Gars ir kluss kā vēja pūsmiņa

2018. gada 18. maijs 00:00

644

Dievnamos šosvētdien, 20. maijā, smaržos meijas un koris dziedās: «Nāc, Svētais Gars!» Ik gadu piecdesmitajā dienā pēc Kristus augšāmcelšanās svinam Vasarsvētkus – Svētā Gara izliešanās dienu. Kristietībā Svētais Gars ir Trīsvienības trešā persona. Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Svētais Gars ir triāde, kas veido baznīcas un ticības pamatu.

Baznīcas dzimšanas diena
Skaistkalnes katoļu priesteris un paulīniešu ordeņa mūks tēvs Jānis sirsnīgā sarunā ar «Bauskas Dzīvi» stāsta par Vasarsvētku būtību un dalās savā kristīgā kalpotāja pieredzē: «Svēto Garu simboliski attēlo kā balodi, uguns liesmiņas, ūdeni, gaismas starus. Retāk izmantots simbols ir zīmogs. Apustuļu darbos lasām: «Kad Vasarsvētku diena bija pienākusi, piepeši no debesīm nāca dūkoņa – it kā vēja pūsma – un piepildīja visu namu, kur atradās Vissvētākā Jaunava Marija un apustuļi. Un parādījās uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās pār ikvienu no viņiem. Un visi tika Svētā Gara piepildīti.»»

Dievmāte Marija un 11 apustuļi Jeruzalemē pulcējās tajā telpā, kur bija notikušas Kristus pēdējās vakariņas ar mācekļiem, kad Viņš svētīja maizi un vīnu kā jaunās derības miesu un asinis, kas par daudziem tiks izlietas. Dievmāte un apustuļi lūgšanās gaidīja Svēto Garu, kā Jēzus, vēl būdams virs zemes, bija apsolījis. Viņi baiļojoties bija noslēguši visas durvis. Pēc Svētā Gara nolaišanās pār lūdzējiem apustuļi sāka nest kristīgo vēsti pasaulē. Gars viņus stiprināja, palīdzēja saprast, ko runāt, kā to pateikt, skaidro tēvs Jānis un turpina: «Dievmāte Marija un Kristus mācekļi saņēma septiņas Svētā Gara dāvanas: gudrības, saprāta, padoma, spēka, gara zinību, dievbijības un Dieva bijāšanas dāvanu. Runājot mūsdienu terminoloģijā, apustuļi kļuva daudz zinīgāki un iekšēji stiprāki nekā agrāk. Mēs, katoļi, raksturojot Vasarsvētkus, sakām – tā ir diena, kad dzima kristīgā baznīca.»

Vispiemērotākās brilles
Uz jautājumu, vai Svētā Gara dāvanas var saņemt ikkatrs, tēvs Jānis atbild: «Dievs, protams, visu spēj. Pirmo dāvanu iegūstam kristību brīdī, bet otru – iestiprināšanas sakramentā. Tie, kuri nav ticīgi, var lūgties un arī saņemt Svētā Gara dāvanas. Iedomājieties – jums ir septiņu veidu brilles. Vienas – aizsardzībai pret sauli, otras – lasīšanai, tad vēl zemūdens peldēšanai, metināšanas darbiem un tamlīdzīgi. Tēlaini runājot, attiecīgā situācijā Svētais Gars mums iedod vispiemērotākās brilles, lai varam ieraudzīt, kas ir no Dieva un kas nav. Svētais Gars mums nemanāmi palīdz izdarīt pareizāko izvēli.»

Buru kuģis okeānā
Var iztēloties baznīcu kā buru kuģi. Lai tas peldētu, ir vajadzīgs vējš. Līdzīgi arī Svētais Gars vada un virza kristīgo baznīcu. Pasaule atgādina okeānu, kurā buru kuģim jāvirzās no viena noteikta punkta – šīs zemes dzīves – uz otru – mūžīgo dzīvi. Svētais Gars gluži kā vējš palīdz buru kuģim nenomaldīties no iecerētā maršruta. Uzmanīgi vērojot dabu, mēs taču nezinām un pat neprātojam, kur vējš sākas vai beidzas, bet redzam koku lapotnes sakustēšanos, ūdens viļņošanos.

