Sāk ar mazumiņu un lēnām
Dreiškenu ģimene atkritumus šķiro jau trīs gadus. To sākuši darīt, vēl
dzīvojot nelielā dzīvoklī. «Ja godīgi, salīdzinot, kā mēs tagad
šķirojam, tie bija «ziediņi», kaut gan tolaik likās, ka tas jau ir kaut
kas. Bet jau ir labi, kad sāk ar mazumiņu,» saka Guna Dreiškena.
Tā ir kā «atkarība»
Nopietnāk
atkritumu šķirošanai ģimene pievērsusies, kad pārcēlušies dzīvot
privātmājā. Bet vēl nopietnāk, kad viņus uzaicināja piedalīties kampaņā
«Šķiro! Tas ir vieglāk, nekā šķiet!».
G.
Dreiškena stāsta, ka tas bija tāds kā izaicinājums četrām Latvijā
zināmām ģimenēm (Gunas vīrs Daumants Dreiškens ir bobslejists – red.)
šķirot atkritumus un sekot līdzi tam, cik daudz to paliks nešķirotajā
atkritumu tvertnē. Uzvarētāja bija tieši Dreiškenu ģimene, un pašiem tas
bijis liels pārsteigums. «Tajās četrās nedēļās šķirošanai pievērsāmies
ļoti stipri, visos sīkumos, un mums ļoti samazinājās kopējais atkritumu
apmērs,» atceras Guna un piebilst, ka tā var ieekonomēt, jo atkritumus
viņiem nepieciešams izvest tikai reizi mēnesī.
«Atkritumus sākām
šķirot lēnām, un pašlaik tā kļuvusi par pašsaprotamu lietu, arī bērniem.
Mums tas problēmas vairs nemaz nesagādā. Tā jau izveidojusies kā
«atkarība». Kad draugi atnāk ciemos, parasti jokojot prasa, kā pareizi
jāsaspiež plastmasas pudele, jo zina, ka nedrīkst to mest kopējā
miskastē. Es smejos, ka pat draugus esam «izdresējuši», ka pie mums
vajag šķirot atkritumus. Arī draugu lokā šai nodarbei dažus esam
«parāvuši» līdzi, un arī viņi sāk pievērst uzmanību šķirošanai. Tas arī
ir mērķis – ieinteresēt vēl kādus. Ja ne šķirot, tad vismaz lai
izmēģina, kā ir to darīt,» saka G. Dreiškena.
Tikai atrunas
Daudzi
taisnojas, ka atkritumus nešķiro, jo dzīvoklī ir maza virtuve. Guna
apliecina, ka tā nav problēma. Arī viņas ģimene savulaik mitusi nelielā
dzīvoklī ar mazu virtuvi, un tas neliedzis sākt šķirot atkritumus.
«Piemēram,
papīru un plastmasu var likt vienā maisā vai urnā un tad sadalīt pa
konteineriem. Kaut gan, ja ir liels slinkums, papīru un plastmasu var
mest kopā, jo tos tāpat pēc tam saber kopā. Manuprāt, tā ir atruna, ka
atkritumus nešķiro, jo ir maza virtuve. Mums arī virtuve bija maza, un
ne jau tāpēc, ka tagad tā ir lielāka, mēs sākām šķirot. Jā, daudzi
aizbildinās, ka pēc tam sašķirotie atkritumi speciāli jāved uz
attiecīgajiem konteineriem. Protams. Bet tas arī ir tikai
aizbildinājums, jo mēs šķirotos atkritumus nogādājam pa ceļam, kad vedam
bērnus uz skolu vai bērnudārzu. Un tas aizņem, maksimums, piecas
minūtes. Nav jābrauc speciāli. Kamēr neizmēģinās un nesapratīs, ka tas
nav tik traki, būs tikai aizbildinājumi. Kaut gan, kas to lai zina,
kādam varbūt ir savi apsvērumi. Katrā ziņā mēs nevaram tagad iedomāties
savu ikdienu bez atkritumu šķirošanas,» teic G. Dreiškena un iesaka, ka
arī daudzdzīvokļu namu iemītniekiem ir vērts vairāk aizdomāties par
atkritumu dalīšanu. Viņa min kādu piemēru. «Esmu dzirdējusi cilvēku
atrunas, ka tiem, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, nav jēgas to darīt.
Mana vīra vecāki arī mīt daudzdzīvokļu namā, un šīs mājas iedzīvotāji
ļoti aktīvi šķiro atkritumus, līdz ar to viņiem ļoti samazinās kopējais
miskastes apmērs un par atkritumiem jāmaksā mazāk. Tas ir izdevīgi arī
daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem,» uzsver G. Dreiškena.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»