Lietu otrā dzīve

2018. gada 15. maijs 13:16

404

Antons, Alfrēds, Marta, Vasīlijs un vēl vairāk nekā 20 citu radību. Tā ir daļa no «Fun&Ugly» saimes, kuru radījusi Kristīne Dekovice. Savdabīgos lupatu zvērus viņa uzšuvusi, domājot par mūsdienu patērētāju sabiedrību un to, kā izmantot lietas, kas jau reiz ir radītas. Ar saukli «Nothing is perfect!» (Latviski – Nekas nav perfekts!) viņa mudina domāt ārpus ierastajiem rāmjiem.

Aicina izmantot esošos resursus
Uz interviju Kristīne ierodas ar ietilpīgu brezenta somu, kurā paslēpušies divi «Fun&Ugly» dalībnieki – «ciltstēvs» jeb pats pirmais lupatu dzīvnieks Aigars un Alfrēds Apdomīgais – pirmais zvērs, kam nesen radīta seja. No brezenta pašas rokām šūta ne tikai soma, uz kuras rakstīts «Keep calm and enjoy Liepāja!» (Latviski – Esi mierīgs un izbaudi Liepāju!), bet arī «Fun&Ugly» zvēri.

Dabai draudzīgais dzīvesstils to radītājai ir tuvs jau daudzus gadus. «Pasaule ražo, ražo un ražo. Lietas nāk klāt nepārtraukti, mēs patērējam un atkal pērkam jaunas. Tas, ko daru es, ir tikai tāds mazs smilšu graudiņš, bet arī tas ir labi,» stāsta K. Dekovice. Izskatot interneta resursus, viņa atradusi daudzus piemērus, kur dažādu lietu izgatavošanai tiek izmantots sen saražots linu vai kāds cits audums. Tā arī radusies ideja par vecā brezenta izmantošanu. «Ja es pirktu jaunus audumus, metriem linu, kažokādas un visu citu, tad tas atkal būtu jaunu lietu patēriņš. Vajag izmantot to, kas jau ir,» viņa mudina.

Radot bērnu rotaļlietas, Kristīne pārliecinājusies, ka vecās brezenta teltis vēl daudziem saglabājušās šķūnīšos. «Cits nemaz nezina, ka viņa vectētiņš šķūnītī noslēpis vecu pārvalku. Sākumā es aizbraucu uz Karostas krāmu tirdziņu. Tur jau pašu velnu var atrast! Pēc tam viens paziņa man atdeva armijas veco mēteli, kas arī bija no brezenta,» stāsta rotaļlietu radītāja. Drīzumā visi sagādātie brezenta krājumi beigsies, tad būs jāizlemj, vai attīstīt ideju un sākt izmantot jaunus materiālus vai meklēt vēl kādu, kam ir lieks materiāls. «Brezents ir patīkams un ļoti, ļoti izturīgs,» par labu šim materiālam sliecas rokdarbniece. Šujot lupatu zvērus, brezents tiek izbalināts un sakrāsots vajadzīgajās krāsās.

Pašlaik ražošana notiek mājās, bet ar laiku uzņēmēja vēlas attīstīt biznesu tādā gultnē, lai tas kļūtu par sociālo uzņēmējdarbību un palīdzētu vēl kādam. «Šis nav masu produkts. Ir labi, ka vari nopelnīt naudu savai ģimenei un dzīvot, bet būtu vēl labāk, ja varētu dot kādam darbu,» pauž idejas autore un piebilst, ka ar laiku brezentu varētu izmantot arī mājas tekstila radīšanai un apģērbam.

Ierastās rotaļlietas audzina patērētājus
Rotaļlietu ģimenē ir daudz zvēru – ūdensžurkas, zaķi un dažādi citi mošķi –, taču tiem nav sejas. «Es ilgi viņiem neredzēju sejiņas, nevarēju izdomāt, kā viņiem vajadzētu izskatīties. Nu kaut vai sit mani nost!» pauž māksliniece. Dažas dienas pirms intervijas beidzot radusies ideja, kādai jābūt Alfrēda Apdomīgā sejai. Ar tumšu diegu tika iešūtas acis, deguns un mute. Zvēru radītāja gan novērojusi, ka klientiem tīri labi patīk, ja «Fun&Ugly» nav sejas, jo tad ir vairāk vietas iztēlei.

