BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sējas svētkos darbs mijas ar atpūtu

Žanna Zālīte

2018. gada 15. maijs 00:00

66
Sējas svētkos darbs mijas ar atpūtu

Vecumnieku novada Bārbeles pagasta brīvdabas muzejā «Ausekļu dzirnavas» 12. maijā notika tradicionālie – jau devītie – Sējas svētki.

Līdz pat vēlai pēcpusdienai apmeklētāji baudīja lauku sētas idilli – apskatīja senos darbarīkus un tehniku, vēroja amatnieku un saimnieču rosību, ieinteresēti iesaistījās pavasara darbu norisē. Ļaudis meklēja ko noderīgu uz tirgotāju galdiem un našķējās ar maizes krāsnī, pannās un katlos gatavotiem labumiem.
Sarīkojums tika atklāts, paceļot mastā Latvijas valsts karogu, nodziedot Ausekļu dzirnavu himnu un atskanot trim tvaika dampja svilpieniem. Karoga uzvilkšana tika uzticēta svētku goda viesim – latviešu kinorežisoram, scenāristam un aktierim Jānim Streičam.

Domāt kaut divas reizes nedēļā
«Karoga pacelšana bija simboliska. Aukla lāga nepakļāvās manām rokām, bet tad pieskrēja Mārtiņa (Mārtiņš Mediņš, Ausekļu dzirnavu saimnieks – aut.) vecākais dēls Gatis un mēs divatā uzvilkām to mastā. Pamācošais šajā notikumā – ticēsim jaunībai, mūsu bērniem,» sacīja J. Streičs. Viņš mudināja sabiedrību vairāk domāt, jo «mēs maz domājam». «Angļu rakstnieks Bernards Šovs ir teicis – ja esmu dzīvē kaut ko sasniedzis, tad tikai tāpēc, ka es divas reizes nedēļā domāju. Saprotiet, cik daudz var panākt, ja tikai divas reizes domā! Nesen pirms manis televīzijā uzstājās premjers Māris Kučinskis. Viņš iznāca no studijas sagrauts un vaicāja: «Kāpēc pie mums viss ar grūtībām «iziet cauri»?» Tas tāpēc, ka valstij nav pozitīvās orientācijas, lai ieraudzītu, palīdzētu, sekmētu, atbalstītu; mūsu orientācija ir neuzticēties, kontrolēt, pārbaudīt. Domām ir spēks, tāpēc vismaz reizi nedēļā domāsim par to, ka valstij vajadzīga šī pozitīvā ievirze,» aicināja kinorežisors.

Amatnieki un rīkstnieks
Ausekļu dzirnavu saimnieks Mārtiņš Mediņš aicināja lielus un mazus līdzdarboties un izmantot daudzveidīgās iespējas aktīvi atpūsties, jo «šodien saule kompensē rudens lietavas, ko piedzīvoja Pļaujas svētku dalībnieki un apmeklētāji». Viņš mudināja ierindā kārtot zirgus un dzelzs rumakus, ņemt rokās darbarīkus un doties uz demonstrējumu lauku, lai artu, vagotu, sētu un stādītu. Visiem kopīgi strādājot, darāmais ātri vien tika paveikts. Tikpat raitā solī kā šurp steigušies, ļaudis devās no lauka atpakaļ, lai ko svarīgu nenokavētu. Atceļā daudzi piestāja pie cepuru tirgotājiem, lai zem galvassegas patvertos no neatlaidīgajiem saules stariem.
Pie ūdensdzirnavām amatniece Virgīnija Volodkiene no Stelpes pagasta ierādīja, kā ar klūgām stiprināmi upes krasti. Turpat netālu ar padomiem neskopojās rīkstnieks Teodors Blija no Vecumniekiem.

Pirmo reizi apmeklētājiem bija iespēja sastapt kurpnieku, apskatīt viņa instrumentus un izmēģināt roku šajā amatā. Meistars Ziedonis Putāns no Bauskas ļāva aplūkot dažāda lieluma nagliņas jeb tekstes, zobnaglas un citus piederumus, bez kā apavus nevar ne salabot, ne izgatavot no jauna. Viņš bija paņēmis līdzi pašdarinātas aitādas čības, ērtos un siltos «uggus». «Dievs katram devis savu talantu, tāpēc visi nevar būt ne kurpnieki, ne maiznieki,» secināja kāds vīrs, izzinot šī aroda noslēpumus.
Gadu no gada savu prasmi rāda podnieks Leonīds Kupčs no Vecumnieku pagasta. Viņš atzina, ka cilvēki sajūsminās par skaistajām krūkām, šķīvjiem un bļodām, taču «švaki pērk». «Tie, kuri iegādājušies manus traukus, satiekoties pateicas un atzīst, ka tie kalpo lieliski,» lepojas meistars.

