Ziedu pļava māmiņai

2018. gada 11. maijs 00:00

726

Svētdien, 13. maijā, būs skaisti un mīļi svētki – Mātes diena. Latvijā kopš 1992. gada tos svin maija otrajā svētdienā, kad pati daba ar tulpju, narcišu un ķiršu ziediem sveic mūsu māmiņas.

Tikāmies ar vienu no mūspuses mammām – Bauskas muzeja tautas lietišķās mākslas studijas vadītāju Sanitu Behmani-Baibakovu.

Ģimene – aicinājums un piepildījums
Saposusies smukos, garos pašas šūtos brunčos, Sanita sagaida un aicina ienākt savā mākslas valstībā, kur izvietots daudz steļļu un čaklas rokdarbnieces darina skaistus audeklus.

«Šķiet, ka šeit tu jūties labi un rodi sev piepildījumu, bet kā tu jūties mājās, savā ģimenē?» Sanita ar prieku stāsta: «Mājas un ģimene ir mans lielākais aicinājums un piepildījums. Manuprāt, vārds «māte» savu pilno skanējumu un nozīmi iegūst tad, kad blakus ir saprotošs vīrs un bērnu bariņš. Manā ģimenē tas viss ir, tāpēc jūtos laimīga.»

Sapnis par dienestu armijā
Sanita atceras par savas ģimenes pirmsākumiem: «Kad mācības Purvciema amatniecības vidusskolā tuvojās beigām, es sacīju, ka esmu gatava satikt puisi un veidot ģimeni, bet, ja ne, tad iešu dienēt armijā. Jau tolaik,1999. gadā, armijā pieņēma arī sievietes.

Neilgi pēc tam sastapu Juri, Juglas amatniecības skolas studentu, drīz vien kļuvām labi draugi. Abi vēlējāmies nopietnas attiecības, tāpēc pēc kāda laika kļuvām par vīru un sievu. Sapnis par dienēšanu armijā izgaisa uz neatgriešanos.»

Tautastērpi un skaista vide
Kad Sanita pabeidza Purvciema amatniecības vidusskolu kā tautastērpu darinātāja, viņa iestājās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā, lai mācītos par ainavu arhitekti.

«Jā, no skaistiem tautastērpiem uz skaistu apkārtni un vidi. Man prieks, ka mans vīrs mani saprata un atbalstīja. Skolas prakses laikā mēs abi braucām strādāt uz Somiju – es par ainavu arhitekti, bet vīrs Juris savā specialitātē celtniecībā. Abi atkal bijām kopā. Kad atgriezāmies Latvijā, pieteicās mūsu pirmdzimtā meitiņa Lita. Vēlāk sagaidījām arī divus dēlus – Miku un Tomu. Mūsu ģimene kļuva arvien kuplāka, es kā mamma biju laimīga.»

Mājās miers, saticība un kārtība
Jautāta par bērnu audzināšanu, Sanita stāsta, ka jau pēc pirmā bērna piedzimšanas esot ļoti daudz lasījusi presi un grāmatas par bērnu audzināšanu. Kad mazie paaugās, tika vesti uz kristīgo bērnudārzu «Rūķu māja». Ļoti daudz Sanita esot mācījusies no šī bērnudārza vadītājas Inas Grasmanes. Runājot par mūsdienu bērnu audzināšanas problēmām, Sanita atzīst, ka vislielākā vecāku kļūda esot visatļautība, bērniem netiekot ierādītas robežas. Tad ar bērnu netiekot galā ne skola, ne sabiedrība, ne paši vecāki. Jābūt savai kārtībai, noteikumiem un pienākumiem, lai mājās būtu miers, saticība un kārtība.

Arī kopīgi pasākumi ļoti labi vienojot ģimeni. Pavisam nesen Sanita kopā ar vīru un bērniem esot devušies svētceļojumā no Iecavas uz Skaistkalni domās par Latvijas ģimenēm. Tur arvien vairāk iepazinuši cits citu un pārējos svētceļojuma dalībniekus, mācījušies izturību un palīdzēt tiem, kam ir grūti.

Pietiek spēka, laika un enerģijas
Sanita ir aktīva, enerģiska un neatlaidīga sieviete, tāpēc, audzinot savus bērniņus, sapratusi, ka viņai pietiek spēka, laika un uzņēmības, lai piepildītu savu bērnības sapni – palīdzēt bērniem, kuriem nav vecāku un kuriem jādzīvo bērnunamos.

«Nezināju, kā sākt šo sarunu ar vīru, bet pēc tam atklājās, ka arī viņš par to ir domājis. Pēc ilgāka pārdomu laika pieņēmām lēmumu kļūt par audžuģimeni. Pēc tam sekoja garš dokumentu noformēšanas laiks un vecāku apmācību kursi, līdz mūsu ģimenē nonāca audžubērni. Mēs esam kā viesģimene, kurā bērni dzīvo, kamēr tiek adoptēti. Tas var būt gads, divi vai trīs. Pašlaik pie mums dzīvo trīs puikas – Sandris, Artjoms un Iļja. Ir cilvēki, kas jautā, ko mani bērni saka par audžubērniem mājās. Mana atbilde – ja esam nolēmuši palīdzēt bērniem, tad visiem ir jāsadodas rokās, lai to izdarītu. Protams, ka sešu bērnu audzināšana nav viegls darbs, bet priecājos, ka mans atbalsts ir mans vīrs Juris. Kad mani spēki ir izsīkuši, viņš ir tas stiprais plecs, uz kuru varu balstīties,» atzīst Sanita.

Dzīve blakus dievnamam
Sanitas ģimenes mājas pašlaik ir Brunavas Romas katoļu baznīcas draudzes māja. «Mēs ar vīru jau pašā sākumā zinājām, ka gribam audzināt savus bērnus lauku vidē, nevis trokšņainā pilsētā. Tieši šeit mēs pieņēmām lēmumu kļūt par audžuģimeni. Šī ir brīnišķīga un skaista vieta bērniem, viņu rotaļām un darba iemaņām,» teic Sanita.

Šo māju viņi kopā ar vīru regulāri atjauno un uzlabo, un ir uzņēmušies atbildību par baznīcas un tās apkārtnes uzkopšanu. Sanita saka: «Man kā kristietei ir liels prieks, ka varu kalpot baznīcā un dzīvot tieši blakus dievnamam. Priecājos, kad pie mums kopā sanāk draudzes ļaudis ar priesteri un svin svētkus. Dievnamā es rodu spēku, stiprinājumu un palīdzību savai mātes misijai. Tagad es studēju Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā humanitāro zinātņu bakalaura programmā, lai varētu strādāt par pastorālo konsultanti. Šīs studijas man sniedz daudz vērtīga darbā ar audžubērniem manā ģimenē.»

Svētkos – visi kopā
«Parasti bērni šajā dienā gatavo apsveikumus – zīmē zīmējumus, raksta zīmītes, dzied un dāvā pašu salasītus ziedus. Vienu gadu bija gatavi vai visu pļavu noplūkt, lai ļoti, ļoti iepriecinātu mammu. Mātes dienā cenšamies visi būt kopā, iepriecināt, pārsteigt un samīļot. Lai visām Latvijas māmiņām ir skaisti, mīļi un sirsnīgi svētki!» novēl Sanita Behmane-Baibakova.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ziedu pļava māmiņai

Kategorijas