Vīnstīgas viņa matos

2018. gada 15. maijs 00:00

407

Aizbrauksim uz teātri! H. Ibsena drāmas «Heda Gablere» izrāde Liepājā.

Režisore Laura Groza-Ķibere, kuras īpašais rokraksts mani vienmēr valdzina, pērn Liepājas teātrī iestudēja norvēģu pazīstamā dramaturga Henrika Ibsena 1906. gadā uzrakstīto lugu «Heda Gablere». Latvijas teātros kopš 1909. gada drāma iestudēta astoņas reizes. Mihaila Kublinska režijā Latvijas Nacionālajā teātrī 1991. gadā Hedas lomu atveidoja novadniece Lāsma Kugrēna.

Lakonizēts teksts
Liepājas teātra iestudējumā izmantota angļu dramaturga Partika Mārbera skatuves versija. Lai teātra apmeklētājus nemulsina fakts, ka teksts ir kļuvis lakoniskāks nekā oriģinālā un nedaudz pielāgots mūsdienu cilvēku valodai. Tas ir izdarīts korekti, tāpēc skatītāji, kuri H. Ibsena lugu nav lasījuši, tekstuālās pārmaiņas pat nepamanīs.

Titullomu spēlē Liepājas teātra trīsdesmitgadnieku paaudzes jau labi zināma aktrise Anete Berķe, kuru iepriekš varēja redzēt teju visās repertuāra izrādēs. Intervijās vairākos plašsaziņas līdzekļos Anete atzīst, ka Heda ir viņas nozīmīgākā un viskomplicētākā loma. Tomēr man īsti negribas piekrist Hedas tēla raksturojumam, ko jaunā aktrise atklāj intervijā žurnāla «Santa» 2017. gada novembra numurā. Izrādē ieraudzīju daudz plašāku izjūtu un zemapziņas strāvu amplitūdu, ko Hedas Gableres personības atklāsmē spilgti un pārliecinoši pauž Anete Berķe.

Kā novītušas puķes
Īsumā par lugas sižetu. Izrāde sākas ar epizodi, kad lugas galvenā varone un viņas vīrs – pētnieks, doktors, varbūt arī antropologs Jergens Tesmans (aktieris Egons Dombrovskis) – atgriežas no kāzu ceļojuma visai lepnajā, par kredītu nopirktajā namā. Asfalta nokrāsas sienas, ziedu kārtojumi vāzēs – viss ir tāds sastindzis un nedzīvs. Savā pirmajā monologā Heda iesaucas, ka gaiss šķiet sasmacis kā novītušas puķes pēc balles. Sākumā var rasties iespaids, ka daiļā Heda ir garlaikota nemiera cēlāja, ambicioza būtne. Taču nojauta pakāpeniski ļauj atskārst, ka skaistās, ārkārtīgi saspringtās sievietes dvēsele ir ievainota. Tas noticis mums nezināmā pagātnē.

Viņa nav Jergena vienkārši kaprīzā, izlutinātā, neprognozējamā jaunā sieva, ko redzam. Hedas dvēsele ir dziļi ievainota. Ibsena literārā mantojuma pētnieki atzīst viņa specifisko manieri lugās neatainot kādreizējos notikumus un krīzi varoņu dzīvē, bet gan akcentēt sekas. Gluži kā karmas likumā cēloņu un seku mijiedarbība izrādē tiek arī atspoguļota, bet neparādās tādā stāstošā, didaktiskā veidā. Ir tikai intuitīva nojausma, varbūtība gan skatītāju reakcijā, gan drāmas satura risinājumā.

Trauslā tēla nemiers
Vijīga, trausla, vispārākajā pakāpē rezignēta, Heda plosās savā mokošajā nemierā un iekšējās pretrunās. Viņas vīrs vēsā angļu mierā to uztver kā niķīga bērna kaprīzes, bet ģimenes draugs jurists Braks situāciju cenšas ciniski izmantot savā labā, joprojām cerēdams Hedu padarīt par mīļāko. Izrāde kulminē brīdī, kad tiek paziņots par visu personāžu drauga – talantīga rakstnieka un nelabojama bohēmista Eilerta – ierašanos Oslo. Viņš ir pārtraucis lietot alkoholu, uzrakstījis izcilu grāmatu un sagatavojis manuskriptu nākamajai – pavisam izcilajai. Tad arī kļūst skaidrs, kur slēpjas Hedas destrukcijas iemesls. Tās ir viņas iepriekšējās attiecības ar Eilertu, lai cik nelabojams uzdzīvotājs viņš arī būtu.

