdējais otas triepiens bija pils piepildīšana ar tai raksturīgo garu, kas iedveš dzīvību. Tas izdevās. Šodien atzīmējam pils pilnvērtīgu atjaunošanu. Bezgalīgs paldies visiem, kuri jebkādā veidā iesaistījās pils restaurācijā un muzeja attīstībā. Šī gada beigās es došos pensijā, bet visam iesāktajam pilī ir jāturpinās. Ar prieku savas pilnvaras nodošu pēcnācējam.»

Nu jau ir pabeigta vēsturisko stilu pastāvīgā ekspozīcija «No gotikas līdz jūgendstilam». Pirmās telpas tika atvērtas 2012. gadā, ik gadu hronoloģiskā stilu secībā izstādi papildinot. Ekspozīcijas pēdējās telpas veltītas historismam un jūgendstilam. Saturā un izpildījumā izcilo ekspozīciju Imants Lancmanis dēvē par muzeju muzejā.

Svētkos tika atvērta arī pils virtuves ekspozīcija, rādot 18. gadsimta aprīkojumu un priekšmetu kolekcijas. To papildina prezentācija ar virtuves attēlojumu mākslā dažādās valstīs un laikmetos.

Baznīcas mākslas paraugi
Pils staļļos iekārtota baznīcu mākslas jauna ekspozīcija, kuras centrā ir restaurētais Zemītes baznīcas altāris – 17. gadsimta otrajā pusē darināts manierisma stila kokgriezumu krāšņs paraugs. Tas viz zeltā, sudrabā un spilgtās pamatkrāsās. Altāri atjaunoja restauratori Laura Matilde Ikerte, Vilnis Līdaka, Zita Sokolova, Edvīns Balodis, Jānis Balodis, Ilga Galviņa, Indra Liepa, Uldis Skanis un Elizabete Lapiņa.

Stāsta Rundāles pils muzeja restaurācijas nodaļas vadītāja Aina Balode: «Zemītes baznīcas altāris glabājas pils muzeja krājumā. Kopā ar citu izpostīto dievnamu iekārtojumu un sakrālās mākslas darbiem tas tika izglābts no iznīcības 20. gadsimta 60. gados. Izstādē redzami arī citi 17. – 18. gadsimta unikāli eksponāti: Vānes baznīcas cilnis, biktssols, divas epitāfijas, Griezes baznīcas kancele, Elkšņu baznīcas cilnis, Kaldabruņas baznīcas apgleznotie soli, liturģiskie tērpi, dievgalda trauki. Daļa eksponātu ir restaurēta, bet pārējie – iekonservēti. Telpā atrodas arī Lestenes baznīcas ērģeļu prospekta fragments. Savukārt 2016. gadā restaurētā Lestenes baznīcas kancele tika pārvesta uz dievnamu, bet altāra restaurācija vēl turpinās.»

Rakstu darbos saglabātā mūžība
Rundāles pils dārza Zaļajā teātrī grāmatu «Rundāles pils II. Pils tuvplānā» un «Dievinātā Doroteja» autors Imants Lancmanis prezentēja jaunos izdevumus. Pils muzejs vienmēr lielu vērību veltījis rakstītajam vārdam. Grāmatas ir lietas, kas var saglabāt mūžību, uzskata autors.

Pirmā monogrāfija no iecerētās triloģijas par Rundāles pili publicēta 2015. gadā un veltīta pils vēsturei. Otrā, nesen izdotā grāmata, kurā ir 775 attēli, rāda pili no dažādiem rakursiem. Trešā būs veltīta pils restaurācijai.

Par rūpīgi dizainēto, perfekti nodrukāto izdevumu Imants Lancmanis pateicās māksliniecei Inesei Hofmanei un SIA «Jelgavas tipogrāfija» valdes priekšsēdētājam Mārim Matrēvicam.

Maigos, zīdainos vākos iesietā grāmata «Dievinātā Doroteja» ir veltījums Kurzemes hercoga Pētera sievai Dorotejai 250. atceres jubilejā – personībai, kura uzlidoja Eiropas galmu visaugstākajās virsotnēs, tika apbrīnota un dievināta. Autors ir izlasījis daudzu Dorotejas laikabiedru memuārus, viņas vēstules, kopā ar pils muzeja kolēģiem sameklējis hercogienes portretu attēlus no dažādiem Eiropas muzejiem. Tekstu veido citāti no Dorotejas vēstulēm un laikabiedru sacītā. Autors saudzīgi ieskicē pāreju no hercogienes viena dzīves posma uz nākamo. Māksliniece Karīna Vasiļevska grāmatai piešķīra vieglu, elegantu formu. Katru nodaļu akcentē ziedu buķete – slavenās Kurzemes servīzes motīvs. Izdevuma redaktore ir Rundāles pils muzeja speciāliste baušķeniece Dace Lāže. Abas grāmatas var nopirkt Rundāles pils muzeja suvenīru veikaliņā.

Botāniķa medusmaize
Izstādes ar interesi aplūkoja Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns. Viņš jūtas iedvesmots: «Tikai šodien pils pirmajā stāvā ieraudzīju brīnišķīgo botānikas ekspozīciju un biju lielā sajūsmā – tik plaša, dziļa, vizuāli pievilcīga tā ir! Lieliska ir arī izstāde par baroka dārzu vēsturi. Nacionālā botāniskā dārza darbības jomās ietilpst veco muižu parku pētījumi, tādēļ abas ekspozīcijas man bija kā medusmaize. Tāpat priecājos par dekoratīvās mākslas pastāvīgo ekspozīciju «No gotikas līdz jūgendstilam», par ikkatru pils un parka stūrīti. Ir laime gadu no gada vērot, kā attīstās muzejs.»

Svētku dalībnieki atzinīgi vērtēja ideju jubilejas programmas saviesīgo daļu rīkot pils dārzā, nevis telpās, jo siltais un saulainais laiks tam bija ideāli piemērots. Vakarā Zaļajā teātrī notika Kurzemes hercoga Pētera galma kapelmeistara Johana Ādama Hillera komiskās operas «Medības» uzvedums. Uguņošana šoreiz notika nevis pils dārzā, bet gan mežaparkā, radot fantastiskus gaismas atspulgus dīķī.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rundāles pils muzejs kā dzīva glezna

Kategorijas