Komentāri: personvārdi

Vilnis Auzāns, Uldis Varnevičs, Anita Rozentāle

2018. gada 18. maijs 00:00

Kalendāros neierakstīto vārdu diena būs 22. maijā. Kāpēc citi vārdi nav kalendāros? Vai tam ir kāda nozīme?

Vārds pats atrod bērniņu
MĀRĪTE ALKSNE, trīs bērnu māmiņa:
– Mūsu bērniem nevienam vārds nav ierakstīts oficiālajā kalendārā. Taču 22. maijā, kalendārā neierakstīto vārdu svinību dienā, mums īpaši pasākumi ģimenē nenotiek. Puikas svin savos kolektīvos, aiznes kādu saldumiņu apsveicējiem. Mēs izmantojam alternatīvo kalendāru un svinam vārdadienas tad. Deins ir 23. februārī, Renijs – 24. oktobrī, Leida – 30. maijā.
Šādu vārdu izvēle bērniem ir apzināta. Tomēr tas nebija mūsu pašmērķis – dot vārdiņus, lai būtu kaut kas neparasts. Mums tie šķiet labskanīgi, redzam un jūtam, ka bērni ar tiem sadzīvo un pat nedomā kaut ko mainīt. Kad gaidījām pirmo bērniņu, tētim bija divi varianti – ja būs dēls, sauksim par Deinu, ja meitiņa – tad būs Leida. Tā Deins tika pie sava vārdiņa, bet Leidas vārdam nācās gaidīt 18 gadus. Atceros, ka Renijam sākotnēji bija citādāks variants. Bet vecākais brālis kaut ko bija pārpratis, un tā mums otrais dēls ir Renijs.
Manuprāt, cilvēkam pie viņa atnāk tāds vārdiņš, kāds tam ir nolemts. Uz dullo diezin vai viss notiek. Uzskatu, ka vārda izvēlē vecākiem dažreiz vajadzētu piebremzēt savu fantāziju. Neatbalstu tādu traku vārdu izvēli kā, piemēram, Gonoreja, Kails. Jebkurš vārds bērnam tomēr neder.

Jāsaglabā latviskais
Ināra Grēniņa, folkloras kopas «Dreņģeri» vadītāja:
– Nevis kalendārā jāievieš jauni vārdi, bet jāsaglabā latviskie – tāds ir mans uzskats. Nevajadzētu sekot modes tendencēm un ievietot vārdus, kas neatbilst ne mūsu identitātei, ne mums pašiem. Bērni ar svešajiem vārdiem arī paši jūtas nepiederošāki Latvijai. Esmu pārliecināta, ka latviskie vārdi un identitāte ir saistīti, tāpēc mūsu tautas vārdi ir jāsaglabā.
Pieļauju, ka cilvēki, kas ieliek bērniem svešu vārdu, domā, ka viņi reizē kaut ko paņems no citām valstīm, ka tas būs moderni un viņi būs kaut kas vairāk nekā tikai latvieši. Cilvēki kļūst eiropeiskāki, vairāk jūtas kā pasaules ļaudis – viņi vairs nevēlas būt tikai latvieši, grib līdzināties citiem, jo liekas, ka visur citur ir daudz labāk.
Ir rados jauni cilvēki, kuri liek bērniem latviskus vārdus, bet diemžēl tādu nav sevišķi daudz. Man ir meita Māra, mazmeita Marta, otra mazmeita Dārta. Māsīcu bērnus sauc Anna, Ieva, Matilde, Grieta un Alberts. Kaut kā pie latviskā vairāk turamies. Esmu lepna, ka esmu latviete.

Priekšroka – baltu cilmei
Valsts valodas centra komentārs no vvc.gov.lv:
– Lai vārdu iekļautu kalendārā, jāraksta iesniegums Valsts valodas centra Kalendārvārdu ekspertu komisijai. Komisija sanāk uz sēdi reizi trijos līdz piecos gados, pēdējā sēde notika šī gada 11. aprīlī, un tā nolēma apstiprināt iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā trīs sieviešu vārdus – Bille, Audra un Saule – un četrus vīriešu vārdus – Gedimins, Saulis, Daivis un Ritums.
Nepastāv dalījums oficiālajā un neoficiālajā kalendārvārdu sarakstā, toties ir latviešu tradicionālo kalendārvārdu saraksts un paplašinātais vārdadienu saraksts.
Kritēriji, pēc kuriem vadījusies Kalendārvārdu ekspertu komisija, iesakot jaunus personvārdus iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā: vārda cilme – priekšroka dodama baltu cilmes personvārdiem, latviešu kultūrā pazīstamiem senģermāņu cilmes vārdiem vai citiem tradicionāliem, daudzām tautām raksturīgiem klasisko valodu (latīņu, grieķu, sen
ebreju u. c.) vārdiem; vārda nozīme, ja to iespējams noteikt; vārda labskanība – dzirdei patīkams skanējums; vārda lietojuma stabilitāte – lai personvārds konkrētajā formā būtu lietots jau izsenis; vārda tradicionalitāte; tikai papildkritērijs ir vārda nesēju skaits – optimālais vārda nesēju skaits ir vismaz 20.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: personvārdi

Kategorijas