«Tīrums» izjūt rudzu spēku

Vecumnieku novada Bārbeles folkloras kopa «Tīrums» pirms nedēļas svinēja piecu gadu jubileju. Kopā ar draugiem un domubiedriem tradīciju daudzinātāji pulcējās pie gara un balti klāta galda tautas nama zālē.
Vairāk nekā 70 klātesošo 4. maijā baudīja kopā būšanas prieku un izjuta rudzu spēku, kas vienoja gan folkloristus, gan sarīkojuma «Sēklu sēju tīrumā...» viesus. Ar jautriem un skanīgiem priekšnesumiem, sirsnīgiem vēlējumiem azotē kuplā pulkā bija saradušies sveicēji no malu malām: Bauskas, Bārbeles, Kurmenes, Rīgas, Stelpes, Valles un Vecumniekiem.
Darbojas ar vērienu
Saņemot ciemiņus, «Tīruma» vadītāja Irita Vimba sacīja: «Ja nebūtu «trako» cilvēku, kuri gatavi atsaukties idejām, nebūtu arī folk-loras kopas.» Viņa mudināja svinēt, justies brīvi, aprunāties un cienāties, jo jubilejā nav pieļaujami «sastinguma momenti». Svētkos uz galda bija rudzu maize, gaļa, medus, bet krūkās – piens un alus.
Sarīkojuma nosaukums «Sēklu sēju tīrumā...» nebija izvēlēts nejauši. Katram bija jānāk ciemos ar sēklām un viesi arī mājup devās ar sēklām un «ūdeni» to aplaistīšanai.
«Tīruma» krustvecāki no Rīgas – folkloras kopas «Grodi» vadītāji Aīda Rancāne un Andris Kapusts – jubilāriem nodziedāja savu «hitu» un dāvanā pasniedza «garasēklas». «Var apbrīnot «Tīruma» ceļu piecu gadu garumā un rakstīt metodisko materiālu, kā folkloras kopām darboties. Jums ir ideālas attiecības ar pagasta un novada vadību, arī sociālā ziņā viss kārtībā un repertuārs brīnišķīgs. Esam lepni par savu krustabērnu!» pauda A. Kapusts.
Novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš un viņa vietnieks Jānis Kovals «Tīruma» ļaudīm uzdāvināja novada «eksporta preci» – vietējā ražojuma kliņģeri, kas tūlīt pat tika celts galdā. «Folkloras kopa darbojas ar vērienu. Ir restaurēts krieviņu tautastērps, uzņemta īsfilma «Rudzu spēks», turklāt šogad februārī visiem kopā Vecumniekos uz Meteņu svinēšanu izdevās sapulcināt 116 Zemgales budēļu. Grūti prognozēt, kāda būs folkloristu darbība tad, kad «Tīrums» tā kārtīgi «ieskriesies». Lai neapsīkst idejas, lai godā tiek celtas un iedzīvinātas tradīcijas!» sacīja J. Kovals. G. Kalniņš piebilda, ka «Tīrums» ir viens no interešu kolektīviem, kas nes novada zīmolu ārpus tā robežām ar plaši apmeklētiem tradīciju pasākumiem. Viņš entuziastiem vēlēja iegūt vēl vairāk domubiedru un atbalstītāju.
Nosaukums – jēgpilns un simbolisks
«Kolektīva nosaukums ir jēgpilns un simbolisks, tas uzliek zināmu pienākumu,» uzsvēra Stelpes pagasta kultūras darba organizatore Sandra Neliusa. «Sējiet savā tīrumā prieku, mīlestību un izpratni par tautas tradīciju nozīmi, lai arī turpmākie gadi auglīgi un ražīgi!»
Vēstures pētnieks Voldemārs Barens uzdāvināja albumu, kurā apkopotas «Tīruma» fotogrāfijas no dažādiem sarīkojumiem un publikācijas, savukārt Bārbeles pagasta bibliotēkas vadītāja Brigita Krauze – deviņas garās pupas, kas jāiesēj, jāizaudzē un tad pa tām jākāpj līdz pašām debesīm, lai «arvien dziļāk ieskatītos folk-loras bagātībās».
«Tīruma» dalībniece, agronome Eleonora Maisaka bija sagatavojusi prezentāciju par Zemgales rudzu spēku un līdzi paņēmusi septiņus maisiņus ar labības sēklu. «Gribētos, lai kāda novada skola iesaistās sēšanas un kopšanas procesā, varbūt var pieteikties kāda ģimene, kas vēlas mūspusē audzēt Latvijas graudaugus un iekopt Zemgales rudzu lauku. No tiem cepta maize ir visvērtīgākā,» sacīja E. Maisaka.
Rīgu un Briseli piedziedājuši
Ar interesi klātesošie noskatījās īsfilmu «Rudzu spēks», kas veltīta senajai Zemgales tautas tradīcijai – budēļu masku darināšanai un budēļos iešanai. Tās scenārija autore ir Irita Vimba.
Saņemot uzmundrinājuma vār-dus, folkloristi ik pa laikam uzdziedāja un uzdancoja, atcerējās savu ne tik seno vēsturi un piecu gadu ritumā piedzīvoto.
Bārbeliete Monika Ozoliņa folkloras kopā darbojas kopš tās dibināšanas. «Tīruma» dalībniece ir arī viņas meitiņa Anna. «Man patīk latviskās tradīcijas – Lielā diena, vasaras un ziemas saulgrieži, Mārtiņi, ko svinēju agrāk, bet, iesaistoties folkloras kopā, uzzināju arī par citām svinamdienām – Ūsiņiem, Rudenājiem, veļu laiku, Meteņiem. Piecu gadu laikā esam daudz dziesmu apguvuši, citiem daudz rotaļu ierādījuši, esam Rīgu un Briseli piedziedājuši. Latvisko mācu arī savai meitai. Man folk-loras izzināšana vairs nav tikai darbošanās interešu pulciņā, tas ir mans dzīvesveids,» apgalvo M. Ozoliņa.
UZZIŅAI
Bārbeles folkloras kopa «Tīrums» dibināta 2013. gada 4. maijā; tajā apvienojušies 17 dalībnieku. Kolektīvu vada Raimonds un Irita Vimbas.
Misija – popularizēt Zemgales tradicionālo kultūru.
Mērķis – pulcēt cilvēkus, kuri vēlas saglabāt tradicionālās kultūras mantojumu, apgūstot pārmantoto dziedāšanas un muzicēšanas manieri, iezīmēt latviešu tradicionālās kultūras un sava novada – Zemgales – tradīciju, dziesmu un deju krāšņumu.
Mūzikas instrumenti: taures, stabules, vargans, kokle, lielā ģīga, vijole, mandolīna, ermoņikas, akordeons, bungas.
Nozīmīgākie projekti: ikgadējās Meteņdienas svinības Vecumniekos, īsfilma «Rudzu spēks», Zemgales krieviņu-votu tērpa rekonstrukcija, mūzika tautas dejai «Tikušai meitai Dievs palīdzēja».
Avots: Bārbeles folkloras kopa «Tīrums».
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»