BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sāk ar mazumiņu un lēnām

Inita Savicka

2018. gada 25. maijs 17:21

249
Sāk ar mazumiņu un lēnām

Dreiškenu ģimene atkritumus šķiro jau trīs gadus. To sākuši darīt, vēl dzīvojot nelielā dzīvoklī. «Ja godīgi, salīdzinot, kā mēs tagad šķirojam, tie bija «ziediņi», kaut gan tolaik likās, ka tas jau ir kaut kas. Bet jau ir labi, kad sāk ar mazumiņu,» saka Guna Dreiškena.

Tā ir kā «atkarība»
Nopietnāk atkritumu šķirošanai ģimene pievērsusies, kad pārcēlušies dzīvot privātmājā. Bet vēl nopietnāk, kad viņus uzaicināja piedalīties kampaņā «Šķiro! Tas ir vieglāk, nekā šķiet!».

G. Dreiškena stāsta, ka tas bija tāds kā izaicinājums četrām Latvijā zināmām ģimenēm (Gunas vīrs Daumants Dreiškens ir bobslejists – red.) šķirot atkritumus un sekot līdzi tam, cik daudz to paliks nešķirotajā atkritumu tvertnē. Uzvarētāja bija tieši Dreiškenu ģimene, un pašiem tas bijis liels pārsteigums. «Tajās četrās nedēļās šķirošanai pievērsāmies ļoti stipri, visos sīkumos, un mums ļoti samazinājās kopējais atkritumu apmērs,» atceras Guna un piebilst, ka tā var ieekonomēt, jo atkritumus viņiem nepieciešams izvest tikai reizi mēnesī.

«Atkritumus sākām šķirot lēnām, un pašlaik tā kļuvusi par pašsaprotamu lietu, arī bērniem. Mums tas problēmas vairs nemaz nesagādā. Tā jau izveidojusies kā «atkarība». Kad draugi atnāk ciemos, parasti jokojot prasa, kā pareizi jāsaspiež plastmasas pudele, jo zina, ka nedrīkst to mest kopējā miskastē. Es smejos, ka pat draugus esam «izdresējuši», ka pie mums vajag šķirot atkritumus. Arī draugu lokā šai nodarbei dažus esam «parāvuši» līdzi, un arī viņi sāk pievērst uzmanību šķirošanai. Tas arī ir mērķis – ieinteresēt vēl kādus. Ja ne šķirot, tad vismaz lai izmēģina, kā ir to darīt,» saka G. Dreiškena.

Tikai atrunas
Daudzi taisnojas, ka atkritumus nešķiro, jo dzīvoklī ir maza virtuve. Guna apliecina, ka tā nav problēma. Arī viņas ģimene savulaik mitusi nelielā dzīvoklī ar mazu virtuvi, un tas neliedzis sākt šķirot atkritumus.

«Piemēram, papīru un plastmasu var likt vienā maisā vai urnā un tad sadalīt pa konteineriem. Kaut gan, ja ir liels slinkums, papīru un plastmasu var mest kopā, jo tos tāpat pēc tam saber kopā. Manuprāt, tā ir atruna, ka atkritumus nešķiro, jo ir maza virtuve. Mums arī virtuve bija maza, un ne jau tāpēc, ka tagad tā ir lielāka, mēs sākām šķirot. Jā, daudzi aizbildinās, ka pēc tam sašķirotie atkritumi speciāli jāved uz attiecīgajiem konteineriem. Protams. Bet tas arī ir tikai aizbildinājums, jo mēs šķirotos atkritumus nogādājam pa ceļam, kad vedam bērnus uz skolu vai bērnudārzu. Un tas aizņem, maksimums, piecas minūtes. Nav jābrauc speciāli. Kamēr neizmēģinās un nesapratīs, ka tas nav tik traki, būs tikai aizbildinājumi. Kaut gan, kas to lai zina, kādam varbūt ir savi apsvērumi. Katrā ziņā mēs nevaram tagad iedomāties savu ikdienu bez atkritumu šķirošanas,» teic G. Dreiškena un iesaka, ka arī daudzdzīvokļu namu iemītniekiem ir vērts vairāk aizdomāties par atkritumu dalīšanu. Viņa min kādu piemēru. «Esmu dzirdējusi cilvēku atrunas, ka tiem, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, nav jēgas to darīt. Mana vīra vecāki arī mīt daudzdzīvokļu namā, un šīs mājas iedzīvotāji ļoti aktīvi šķiro atkritumus, līdz ar to viņiem ļoti samazinās kopējais miskastes apmērs un par atkritumiem jāmaksā mazāk. Tas ir izdevīgi arī daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem,» uzsver G. Dreiškena.



20180424-1752-latvijas-vides-aizsardziba

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.