Joprojām lētākā ziemas saule

2018. gada 11. maijs 00:00

Ceļosim! Ēģipte bez tūrisma kompānijas.

Šķiet, ka lētākas zemes, kur pašmāju nemīlīgākajos laikapstākļos meklēt siltuma dvesmu ar paketi «viss iekļauts», nav nekur citur kā par civilizācijas šūpuli, reliģiju zemi, Āfrikas vārtiem, Nīlas dāvanu dēvētajā Ēģiptē.

Nomācoša neziņa
Ilgu laiku šis ir bijis viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem, taču nestabilā situācija, kā arī pastāvīgie terorisma draudi pamatīgi iedragājuši valsts tūrisma industriju. Neslēpšu, ka arī pati pirms izlemšanas doties pašrocīgi uz Ziemeļāfrikas pusi interneta dzīlēs meklēju visu iespējamo informāciju, cik droši pašlaik ir ceļot vieniem uz Ēģipti, konkrētāk uz Sinaja pussalu. Globālais tīmeklis ar faktiem neskopojas, daudzu lielvalstu tūrisma kompānijas ir apturējušas gaisa satiksmi uz šo Ēģiptes daļu. Lielbritānija, ASV savus pilsoņus aicina atturēties no Sinaja pussalas apmeklēšanas vispār.

Mūsu valsts Ārlietu ministrijas mājaslapā lasāma informācija, ka Ēģiptē joprojām ir spēkā ārkārtas stāvoklis, kas izsludināts saistībā ar pērn rudenī notikušajiem sprādzieniem kristiešu koptu baznīcās. Tāpat esot iespējami uzbrukumi tūristiem, tostarp pludmalēs un citās atpūtas zonās. Ņemot vērā Ēģiptes armijas īstenoto pretterorisma operāciju, mūsu ministrija stingri aicina ceļotājus neapmeklēt Sinaja pussalas ziemeļdaļu, kā arī izvairīties no individuālas ceļošanas pa sauszemi visā valsts teritorijā, jo īpaši no došanās uz attāliem apgabaliem Sahāras tuksnesī. Lasot un apkopojot faktus, uztraukuma, neziņas skudriņas negribot sāk rāpelēties pa visu ķermeni.
Vai tiešām viss ir tik draudīgs, vai velns ir tik melns, cik viņu mālē? Ceļotāju forumos uzeju retorisku jautājumu – kur tad šajā brīdī vari būt pasargāts? Vai Nicā Francijā, kur pirms diviem gadiem terorists sabrauca 86 cilvēkus, vai Barselonā Spānijā, kur 2017. gadā tūristu pilnā ielā gāja bojā 14 ļaudis, vai Lielbritānijā, Londonā, kur pērn uz tilta ļaundaris nogalināja astoņas personas? Sarakstu varētu turpināt un turpināt.

«Pārziemo» siltajās zemēs
Ceļotājiem darbojoties sestā maņa, izvērtējot visus trauksmes signālus, mēs nolemjam nelaist garām iespēju un ar zemcenu aviokompānijas laineri no Rīgas doties līdz Ēģiptes kaimiņzemes Izraēlas pilsētai Ovdai. No necilās, mazās lidostas robežpunktu šķir 70 kilometri, kurus var šķērsot gan ar sabiedrisko transportu, gan taksometru, gan ar īrētu auto. Rīgas lidostā ar nejauši iepazītu tautieti Ievu esam vienojušies, ka kopīgi līdz robežas šķērsošanas vietai nolīgsim taksi un izmaksas dalīsim uz pusēm.

Mūsu izvēlētais galamērķis ir Tabas virsotnes, neliels viesnīcu komplekss melnā kontinenta pierobežā, bet Ievas pieturas punkts ir Šarmelšeiha, daudzu iecienīts kūrorts, līdz kurienei latviete nokļūšot ar jau iepriekš sarunātu auto un šoferi. Viņas vecumu netaujāju, bet spriežu, ka varētu būt starp 45 un 50, sieviete šajā braucienā nav viena, bet ceļo ar savu pusaugu meitu. Vēlāk latviete atklāj, kā izdegusi darba dunā un pagājušā gada rudenī iesniegusi atlūgumu, lai ziemā varētu krāt spēkus jaunam cēlienam. «Pārziemot» Ieva izvēlējusies Ēģiptē, jo dzīvošana un uzturēšanās ir krietni lētāka un sirdij tīkamāka. Šarmelšeihā Ieva uz pieciem mēnešiem noīrējusi villu ar trim istabām, kuras mēneša maksa ir 180 eiro, komunālie pakalpojumi iekļauti cenā. Pārtiku viņa pērkot vietējā tirgū, tā ir ļoti lēta, gatavojot pati, reizēm pasūtot ēdienu no tuvējām kafejnīcām. Ievas stihija ir Sarkanā jūra, bez tās tagad viņas dzīve neesot iedomājama. Viņai pašai vēl grūti noticēt, ka tik lielu šķērsli kā bailes no ūdens ir šeit uzvarējusi. Latviete iepriekš nav pratusi peldēt, bet Ēģiptē ne tikai apguvusi šīs prasmes, bet arī aizrāvusies ar zemūdens pasauli. Šogad latviete iecerējusi kārtot sertifikātu, lai nirtu jau 50 metru dziļumā. «Nekur uz zemes es nespēju rast tik neaprakstāmu mieru, absolūtu relaksāciju, vienreizēju idilli – tikai tur, lejā, zilajā dzelmē, ir rodama mana nirvāna,» apgalvoja sastaptā tautiete.

