Skolotāju raibie atmiņu stāsti

2018. gada 15. maijs 00:00

Sarunas par valodu, par seniem laikiem un cerīgs skats nākotnē – tā var raksturot gaisotni, kas sestdien, 12. maijā, valdīja Dāviņu pagastā, sētā, kurā reiz dzīvojis skolotājs Jānis Kalniņš.

Gaidot Bauskas Valsts ģimnāzijas simtgadi, jubilejas pasākumu virteni sāka izglītības iestādes esošo un bijušo latviešu valodas un literatūras pedagogu tikšanās. Simt gadu laikā dzimto valodu skolēniem mācījis 41 pedagogs, pasākumā Dāviņos bija ieradušies piecpadsmit. Atmiņu stāstos tika pieminēti skolotāji, kuru vairs nav šai saulē, tika runāts par pedagogiem, kuru dzīves un darba gaitas aizvijušās projām no Bauskas, kā arī no Latvijas.

Jāņa Sarmas dzimtās mājas
Tikšanās pasākumu ievadīja Vecsaules pagasta amatierkopas uzveduma par skolotāju Jāni Kalniņu jeb rakstnieku Jāni Sarmu fragmenti. Paralēli skolotāja gaitām, kā arī mūža nogalē, esot emigrācijā, J. Sarma pievērsās literatūrai, glezniecībai. Mūžībā J. Sarma devās 99 gadu vecumā Austrālijā, ir pārapbedīts Latvijā.

Skolotāja Agra Ķēniņa pieminēja Latvijā pieejamos J. Sarmas darbus, īpaši uzteicot romānu «Kalnakūļu Vikta» un atmiņu tēlojumu «Mīļā pilsēta». Fragmentus no šī darba vecsaulieši izrādīja latviešu valodas pedagogiem.

Atvieglot gramatiskās normas
Bijusī baušķeniece Rūta Koluža, kura tagad dzīvo Lielvārdē, iepazīstināja ar vēl citiem J. Sarmas dzīves faktiem. Viņa dalījās savās pārdomās arī par latviešu valodas mūsdienīgu lietojumu. Pensionētā pedagoģe joprojām strādā izdevniecībā, kurā rediģē latviešu valodā tulkotos darbus. Tādēļ viņa atļāvās salīdzināt citu pasaules valodu attīstību un centienus sekot līdzi mūsdienu cilvēku dzīves tikumiem, ierašām. Pedagoģe uzsvēra, ka latviešu valodai laiks arī kļūt modernākai, atraktīvākai un krietni atvieglot gramatiskās normas.

Pedagogu tikšanās notika 12. maijā pirms Valsts valodas dienas, par kuru Latvijā noteikts 13. maijs.

Šī atceres diena tika iedibināta 2012. gadā ar mērķi Jura Alunāna dzimšanas dienā radošā un mūsdienīgā veidā svinēt to, ka mūsu valsts valoda ir latviešu valoda. J. Alunāns dzimis 1832. gadā.

Cerīgs skats nākotnē
Skolotāju saieta emocionālākā daļa bija kolēģu dalīšanās atmiņās par savu darba gaitu sākšanu Bauskā, par darbaudzinātājiem, par spilgtākajiem atgadījumiem. Lai arī pasākuma apmeklētāju pulks nebija liels, interesantas atmiņu šķautnes uzmirdzēja vai katra stāstījumā. Daudz tika pieminēts bijušais vidusskolas direktors Laimonis Rācenājs, labi vārdi veltīti ilggadējām latviešu valodas skolotājām Aijai Slavītei un Veltai Ansviesulei. Ar interesi tika uzklausīts skolotājas Ritas Rozmisas stāstījums. Pēc aiziešanas no darba Bauskā viņa vairākus gadus bija skolas direktore Ogrē, tad strādāja Izglītības ministrijā, pēc tam vairākus gadus dzīvoja un strādāja Dānijā. Tagad R. Rozmisa atgriezusies Latvijā un radusi sev mājvietu Salacgrīvā.

Vērtējot pedagoga profesijas nākotnes attīstību un domājot tieši par latviešu valodas skolotājiem, sanākušie pauda cerību, ka dzimtās valodas pamatu licēji vienmēr būs vajadzīgi.

Iniciatīvu sapulcināt dzimtās valodas skolotājus, lai ar šo saietu sāktu ģimnāzijas simtgades svinību maratonu, bija uzņēmusies skolotāja Vija Cerusa. Viņa ir latviešu valodas skolotāja Bauskā kopš 1973. gada. Bauskas Valsts ģimnāzija dibināta 1919. gada 22. septembrī.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Skolotāju raibie atmiņu stāsti

Kategorijas