Lietderīgi un izmantojami

2018. gada 25. maijs 14:17

259

Mūsdienu patēriņa apmierināšanai ir nepieciešams liels dabas resursu apmērs, un ražošanas procesi rada ievērojamu gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, tai skaitā atkritumus. Daudzas iegādātās preces ir ar ļoti īsu kalpošanas termiņu un jau pēc neilga laika nonāk atkritumu tvertnē. Lai arī neaizdomājoties tā nemaz nešķiet, vairākums (89 – 98 procenti) mājsaimniecību radīto atkritumu ir pārstrādājami, reģenerējami, kompostējami vai izmantojami atkārtoti, taču Latvijā atkritumu šķirošanā un pārstrādē joprojām ir, kur attīstīties.

Nereti, sarunājoties ar cilvēkiem, atklājas, ka arī bioloģiskos atkritumus viņi pārsvarā met nešķirojamo atkritumu urnā, lai gan savā mājsaimniecībā nav nemaz tik grūti tos nodalīt. Īpaši tad, ja dzīvo privātmājā, ierīkot vietu šādu atkritumu izmešanai nav nekas sarežģīts. Turklāt – ja komposta kaudze vai kaste tiek uzturēta, izveidojušos masu varēs izmantot atkārtoti dārzkopībā.

Kompostu iespējams gatavot visu veģetācijas periodu. Kompostēšanai izmantojams ir viss, kam ir augu izcelsme. Kompostēšana ir bioloģisks process, kurā galvenā loma tiek mikroorganismiem. To sekmīgai darbībai nav vajadzīgs daudz – tikai ogleklis, slāpeklis, ūdens (mitrums) un barības vielas. Vēl noteikti ir jāmin skābeklis jeb gluži vienkārši gaisa klātbūtne.

Jākārto slāņos
Pārtikas atkritumi kārtīgi jāsamaisa ar dārza atkritumiem. Trūdēšanas process norit ātrāk, ja pārtikas atkritumus rūpīgi sajauc ar dārza atkritumiem – sienu, zāli, sasmalcinātiem zariem. Trūdēšana nesāksies, ja kompostējamos atkritumus veidos tikai zāle vai siens. Kompostējamie atkritumi jākārto slāņos, veidojot piramīdu, kuras augstums nepārsniedz viena līdz 1,5 metru augstumu, tādējādi komposta kaudzei varēs vieglāk piekļūt gaiss. Kad piramīda izveidota, kompostu ieteicams pārklāt ar sienu, zāli vai koku lapām.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils, skaidrojot komposta veidošanas pamatprincipus, uzsver – lai mikroorganismi sekmīgi varētu vairoties, tiem obligāti ir nepieciešams mitrums. Vislabāk, ja tas būs 40 – 60 procentu. Kompostam ir jābūt mitram, bet no tā nedrīkst sūkties ūdens. To var salīdzināt ar dušas švammi – tā ir mitra, bet ūdens no tās netek. Ja ūdens ir par daudz, kompostējamā masa sablīvēsies un samazināsies gaisa piekļuve. Ar ūdeni var sākties slāpekļa izskalošanās. Kompostēšanas process bez gaisa piekļuves kļūs anaerobs. Tas palēnināsies, parādīsies nejauka smaka. Savairosies mikroorganismi, kam skābekli nevajag. To darbības ietekmē radīsies metāns (CH4) un ogļskābā gāze (CO2). Vienkāršākais veids, kā no tā izvairīties, ir kompostējamo masu pārrakt. Tā tiks panākta mitruma izlīdzināšanās un nodrošināta gaisa piekļuve kompostējamai masai. Lielu nokrišņu periodos jānodrošina, ka liekais mitrums neiekļūst kompostējamā masā. To var izdarīt, komposta kaudzi nosedzot ar mitrumu absorbējošiem materiāliem – sausas lapas, salmi, frēzkūdra. Sausuma periodos var nākties komposta kaudzi papildināt ar ūdeni, to salaistot. Ļoti labi ir sagatavot komposta «vircu», izšķīdinot iepriekšējo kompostu ūdenī un salaistot kaudzi ar to. Tā tiks veicināts kompostēšanas process.

Nepieciešams gaiss
Mikroorganismiem gaisa klātbūtne ir vitāli nepieciešama, tas sekmē to vairošanos. Mikroorganismu darbības rezultātā gaiss tiek iztērēts, tādēļ to vajag papildināt. Tas nozīmē, ka pienācis laiks komposta kaudzi pārjaukt. To iespējams izdarīt ar traktoru un frontālo iekrāvēju, vēl labāk, ja to var paveikt ar mēslu izkliedētāju. Mazas kaudzes pārrok ar lāpstu. Slinkāki cilvēki var kaudzē ievietot kārtām salmus, žagarus, skuju koku zarus. Gaisa piekļuvei iespējams taisīt gaisa kanālus – ar attiecīga diametra apaļdzelzi izveido vertikālus kanālus ik pa 20 centimetriem.

Temperatūrai komposta kaudzes iekšienē ir būtiska nozīme komposta kvalitātes nodrošināšanai. Nedaudz temperatūru no ārienes ietekmēs saule. Komposta kaudzē temperatūra paaugstinās mikroorganismu vielmaiņas rezultātā. Pārveides procesā tie paaugstinās komposta kaudzes temperatūru. Pareizi sagatavotā komposta kaudzē temperatūra uzkāps līdz +55°C un pat vairāk. Saglabājot šo procesu vismaz trīs dienas, tiks iznīcinātas nezāļu sēklas un slimību patogēni – sēnītes un baktērijas. Pēc šī posma kompostēšanā iesaistīsies arī citas sēnes, baktērijas un organismi: vaboles, mitrenes, simtkāji, zirnekļi utt., kā arī svarīgākās – sliekas.

Samazina atkritumu apjomu
Veidojot dārzā kompostu, ieguvums ir ne tikai pēc tam dārzkopībā izmantojamā masa, bet arī atkritumu apmēra samazināšana. Galu galā tiek arī taupīts fosilās enerģijas daudzums, kas nepieciešams to transportam uz izgāztuvi. Tiek palielināta arīdzan dzīvnieku sugu bioloģiskā daudzveidība savā dārzā (tauriņi, sliekas, vaboles).

Mūsdienās kompostu veido ne tikai privātmāju iedzīvotāji, tas kļuvis par modīgu izaicinājumu arī dzīvokļos mītošajiem. Labā ziņa ir tā, ka nu jau ne vienā vien pilsētā arī daudzdzīvokļu māju pagalmos izvietotas urnas bioloģiskajiem atkritumiem. Tas ir brūns konteiners ar maziem caurumiņiem lejasdaļā un vākā. Organiskie atkritumi, izmetot šajā konteinerā, jāliek papīra maisiņā vai jāietin avīzē, tos nedrīkst izmest plastmasas maisiņos.

Kompostējamie atkritumi

Virtuves atkritumi: dārzeņu, zaļumu un augļu atkritumi; tējas, kafijas biezumi, ēdiena un produktu pārpalikumi.

Dzīvojamo telpu atkritumi: vecie istabas augi, grieztie ziedi.

Dārza atkritumi: nezāles, nopļauta zāle, augļi, koku lapas, sīki zariņi.

PADOMS
Uz komposta kaudzes var iestādīt ķirbi, tas tur jutīsies labāk nekā citur dārzā.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lietderīgi un izmantojami

Kategorijas