Astoņi piecvietīgā auto
Ogļmelnā tumsā esam ieradušies apsolītajā zemē Izraēlā, kur mūs, tikko kā izkāpušus no fuksiju rozā «Wizz Air» dzelzs putna, uzlūko bariņš bruņotu, formās tērptu vīriešu, kuriem piepulcējas arī pāris līdzīga apģērba sieviešu. Mūsu piecu cilvēku kompānijai tiek veltīti vien pāris zibenīgu tumšu acu skatienu, arī pasu kontrolē adresēts tikai viens jautājums par tālāko ceļamērķi. Godīgi atklājam, ka dodamies uz Ēģipti un tur plānojam pavadīt turpmākās desmit dienas.

Pametot lidostas telpas, stāvlaukumā sazīmējam vienu vīru, kurš piedāvā taksometra pakalpojumus. Vairums ļaužu pulcējas pie autobusa, kurš savu reisu sāks vien pēc pusstundas. Taksists par 70 ASV dolāriem ir ar mieru mūs vest līdz Tabas robežpunktam, taču mūsu iepriekš sarunātā ceļabiedre Ieva nekur nav redzama. Aiz drāšu stiep-lēm novilktā žoga tumsā spīd nelielas kalnu grēdas, vēsa vēja brāzmas negribīgi atgādina saltumu savā zemē, tālab ietraušamies baltajā «Fiat» markas pikapā un nolemjam kādu mirkli vēl uzgaidīt. Pusnakts tuvojas ar joni, bērnu čīkstēšana liek domāt, ka ceļš būs jāturpina bez tautietes un viņas atvases.

Automašīnai sākot kustību, visbeidzot pamanu Ievu, kas, vilkdama aiz sevis prāva izmēra sarkanu čemodānu, šķērso stāvlaukumu. Aicinām šoferīti apstāties, jo vēlamies uzņemt vēl divus pasažierus, bet taksists ar joni ķeras pie mutiski noslēgtā darījuma pārskatīšanas. Cena uzkāpj teju līdz 100 dolāriem, jāuzklausa arī žēlabas, ka septiņas personas viņš nevar pārvadāt, taču pēc īsas «tirgošanās» pārliecinām, ka bērnus varam ņemt klēpī, rūmes pietiek visiem un 80 dolāri apmierina mūs visus.

Ceļš paskrien nemanot, Ieva ir priecīga, ka beidzot pēc padsmit gadiem ir iespēja savu meitu paturēt klēpī, un pastāsta, ka aizkavēšanās iemesls bijis Izraēlas imigrācijas kontroles garā pratināšana. Rūpīgi pārbaudīta viņas bagāža, uzdoti neskaitāmi jautājumi gan par dzimšanas vietu, gan nodarbošanos, visbeidzot viņai lūgts uzrādīt dokumentus ar Šarmelšeihas villas īres līgumu. Kādā brīdī latvietei šķitis, ka jautājumu jūra neizsīks un Ēģipti sa-sniegt viņai būs liegts. Parasti uz Šarmu, kā viņa saīsināti dēvē Sarkanās jūras kūrortu, viņa dodas caur Stambulu.

Mērķē uz arābiem
Izsēdināti pie Izraēlas un Ēģiptes robežpunkta, tālāko ceļu mērojam kājām. Formalitātes Izraēlas daļā nokārtojam ātri, bet kaimiņu arābu pusē process ievelkas. Te neviens nesteidzas, mums priekšā troksni rada bariņš Izraēlas jauniešu. Vēlāk uzzinām, ka izraēlieši labprāt vakarus, nedēļas nogales, kā arī brīvdienas pavada Ēģiptē, jo šeit naktsmītņu cenas ir vairākas reizes zemākas nekā pašu valstī. Pārņem dīvainas izjūtas, robežu šķērsojot kājām, aiz sevis ripinot koferi un lūkojoties, vai apkārtnē ir drošība. Ievas salīgtais auto vēl nav atbraucis, sazvanot šoferi, noskaidrojas, ka viņš ir tikai pusceļā. Nolemjam, ka tālāk ceļosim jau paši, un pieļaujam iespēju, ja nebūs tīkama izvēlētā vieta, arī mēs pēc dažām dienām dosimies uz Šarmu.