Ūdensdzirnavu spēks
Šogad godā tika celta koka amatniecība. Ikviens varēja vērot, kā notiek jumta dēlīšu zāģēšana, skaidu plēšana. Kuplā pulkā interesenti sanāca uz tvaika lokomotīves palaišanu, lai redzētu, kā tā darbina senlaiku gateri. Tvaika dampis «Ruston Proctor» ražots Anglijā 1912. gadā, uz Ausekļu dzirnavām, kur tieši tāds izmantots līdz pat 1945. gadam, varenā mašīna atceļojusi pirms pāris gadiem.

Liela interese bija par ūdensdzirnavu palaišanu. Ļaudis vēlējās redzēt, kā ar ūdens spēku tiek malti mieži un iegūtas grūbas.
Daudz vērtīgu eksponātu varēja apskatīt dampšķūnī, klētī, smēdē, Trīnes klētiņā, vecmāmuļas istabā. Rokdarbu cienītājas pulcējās ap Dobeles amatu mājas sievām, viņas svētku dalībnieku pulkā ir jau vairākkārt.
Izklaižu cienītāji varēja izbraukt ar laivām, pirmo reizi piedalīties motosacensībās, kas tika rīkotas nesen traumu guvušā Bauskas puses motosportista, pasaules vicečempiona Elvija Mucenieka atbalstam. Bagātīgs bija nodarbju piedāvājums ģimenēm ar bērniem.

Mūzikā, dejās un vēderpriekos
Par lustīgu noskaņu gādāja Kokneses novada Bebru pagasta kapela «Aizezeres muzikanti», Albīns Baļčūns ar draugiem no Bauskas novada, divi pašmāju kolektīvi – Valles senioru deju kopa «SenValle» un līnijdejotāju grupa no Kurmenes.
Ļaudis neliedza sev iespēju baudīt vēderpriekus, tāpēc saimnieces steidza cept pīrāgus un pankūkas, gatavot citus našķus, lai pamielotu izsalkušos. Pie lielā biezputras katla šoreiz rosījās pieredzes bagātā saimniece Daira Jātniece no Bauskas novada Codes.

«Esmu bijusi Pļaujas svētkos, tagad arī Sējas. Jau pusgadu iepriekš pieteicu, lai mani šurp atved,» «Bauskas Dzīvei» sacīja rīdziniece Dzintra Ņikiforova. «Patika lauku sētā esošā noskaņa, ko darīt un apskatīt bija i bērniem, i pašiem. Kolosāla atpūta visai ģimenei.» Viņa ievēroja, ka šoreiz amatnieku un tirgotāju bija mazāk nekā iepriekšējā apmeklējuma reizē. «Asinsdesas piedāvāja tikai vienā vietā. Kad gribēju pāris līkumiņu paņemt, nekā – visas jau bija izpirktas,» teic pensionāre.
Atvadoties no Ausekļu dzirnavām, ļaudis pauda gatavību atkal te atgriezties 8. septembrī, kad tiks svinēti desmitie Pļaujas svētki.


Cara laika zaldāta namiņa stāsts
Pie ieejas sētā uzmanību piesaista muzeja jaunieguvums – cara laika zaldāta namiņš, kas pašlaik tiek atjaunots. M. Mediņš atklāj, ka tajā tiks izbūvēta maizes krāsns. Vēsturisko ēku Ausekļu dzirnavu saimnieks iegādājies no «Ošu» mantinieces Jekaterinas Orlovas turpat Bārbeles pagastā. Viņas tēvs to savulaik nopircis no cara armijā dienējuša kareivja.
«Laika zobs bija darījis savu, un nezinājām, ko ar namiņu iesākt. Palaimējās, ka par ēku interesi izrādīja Mārtiņš. Tagad šis vēstures piemineklis, kam drīz būs simt gadu, dzīvos otru mūžu un kalpos par apskates objektu,» gandarījumu pauž J. Orlova.