Ķermeņa valoda
Anete Berķe savā tēlā ir pilnīgi organiska. Viņas ķermeņa valoda ir daudz izteiksmīgāka par vārdiem, jo nav jau iespējams dvēseles mokas savirknēt plūstošos, labskanīgos teikumos. Tikai aprautas frāzes, tikai mainīgas intonācijas un žesti ļauj saprast, kādi orkāni viņā plosās. Hedai nenoticēju uzreiz, taču izrādes pirmā cēliena noslēguma fāzē viņa mani pilnīgi pārņēma rezonansē ar savu būtību.
Heda diezgan bieži atgādina, ka savā iekšējā izjūtā ir mierīga, par spīti ārējām izpausmēm, jo tikai viņai paliek izvēle. Kāda? To varēs uzzināt, noskatoties izrādi.

Man šķiet, ka Liepājas teātris daudz zaudētu, ja nebūtu uzņēmis savā trupā absolūti spožo aktieri Egonu Dombrovski. Hedas vīra loma viņam nebija tik satriecoši plosoša kā 2016. gada iestudējumā «Ziloņcilvēks», bet ļoti izstrādāta un virtuoza. Cik labi, ka ir režisori, kuri pamana E. Dombrovska neatkārtojamo jūtīgumu, kas ir tik organisks, ka pazūd robeža starp spēli un aktiera paša būtību! Astoņas reizes E. Dombrovskis ir nosaukts par Liepājas kultūras pārvaldes Gada aktieri, viņš ir bijis arī «Spēlmaņu nakts» laureāts un nominants.

Skaistā norvēģu klints
Par savu Hedu Gableri stāsta Latvijas Nacionālā teātra aktrise Lāsma Kugrēna: «Mihaila Kublinska režisētajā lugā 1991. gadā mēs bijām divas Hedas – Gunta Virkava un es. Jaunībā biju izlasījusi skandināvu literatūras grandu visus meistardarbus, aizrāvusies. Hedu Gableri joprojām redzu kā lielu, skaistu norvēģu klinti – sevī iekšēji ļoti vērstu jaunu sievieti. Ja emocijas tiek turētas zemapziņā, kaut kam lūstot, tās uzbango līdz galējai robežai.

Mana skatuves Heda bija kā melna, saspringta, sēdoša pantera. Izrādē gandrīz nepakustējos. Visas darbības notika manas varones zemapziņā. Es mīlu Hedu. Viņa – ģenerāļa meita – bija uzstādījusi sev ļoti augstu morāles, godaprāta slieksni. Taču viņa iemīlējās kardināli pretējā cilvēkā – talantīgā rakstniekā, bet drūmā dzērājā, uzdzīvotājā, līdz ētiskos ideālus pārkāpa tiktāl, ka devās viņam līdzi uz visādiem zaņķiem. Heda visu laiku gaidīja, kad talantīgais, bohēmiskais mīļotais viņu apprecēs. Viņa vienkārši nespēja kļūt par mīļāko cilvēkam, ar kuru jutās neizsakāmā dvēseliskā simbiozē. Viņa gribēja šo izjūtu paturēt un nostiprināt mūžīgi. Bildinājums nenotika ne tad, kad Hedas tēvs bija bagāts, ne arī tad, kad ģimenes draugs Braks viņu izputināja, lai turpinātu cerēt dabūt Hedu vienkārši kā baudas avotu.

Alegoriskā nozīmē jaunā sieviete Heda ar saviem augstajiem ētikas principiem jau bija mirusi tad, kad pirmo reizi vīlās savā neaptveramajā mīlestībā un cerībās. Laulības ar doktoru bija vien liktenīgā lēmuma attālināšanas mānīgs solis. «Vīnstīgas viņa matos, vīnstīgas,» Heda atkārto kā mantru izmisumā. Viņa vēl nezina, ka mīļotais – dvēseles līdzinieks – jau guļ miris kādā lētā bordelī.
Es ļoti mīlu Hedu Gableri un gribu par viņu runāt vienmēr, ja kāds interesējas.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vīnstīgas viņa matos

Kategorijas