Nepārvērst par absurdu

2018. gada 22. maijs 00:00

Vispārīgā datu aizsardzības regula (turpmāk – regula) Eiropas Savienībā, tai skaitā Latvijā, tiks piemērota ar 25. maiju. Regulas mērķis, kā skaidro Datu valsts inspekcijas darbinieki, – radīt vienkāršotu vidi personas datu aizsardzības jomā Eiropas Savienībā (līdz šim 28 dažādi tiesību akti, sadrumstalotība). Spriežot pēc pašreizējās informācijas, kas pieejama sabiedrībai, un uzrunājot iedzīvotājus, skaidrs ir viens – vide nebūt nav vienkāršota. Turklāt Saeima vēl nav pieņēmusi Personas datu apstrādes likumu, ar kuru paredzēts aizvietot spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu.

Aicina ievērot samērīgumu
Vairāki politiķi jau paspējuši norādīt uz Latvijas ierēdņu pārcenšanos Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanā. Piemēram, Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins uzskata, ka iezīmējoties ierēdņu vēlme pēc jaunas, visvarenas represīvas institūcijas izveides. Viņš atzīst, ka Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotais likumprojekts paredz ievērojami paplašināt Datu valsts inspekcijas pilnvaras, «paredzot tai cita starpā arī tiesības ar tiesneša akceptu iekļūt personām piederošā īpašumā un piekļūt visa veida glabātajai informācijai – pēc būtības – veikt kratīšanas». A. Judins norāda, ka būtu jāizvēlas samērīgāki risinājumi. «Likumprojektā piedāvātais ir virziens uz policejiskas valsts ar visvarenu datu inspekciju izveidi.» Deputāts uzsver, ka Krimināllikumā jau ir paredzēta atbildība par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem un regulā nav noteikts, ka Datu valsts inspekcijas darbiniekiem būtu piešķiramas tiesības iekļūt objektos un līdz pat 72 stundām bloķēt jebkuru telpu, lai veiktu tur apskates un piespiedu pārmeklēšanu, kā tas esot paredzēts Tieslietu ministrijas sagatavotajā piedāvājumā.

Politiķis uzsver, ka uzraugošās iestādes pilnvarām jābūt samērīgām ar iespējamo likumpārkāpumu, «turklāt personas datu apstrādes normu pārkāpšana nav nedz slepkavība, nedz miljonos vērtējama krāpšana».

Nemazināt konkurētspēju
Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks aicina atbildīgo iestādi par jauno noteikumu ieviešanu – Datu valsts inspekciju – ar izpratni izturēties pret uzņēmumiem un iestādēm, kas veic personas datu apstrādi.

«Tā kā jaunais datu aizsardzības regulējums joprojām izraisa daudz jautājumu un nav viennozīmīgas skaidrības par atsevišķu noteikumu interpretāciju, aicinu Datu valsts inspekciju pirmā gada laikā nodarboties ar sabiedrības un uzņēmumu izglītošanu un konsultēšanu, nevis sodīšanu,» rosina A. Pabriks. Tāpat viņš aicina rūpīgi izvērtēt katra pārkāpuma smagumu un potenciālo ļaunumu, ko tas varētu nodarīt: «Nedrīkstam nelielu ģimenes biznesu salīdzināt ar uzņēmumu, kas veic liela apjoma datu apstrādi un uzglabāšanu, pret abiem vēršoties vienlīdz bargi.»

«Reformas mērķis ir pasargāt privātpersonas no nepamatotas personas datu apstrādes un uzglabāšanas, taču es aicinu šo reformu nepārvērst par absurdu un katru konkrēto situāciju saprātīgi izvērtēt. Piemēram, tas nav normāli, ja viena bērna vecāku iebildumu dēļ izglītības iestāde drošības pēc atsakās no pasākumu fotografēšanas, baidoties no iespējamām sankcijām,» savu viedokli pauž deputāts. Fotografēšanas aizliegums izlaidumos vai Dziesmu svētkos nebūt nav bijis Eiropas regulas sākotnējais un galvenais mērķis.

A. Pabriks atzīst, ka nepieciešams atrast vidusceļu, lai personu dati tiktu aizsargāti, tomēr netiktu uzlikta pārāk liela nasta uzņēmējiem: «Latvijas atbildīgajām iestādēm jāpieiet regulas interpretācijai saprātīgi, sekojot līdzi citu valstu praksei, lai neuzliktu pārāk lielus apgrūtinājumus Latvijas uzņēmējiem, kas mazinās to konkurētspēju.»

Žurnālistiskām vajadzībām
Visā šajā jezgā derētu neaizmirst, ka Vispārīgā datu aizsardzības regula neatceļ Satversmi ar tās 100. pantu, kurš nosaka ikviena tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta. Tā neatceļ arī citus Latvijas valstī darbojošos likumus. Jāakcentē, ka personai ir tiesības apstrādāt datus žurnālistikas vajadzībām, ja tas tiek darīts ar mērķi publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses, kā arī lai īstenotu tiesības uz vārda un informācijas brīvību.

Svarīgi ir panākt līdzsvaru starp tiesībām uz personas datu aizsardzību un vārda un informācijas brīvību. Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūrā ir izstrādāti kritēriji, kas jāņem vērā, lai sabalansētu šīs tiesības. ECT ir uzsvērusi, ka sabiedrības interese var pastāvēt arī lietās, kas nav saistītas vienīgi ar politiku vai noziedzīgiem nodarījumiem, bet arī attiecībā pret dažādiem notikumiem sportā vai informāciju par slavenībām. ECT ieskatā jēdziens «žurnālistiskām vajadzībām» interpretējams visplašākajā nozīmē.

ECT norāda, ka publiski pazīstamām personām tiesību uz privāto dzīvi aizsardzība ir zemāka nekā privātpersonām, kā arī minēti citi kritēriji un svarīgi šīs jomas aspekti.

«Bauskas Dzīve» arī pēc 25. maija turpinās savu darbu sabiedrības interesēs, žurnālistikas vajadzībām gan intervējot, gan vācot informāciju, gan fotografējot. Protams, tāpat kā līdz šim, tiks respektēti Latvijas Republikas likumi un privātpersonu vēlmes netikt publiski identificētām, ja tādas tiks paustas.

Nav lēts prieks
Vairākkārt sarunās izskan jautājums par sēru paziņojumu publicēšanu turpmāk, mirušo iedzīvotāju sarakstu publiskošanu. Vai to drīkst? «Fiziska persona» – dzīva persona, tas ir nepārprotami, regulu nepiemēro mirušo personas datiem.

Vai savus draugus, kolēģus vai tuviniekus jubilejās varēs apsveikt ar radio, televīzijas vai avīzes starpniecību? Varēs, tomēr vajadzētu gan izvērtēt, ka tas cilvēks, ko es apsveicu, necels pretenzijas.

Protams, šīs regulas īstenošana un ievērošana prasa resursus – gan finansiālie, gan cilvēkresursi tiek un tiks tērēti. Jau labu laiku elektroniskajā pastā pienāk preses relīzes par semināriem, kuros skaidro regulas piemērošanu, dalības maksa 120 eiro no personas. Demokrātija un rūpes par cilvēkiem nav lēts prieks...

Tieši regulas praktiskajā piemērošanā konkrētās situācijās jautājumu ir un būs visvairāk. Ja arī lasītājiem tādi rodas, aicinām rakstīt vai zvanīt uz «Bauskas Dzīves» redakciju. Kopā ar juristiem un/vai Datu valsts inspekcijas speciālistiem mēģināsim rast atbildes.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nepārvērst par absurdu

Kategorijas