Saulaines tehnikumam – 110

Marina Kazanceva, Saulaines tehnikuma muzeja krājuma glabātāja

2018. gada 15. maijs 00:00

Stāsta ceturtais turpinājums.

Sākumu par Saulaines skolas vēsturi lasiet «Bauskas Dzīves» 23. janvāra, 20. februāra un 27. marta numurā.

Pēc Otrā pasaules kara Jelgavas zemkopības skolas liktenis kārtējo reizi radikāli mainījās. 1936. gadā pārcelšanās no Jelgavas uz Mežotni bija labprātīga, turpretī 1944. gada pārcelšanās uz Saulaini bija piespiedu kārtā. Mežotnes pils bija sagrauta.

Dažas govis un viens traktors
Saulainē mācību iestādei sākās pavisam cita dzīve. Pirmkārt, bija mainījusies valsts iekārta un arī attieksme pret lauksaimniecības izglītību. Otrkārt, jaunajā vietā viss bija jāiekārto no nulles. No Mežotnes gandrīz nekas nebija paņemams. Tāpēc jo pārsteidzošāks šķiet fakts, ka no Mežotnes laika ir saglabājušās daudzas fotogrāfijas un fotofilmiņas, kā arī apsveikumu telegrammas, kas Mežotnes skolas kolektīvam pienāca izlaidumos no dažādiem adresātiem. Kaucmindes muižas ēka nebija cietusi karadarbībā, te daudzus gadu desmitus notika intensīva saimniekošana gan muižas īpašnieku Pālenu laikos, gan Kaucmindes mājturības skolas laikos.
Taču arī te karš un iekārtu maiņas bija nesušas postījumus, saimniecība bija paputējusi. Kā savās atmiņās raksta Saulaines laika pirmā direktore Skaidrīte Ārmane: «Kūtī bija dažas govis un daži no armijas atvesti zirgi, viens «Ford-son» riteņtraktors.» Bet mācību iestādes vēsturē tā nebija pirmā reize, kad bija jāsāk no nulles.

Mājturības skolu likvidē
Saulainē liktenis krustoja divu savulaik konkurējošu lauksaimniecības biedrību dibinātu mācību iestāžu ceļus. 20. gadsimta sākumā Jelgavā izveidojās Latviešu lauksaimnieku ekonomiskā sabiedrība ar Jāni Bisenieku priekšgalā, bet galvaspilsētā Rīgas (vēlāk Latvijas) Lauksaimniecības centrālbiedrība. Abas organizācijas nodarbojās ar lauksaimnieciskās izglītības attīstību Latvijā.
J. Bisenieka vadītā sabiedrība organizēja lauksaimnieciska rakstura mācību iestādi, kas sākotnēji paredzēja tikai zēnu apmācību, – Jelgavas zemkopības skolu, turpretī Lauksaimniecības centrālbiedrība nolēma veidot izglītības iestādes, kas īpaši domātas meitenēm. Slavenākā no tām bija Kaucmindes mājturības skola. 1945. gadā Saulainē abas šīs mācību iestādes «satikās». Kādu laiku tās darbojās paralēli katra savā Kaucmindes muižas ēkas spārnā, un tām bija pat viens direktors – Konstantins Ārmanis, līdz mājturības skola tika likvidēta pilnībā.

Tomēr zināma saikne starp mācību iestādēm saglabājās vēl daudzus gadus. No likvidētās mājturības skolas uz lauksaimniecības tehnikumu pārgāja un pabeidza to Ina Buka, vēlāk arī ilggadējā tehnikuma kopgalda vadītāja Ina Neiberte. Leģendārās kaucmindiešu prasmes viņa bija paspējusi iemantot. Bet 20. gs. astoņdesmitajos gados tehnikuma skolotāja un muzeja vadītāja Rasma Gailīte ar apbrīnojamu entuziasmu vāca un apkopoja materiālus par Kaucmindes mājturības skolas vēsturi, organizēja kaucmindiešu salidojumu.

Entuziasms un enerģija
Protams, uz Saulaini atnāca tie, kas bija sākuši mācības Mežotnē. Viņu vidū bija arī mežotnieks Egons Fridrihsons. Pabeidzis tehnikumu, viņš kļuva par direktora K. Ārmaņa pirmo palīgu Saulaines tehnikuma turpmākās slavas kaldināšanā, attīstīja zinātniski pētniecisko darbu mācību iestādē un izplatīja pieredzi apkārtnes vispārizglītojošajās skolās. Egona Fridrihsona personība, bez šaubām, ir atsevišķa stāsta, pat grāmatas vērta. Cerams, ka tāda arī taps. Saulaines tā laika slavā viņa ieguldījums ir neapstrīdams. Pateicoties viņa entuziasmam, saulainieši ar saviem sasniegumiem plūca laurus tā laika ievērojamākajā lauksaimniecības izstādē Maskavā. Piecdesmitie un sešdesmitie gadi Saulainē iezīmējās arī ar vietējo «triecienceltni» – stadionu, kas tapa pašu audzēkņu un darbinieku rokām un kļuva par sava laika labāko lauku sporta būvi. Šim laikam raksturīgs entuziasms un enerģija. Saulaines tehnikumu absolventi bija pieprasīti un atzīti speciālisti visā Latvijā.

Kaut pilnīgi jaunā veidolā, mācību iestāde saglabā vēsturisko saikni ar Jelgavas zemkopības skolu. Gan izlaidumu, gan mācību iestādes jubileju uzskaite turpina iepriekšējo gadu tradīcijas. 1958. gadā mācību iestāde atzīmēja 50 gadu jubileju, svinībās piedalījās arī tajā laikā jau ievērojamais zinātnieks Paulis Lejiņš, kas savu darba dzīvi sāka kā jauns speciālists Jelgavas zemkopības skolā. Pēc zinātnieka nāves Saulaines tehnikumā izveidoja memoriālo muzeju un mācību iestādei piešķīra viņa vārdu. Attīstība turpinās jaunā posmā, balstoties uz pamatīgiem vēsturiskajiem pamatiem.

Mācību iestādes mājvietas
Jelgava, 1908. – 1914. g.
Rēzekne, 1914. – 1919. g.
Jelgava, 1919. – 1936. g.
Mežotne, 1936. – 1944. g.
Saulaine no 1944. gada.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Saulaines tehnikumam – 110

Kategorijas