Apdrošināšanā zemnieku izvēle ir selektīva

2018. gada 25. maijs 00:00

191

Apdrošināšanā zemnieku izvēle ir selektīva

Lauku atbalsta dienests (LAD) 2017. gadā saņēmis vairāk nekā četrus tūkstošus pieteikumu atbalstam apdrošināšanas polišu iegādes daļējai kompensēšanai. Minētais skaits ir aptuvens, jo mēdzot būt gadījumi, kad viena saimniecība iesniedz vairākus pieteikumus.

Pagaidām esot zema interese apdrošināt augļu un ogu stādījumus, bet apdrošinātāji varētu šādu piedāvājumu apsvērt, ja pieprasījums būtu gana liels.

Savukārt sējumu un mājlopu apdrošināšanas kompensāciju proporcija ir ap piecdesmit pret piecdesmit. Zemnieku izvēle, ko tieši apdrošināt, ir ļoti individuāla: visu sējumu platības, tikai atsevišķas kultūras, ganāmpulku un sējumus vai tikai ganāmpulku. Taču izvēli nosaka arī piedāvājums. Ja apdrošinātāja paketē ir visu sējumu apdrošināšana, tad gadās, ka zemnieks to arī pieņem, kaut gan reāli būtu vēlme apdrošināt tikai rapšu sējumus.

Situāciju lauksaimniecības apdrošināšanas jomā raksturo apdrošināšanas sabiedrības «BALTA» īpašuma apdrošināšanas un speciālo produktu vadītājs ARMANDS LAGONS. Viņš teic, ka īpašumu apdrošināšanu izmanto gandrīz visas zemnieku saimniecības, kuru pamatlīdzekļi ir jaunāki par pieciem gadiem. Jo vecāks un mazvērtīgāks ir īpašums, jo zemāka zemnieku saimniecības interese par apdrošināšanu. Tomēr netrūkst klientu, kuri, piemēram, apdrošina arī savu 20 gadus veco «Belarus» traktoru vai padomju laikos celto kūti. Vienotu standartu nav – katrs apdrošina to, kas tam vērtīgs, raksturo A. Lagons.

Piedāvājums zemniekiem
A. Lagons: – Vairākos apdrošināšanas veidos «BALTAS» segums ir starp plašākajiem Latvijas tirgū, turklāt pēc klienta iniciatīvas un intereses to iespējams gan paplašināt, gan sašaurināt. Tādējādi klients maksā par to, kas viņam ir svarīgs, zinot, ko pats ir iegādājies.
Mūsu klienti ir visu nozaru un lieluma lauksaimnieki – no zemnieku saimniecības ar vienu gotiņu līdz vadošajam graudkopības kooperatīvam Latvijā. «BALTA» piedāvā apdrošināt īpašumu, mantu, transportlīdzekļus, specializēto tehniku, iekārtas, produktīvos mājlopus, civiltiesisko atbildību u. c.

Kopš 2016. gada sadarbībā ar Eiropas lielāko sējumu apdrošināšanas kooperatīvu «Vereinigte Hagel» piedāvājam arī sējumu apdrošināšanu.

Katrs lauksaimnieks ir atšķirīgs pēc sava darbības veida, aktīvu kopuma un lieluma. Lai pasargātu sevi no neparedzētiem izdevumiem, piemēram, lauksaimniekiem, kuri audzē tikai labību, būtiski būs apdrošināt sējumus pret laikapstākļu riskiem. Tam, kurš uzbūvējis arī graudu kalti, noteikti būs svarīgi to apdrošināt pret dabas stihiju, uguns un trešo personu ļaunprātīgas darbības risku. Ja saimniecībā ir arī mājlopi (liellopi, zirgi, aitas, kazas, mājputni, šķirnes suņi un kaķi), tad no pēkšņiem neparedzētiem izdevumiem pasargās to apdrošināšana pret slimībām, negadījumiem un citiem riskiem, kuru dēļ mājlopi var iet bojā vai piespiedu kārtā jānokauj. Tāpat arī lauku darbos neiztikt bez spectehnikas un automašīnām, ko iespējams apdrošināt pret sadursmēm, nobraukšanas no ceļa, apgāšanās un citiem riskiem ar KASKO vai spectehnikas apdrošināšanu.

Kāpēc nav paredzēts plūdu risks?
– Tāda mēroga plūdi kā pērn Latvijā ir ļoti reta parādība, tāpēc būtu grūti pārliecināt klientus par šāda veida apdrošināšanas iegādi. Vismotivētākie klienti būtu tie, kuriem sējumu applūšana ir regulāra parādība, bet par šo viņu apdrošināšanu faktiski būtu jāmaksā visiem pārējiem.

Joprojām tiek meklēts risinājums, kā nodrošināt segumu pret plūdu risku. Pašlaik alternatīva ir iegādāties apdrošināšanu pret lietusgāžu nodarītiem bojājumiem, piemēram, ja augi vai to daļas pārsprāgst, tiek sadauzīti, salauzti, noplēsti vai ieplēsti, aizskaloti vai izskaloti, apbērti ar augsni vai sanesām, kā arī, ja lietusgāžu rezultātā veidojas augsnes garoza un ir traucēta augu dīgšana.

Tomēr, neskatoties uz to, ka nespēja novākt ražu plūdu dēļ netiek apdrošināta, pēc pērnā gada lietavām apdrošinātāji ārpus kārtas sedza zaudējumus par to daļu ražas, ko plūdu dēļ nebija iespēja nokult.

