Komentāri: Datu regula – jau šodien

Kas, jūsuprāt, mainīsies saistībā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanos spēkā?
Nav nekas ļoti jauns
Alnis Stakle, Rīgas Stradiņa universitātes profesors:
– Jaunā regula mainīs korporatīvos pasūtījumus, kur fotogrāfus aicina uz ballītēm un bildes vēlas ļoti ātri – lai jau nākamajā dienā var atzīmēt ar «patīk» sociālo tīklu vietnēs. Šeit var būt vislielākais to cilvēku skaits, kas nevēlas plaši publicēties un pieprasīs kādu bildi izņemt vai personu padarīt neatpazīstamu.
Šādos pasākumos arī grūti izvairīties no neiekļūšanas kadrā. Var jau vienam fotogrāfam pateikt, lai nebildē, bet, ja fotogrāfu ir liels skaits, tas nepalīdz. Tomēr pieļauju, kādu izeju šādu pasākumu rīkotāji atradīs.
Patiesībā šāda regula nav nekas ļoti jauns. Eiropas valstīs jau iepriekš bija dažādi regulējumi. Francijā nedrīkstēja fotografēt pūli, ja attēlā ir mazāk par deviņiem cilvēkiem. Protesta pasākumos arīdzan nedrīkstēja koncentrēties uz vienu personu.
Žurnālistika arī pēc jaunās regulas stāšanās spēkā nav apdraudēta. Radošā izpausme un vārda brīvība saglabājas. Arī līdz šim mākslā bija tā – ja fotografē personu, tad jāslēdz modeļa līgums. Tā kā principiāli daudz jaunu pārmaiņu nav – tas viss darbojas jau diezgan sen.
Plašs darba spektrs
Baiba Miezīte, Vecumnieku novada domes personas datu aizsardzības speciāliste:
– Publiskās iestādes var izvēlēties, vai algot datu aizsardzības speciālistu vai piesaistīt citu uzņēmumu, kas spēj nodrošināt to, ko paredz regula.
Regula nodrošinās to, ka cilvēkam, kurš iesniedz datus, ir vairāk informācijas, kur dati paliek, kas tos apstrādā. Pašvaldībā datu apstrāde notiek uz likuma pamata. Tas ir svarīgi, jo bieži vien cilvēks nezina, kur viņa personas dati nonāk. Lai nav tā, ka tos sniedz citiem uzņēmumiem, kam cilvēks nemaz nav piekritis. Tā vairāk vērsta uz privātpersonu datu aizsardzību.
Datu aizsardzības speciālista darbs ir atkarīgs no tā, ko viņam uztic pašvaldība. Datu valsts inspekcijas mājaslapā ir datu aizsardzības speciālista amata apraksta paraugs, bet pašvaldība pienākumus var mainīt vai papildināt. Pašai iznāk konsultēt gan novada domes administrācijas darbiniekus, gan novada iedzīvotājus.
Darba nianšu ir daudz. Vispirms sākotnējais audits – kādi dati ir pašvaldības rīcībā, vai jebkura informācija, ko ievāc pašvaldība, ir ar tiesisko pamatojumu. Jāveido datu apstrādes reģistrs. Noteikumi, procedūras, novērtējumi un cita dokumentācija, kas noteikta gan regulā, gan citos normatīvajos aktos.
Informācija ir vērtība
Laila Vārtukapteine, SIA «ELVI Latvija» komercdirektore:
– Mūsdienās informācija ir kļuvusi par vērtīgu, bet līdz šim maz kontrolētu resursu. Ir jāapzinās, ka dažādu personas datu nesaskaņota izplatīšana var novest pie lielām problēmām, tādēļ šos procesus nepieciešams regulēt un uzraudzīt. Protams, atsevišķas Vispārīgās datu aizsardzības regulas nianses mūsu kultūrai nav īsti saprotamas, piemēram, aizliegums pašvaldībās publiski sveikt jubilārus, kas Latvijas reģionos tradicionāli darīts, lai personām cienījamā vecumā izrādītu apbrīnu, cieņu un pateicību. Tomēr ir jāsaprot – katram cilvēkam pašam ir tiesības noteikt, kādi dati par viņu drīkst parādīties publiskajā telpā un nonākt citu personu valdījumā.
Nacionālā pārtikas mazumtirdzniecības tīkla «ELVI» klientu lojalitātes programma ir veidota tā, ka nekādi papildu dati no klientiem netiek ievākti. Klientu kartes pircēji var iegādāties un līdz ar to lojalitātes programmas priekšrocības izmantot bez anketu pildīšanas un papildu informācijas sniegšanas. «ELVI» nevāc un neglabā klientu datus. Tīkla attīstības plānos tiek domāts par pakāpenisku pāreju uz jauna tipa lojalitātes programmu, kas ietvertu arī katra klienta personalizēto informāciju. Izstrādājot jauno sistēmu, domājam arī par datu drošību.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»