Svētais Gars nav atnesis tikai dāvanas, bet arī augļus – mīlestību, mieru, prieku, izturību, krietnumu, labestību, lēnprātību un atturību. Svētā Gara augļi ir metafora, ko vēstulē galatiešiem apustulis Pāvils lieto, lai parādītu vērtības, kas dzīvo Kristū. Vienkāršāk formulējot, šie augļi ir Svētā Gara darbības rezultāts mūsos.

Tēvs Jānis precizē: «Tas prieks, kas ir Svētā Gara auglis, nav laicīgs. Tas ir augstāks prieks redzēt un saprast, kas cilvēkam dots no Dieva. Prieks par to, ka Dievs mani mīl, ka esmu dzīvs, ka neatrodos kara vai citās briesmās. Tas ir pārlaicīgs, dziļākas dimensijas prieks.»

Sajust ar sirdi
Tēva Jāņa kalpošanas pieredzē ir vairākas situācijas, kad spēcīgi izjusta Svētā Gara klātbūtne. Viņš atsauc atmiņā vienu epizodi: «Biju nesen ordinēts. Mums, jaunajiem priesteriem, Polijas paulīniešu klostera baznīcā Jasna Gorā (Čenstohovā) veselu mēnesi vajadzēja uzklausīt grēksūdzes. Piepeši ieradās cilvēks un nosauca man savu grēku, ko parastiem priesteriem nav tiesību atlaist. To var izdarīt tikai Svētais Krēsls Vatikānā. Tā ir sarežģīta procedūra. Mani pārņēma neziņa, kā rīkoties tālāk. Aicināju nožēlnieku uzgaidīt un vienatnē lūdzu Dieva padomu. Svētā Gara spēkā Viņš uzrunāja manu sirdi. Nedomājiet, ka atbildi dzirdēju kā balsi! Tā bija izjūta sirdī, ko mūsdienu laicīgie cilvēki dēvētu par pēkšņu intuīciju. Taču esmu pilnīgi pārliecināts, ka pareizo lēmumu pieņēmu nevis es – nepieredzējis garīdznieks –, bet gan Svētais Gars Dieva spēkā.

Runājot par Svēto Garu, ir grūti atrast atbilstīgu formulējumu vārdos. Taču mums ikvienam ir jāatceras, ka Dievs ir mīlestība, bet Svētais Gars vienmēr ir starp Tēvu un Dēlu. Krusta zīmi savam ķermenim pārmetam automātiski, bet pamēģiniet to darīt apzinātāk un redzēsit atšķirību!»

Bērzu meijas
Kristīgajā baznīcā Latvijā ir neparasta un visnotaļ interesanta tradīcija Vasarsvētkos pušķot baznīcas, mājas un dzīvokļus ar bērzu meijām. Skaidro tēvs Jānis: «Bērzu jaunās, intensīvi zaļās lapiņas simbolizē dzīvības krāsu. Palūkojoties uzmanīgāk, lapas forma atgādina uguns mēlēm līdzīgas liesmiņas. Es domāju, ka bērzu meiju fenomenam Latvijā ir arī papildu skaidrojums. Iespējams, tas varētu būt saistīts ar mūsu folkloru. Taču galvenā ideja paliek nemainīga – bērzu spirgtais zaļums ir jaunā dzīvība. Katoļi glabā meijas baznīcā vai mājās divas nedēļas un tad sadedzina. Pirms tam cilvēki dievnamos nolauž mazus bērzu zariņus un nes uz mājām.

Gaidot Vasarsvētkus, man šķiet svarīgi pateikt, lūk, ko – Svētais Gars nenāk ar zibeņiem un skaļu dārdoņu, mistiskām zīmēm, cilvēku eksaltētām kustībām. Svētā Gara darbība ir klusa, pazemīga, tikko nojaušama kā viegla vēja brīze. Vienlaikus tas atgādina caur prizmu skatītu gaismas staru, iemirdzoties varavīksnes krāsās, bet arī tās ir klusinātas.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gars ir kluss kā vēja pūsmiņa

Kategorijas