Komunikācija un sadarbība
– Neatkarīgi no saimniecības apmēra raugāmies vienlīdzīgi uz katru esošo un potenciālo klientu, pēc kura ieskatiem un vajadzībām piedāvājam izstrādāt arī individuāli pielāgotus pie-
dāvājumus.

Zemnieki (biežāk nekā citu nozaru pārstāvji) priekšroku dod personiskai sarunai ar apdrošināšanas speciālistu. Lielākoties piedāvājums tiek izstrādāts savstarpēja dialoga laikā. Ir zemnieki, kuriem svarīgākā ir cena, kā arī tādi, kuriem būtiskākais ir plašs segums. Katram klientam mēģinām atrast individuālu pieeju.

Mums ir būtiski apdrošināšanas produktiem piedāvāt pieņemamu cenu, tāpēc arvien meklējam efektīvākos komunikācijas kanālus, kur varam sasniegt lauksaimniekus, lai informētu un skaidrotu sniegtos pakalpojumus un iespējas.

Dialogs ar lauksaimnieku organizācijām
– Protams, sadarbība un dialogs ir nepieciešami, lai spētu pilnveidot piedāvātos pakalpojumus un rastu labākos risinājumus. Gan «BALTA», gan «Vereinigte Hagel» pastāvīgi komunicē gan ar privātajām, gan ar valsts lauksaimniecības organizācijām.

Pēc pērnā gada plūdiem īpaši tika aktualizēts dialogs starp Zemkopības ministriju un apdrošinātājiem, lai lemtu par rīcību konkrētajā situācijā un līdzīgos notikumos nākotnē. «Vereinigte Hagel» ir savstarpējas apdrošināšanas uzņēmums, kas nozīmē, ka apdrošinātie vienlaikus ir arī uzņēmuma biedri, kuriem ir iespēja ietekmēt risku segumu, cenu līmeni un pat ārpuskārtas kompensācijas.

Lauku atbalsta dienesta komentārs

Lauku atbalsta dienests administrē atbalsta pasākumu lauksaimniekiem «Riska pārvaldība», kur lauksaimnieki var atgūt noteiktu daļu no līdzekļiem, kas izlietoti apdrošināšanas polišu iegādei. Vienu atbalsta daļu sniedz Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai: zemniekiem piešķir atbalstu 65% apmērā no apdrošināšanas polises iegādes izdevumiem par dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanu. Otra daļa ir valsts alternatīvais atbalsts lopkopības saimniecībām, šajā gadījumā to piešķir 50% apmērā no apdrošināšanas polises iegādes izdevumiem.

Šis ir veids, kā veicināt lauksaimnieku iesaistīšanos lauksaimniecības nozaru riska mazināšanā. No Bauskas, Vecumnieku, Iecavas un Rundāles novadā strādājošiem zemniekiem 2017. gadā LAD saņēma 78 pieteikumus atbalstam apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu kompensācijai. Valstī kopumā tika saņemti 4036 pieteikumi.

LAD aicina izmantot iespēju, jo vēl līdz 2019. gada 1. decembrim šis atbalsts ir pieejams mūsu lauku saimniekiem.

VIEDOKĻI

Edgars Cielavs, SIA «Lielmežotne»: «Mēģinām izdzīvot, saimniekojot saprātīgi. Dodu priekšroku sēklas rezervēm, kas var paglābt neražas gadījumā. Apdrošināšanai tāpēc lielu jēgu neredzu... Ganām-
pulkam kompensācijas ir niecīgas, ja arī nelaime gadās.»

Mārīte Ķikure, kooperatīva «Saimnieks–V» vadītāja: «Kooperatīva biedri var izvēlēties kā «Latrapu», kas sadarbojas ar vācu kompāniju, tā arī jebkuru citu apdrošinātāju. Rapšu sējumus esmu apdrošinājusi pret krusu un vētru, jo šī kultūra gatavības fāzē ir ļoti jutīga. Izmantoju «BTA» pakalpojumus. Taču maziem un vidējiem zemniekiem nodrošinājums ir ļoti svarīgs, īpaši, ja bankā ir kredīts, tad apdrošināšana ir obligāta.»

Anita Smilškalne, z/s «Madaras» Vecumnieku novadā: «Ar apdrošināšanas kompāniju savulaik ir gadījusies negatīva pieredze, kad sezonas laikā cieta kāds no apdrošinātajiem mehanizatoriem un par divu mēnešu darbspēju zudumu nesaņēma neko. Zemnieki arī pauž, ka nav izvēles iespējas uz vienu kultūru. Varbūt ir kas mainījies? Taču manas pārdomas par apdrošināšanas jēgu ir tādas, ka vajadzētu apdrošināt zemniekus pret negodīgu uzņēmumu un firmu rīcību. Mums ir vesela rinda piena pārstrādes uzņēmumu, kuros palikusi zemnieku nauda tūkstošiem, bet neviens par to neatbild un nezina pat īstos cēloņus šādam rezultātam.»

Valdis Rusiņš, z/s «Silavēji» Vecumnieku novadā: «Sējumus neapdrošinu, bet ganāmpulku apdrošinu, slaucamās govis un grūsnās teles. To darīt pamudina tas, ka polises iegādei Lauku atbalsta dienestā iespējams saņemt atlīdzību līdz pat 60 procentiem.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Apdrošināšanā zemnieku izvēle ir selektīva

Kategorijas