Marokāņu arhitektūras stilā iekārtotais hotelis patīkami pār-steidz ar viesmīlīgiem darbiniekiem, ar sakoptu apkārtni, ar bagātīgu ēdināšanu, tikai neomulīgi sāc justies, kad redzi, kāds spocīgs tukšums ir pārņēmis šo lielo milzi. Pirmajās trijās dienās šķiet, ka strādājošo ir vairāk nekā atpūtnieku. Blakus ir pamestu viesnīcu stāvi, kur vispār nav nevienas dzīvas dvēseles, vien vējš iztukšotajos peldbaseinos un savu majestātiskumu zaudējušos laukumos dzenā pludmales smiltis. Cilvēki baidās šurp doties, atzīst viesnīcā strādājošais Muhameds. Tagad hoteļa piepildījumu balsta uz arābu mēlē runājošo pasauli. Muhameds aicina sagaidīt ceturtdienu, kad atpūtnieku straume ieplūdīšot no Jordānijas. Parasti viņi šeit laiskojoties līdz svētdienai, brīvdienās braucot arī turīgākie ēģiptieši, viesi ir arī no Izraēlas, kā arī pa kādam eiropietim.

Pēc dažām dienām Muhameda vārdi ir piepildījušies. Cita pēc citas garām aizslīd tumšās drānās tērptas sievietes, kuru sejas slēpj melns lakats, bet rokas stiepiena attālumā teciņus pārvietojas divas, trīs un vairāk atvases. Vīriešu stāvi pulcējas kopā, aktīvi pārspriežot kaut kādus tematus. Līdzšinējo klusumu un mieru ir pārņēmis neliels haoss, kņada, kas ausīm iegriež krietnus decibelus. Bērnu laukumā, šūpinot savu divgadnieci, blakus šūpolēs savu atvasi iekārto kāds baltā talārā ģērbies arābs. Ritmiskajam šūpojumam viņš piepulcē arī saucienu «Allah akbar», kas tulkojumā nozīmē ‘Dievs ir varens’, un tie ir arī vienīgie vārdi, ko turpmākajās desmit minūtēs mēs dzirdam sev blakus. Ja iepriekš mulsām par tuksneša klusumu viesnīcas mūros, tagad meklējam vietu, kur pabūt vienatnē.

Daba ielīksmo
Ik rītu ceļos vēl pirms saullēkta, jo nevēlos laist garām neaizmirstamos mirkļus, kad apaļais ritulis lēnām ceļas no otrpus krasta esošās Arābijas pussalas kalnu mugurām, tos iekrāsodams dažādos toņos. Savukārt vakarā nebeidzu jūsmot par saules gaismas spēlēm virs Sinaju kalnu korēm. Kādu brīdi tās rotājas zeltā, līdz visbeidzot pieņem garšīgu, kārtīgi nogatavināta mandarīna krāsu.

Cita realitāte paveras naktī, šķiet, kāds aizmirsis aizsiet ciet zvaigžņu maisam galu un tās nosējušas visu debesjumu. Ne centimetrs nav palicis tukšs. Visums ir neaptverams. Skatoties zvaigznēs, pārņem miera un drošības izjūta, it kā tās mūs sargātu no debesīm. To nevar aprakstīt, tas katram jāredz pašam.

Nepārprotami šīs Ziemeļāfrikas zemes magnēts ir tirkīzzilā jūra, kas aizrauj ar savu krāšņo zemūdens pasauli. Ar masku uz acīm un caurulīti mutē netālu no krasta var vērot gan mazos Nemo jeb klaunzivis jūras anemonēs, gan smieklīgās vēja zivis, kas ar saviem garajiem snīpjiem uzjautrina mazos peldētājus, gan koraļļu bumbas, kas līdzinās gigantiskām smadzenēm, gan daudzas citas dzīvās radības, kuru vārdi man nemaz nav zināmi.

Ja acīm paslīdētu garām bruņutehnika, kas izvietota kontroles punktos uz Sinaja pussalā esošajiem ceļiem, ja, dodoties izbraucienā, līdzi nebrauktu drošībnieks, kam pie sāniem iekārts automāts, ja cilvēkus ar ieročiem neredzētu tikpat daudz, cik nirējus ar skābekļa baloniem, ja nemiernieku cīņas lauks nebūtu tik tuvu, es teiktu, ka šis ir drošs galamērķis. Taču iespējamie riski ir jāizvērtē katram pašam, lai gan satiktie britu un amerikāņu tūristi apgalvoja, ka šeit jūtas daudz pasargātāki nekā savās mājās.

+ 14

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Joprojām lētākā ziemas saule

Kategorijas