«Pagaidām visi zvēri ir adoptēti, nevis nopirkti, kā ierasts. Varbūt kādam tas šķiet muļķīgi, bet man tā nav parasta lupatu lelle, es uzskatu, ka tā ienāk ģimenē. Man patīk, kad redzu, ka manām lupatu lellēm ir laba dzīve,» stāsta K. Dekovice. Lielākoties jaunās mājas lupatu zvēriem tiek atrastas ar «feisbuka» palīdzību, tur var izlasīt īsus aprakstus par katras radības personību, nodarbošanos un interesēm.

Kāpēc rotaļlietām ir cilvēku vārdi? «Kādi tad vēl varētu būt viņu vārdi? Ierastie lāču vārdi? Nē, es apskatos, kādi viņi ir, kam līdzinās, tā arī radās Aigars, Antons un citi,» atklāj Kristīne un, norādot uz Baltijas jūras piekrastes pirātu Alfrēdu Apdomīgo, stāsta, ka viņš nosmērējies ar motoreļļu, jo labojis motorlaivu. Īpašs ir pats pirmais «Fun&Ugly» radītais Aigars jeb «ciltstēvs», kas nosaukts par godu kādam īpašam draugam.

Ar mākslinieces darinātajām rotaļlietām spēlējas arī viņas bērni. «Jā, viņi spēlējas arī ar lupatu zvēriem, bet viņi man ir ar citādāku skatu uz lietām. Mums, piemēram, ir arī lelles, bet tām kādu dienu var tikt nogriezti mati,» skaidro K. Dekovice. Viņa uzskata, ka ar rotaļlietām bērnos tiek ieaudzināti pirmie uzskati. «Spēlējoties ar ierastajām rotaļlietām bērns pamazām tiek audzināts kā patērētājs – tev ir jānopērk bārbijai māja, mašīna, aksesuāri un citas lietas,» uzskata māksliniece.

Eko no tālienes vairs nav eko
Savdabīgās rotaļlietas maziem cilvēkiem māca ne tikai to, ka izskatam un dzīvei nevajag būt perfektiem un idealizētiem, bet arī mīlēt un saudzēt dabu, izmantojot esošos resursus. «Pildījums diemžēl ir sintētisks. Varētu meklēt vecus spilvenus un pildīt ar to, bet līdz tam vēl neesmu paguvusi tikt. Izmantot ekoloģisko pildījumu, kā to dara daži ekorotaļlietu tirgotāji, ir nedaudz divkosīgi. Jā, pildījums būs ekoloģisks, bet kur tas tiek audzēts? Otrā pasaules malā, un, lai to atvestu, tiek radīts liels piesārņojums. Eko un bio lietas, tās vedot no tālienes, vairs nav ne eko, ne bio, tās kļūst videi nedraudzīgas,» pārliecināta māksliniece un uzņēmēja. Viņa iesaka vairāk domāt par aprites ekonomiku jeb veidu, kā patērēt lietas, kas aug un ir saražojamas mūsu dzīvesvietas tuvumā.

«Ekodzīve mani uzrunā jau ļoti ilgi. Reiz interneta dzīlēs atrasta bilde nogrāva visus manus uzskatus. Bildē bija milzīga grava, kas pilna ar sadzīves tehniku – ledusskapjiem, gāzes plītīm un citām lietām. Es sapratu, ka tas ir tikai bišķītis no tā visa, ko mēs, cilvēki, patērējam,» skaidro K. Dekovice. Tas arī bijis grūdiens, ka viņa sākusi vairāk domāt par videi draudzīgu dzīvošanu un ekoloģiju. «Es, piemēram, galīgi neesmu sadzīves tehnikas veikalu mērķauditorija, jo katru savu lietu nolietoju līdz pēdējam. Ja vien strādā, es to izmantoju un nedomāju aizvietot ar katru jauno modeli,» stingri uzsver sieviete.

Viņa priecājas, ka pēdējos gados arvien vairāk cilvēku pievienojas zaļajam dzīvesveidam un domā par atkritumiem, taupību un saprātīgu iepirkšanos. «Ir cilvēki, kam ekoloģiska domāšana ir «no sirds un no rajona», bet ir tādi, kas seko līdzi modei, jo tas tagad ir trends. Arī tas ir labi,» domā «Fun&Ugly» «mamma». Viņa uzskata, ka Latvija vēl ir samērā tīra valsts. «Varbūt tā nevar teikt, bet, manuprāt, tas ir tikai tāpēc, ka Latvijas iedzīvotāju turīguma līmenis ir zems. Mums nav tik daudz naudas, lai mēs nemitīgi kaut ko pirktu. Protams, cilvēkam tas ir mīnuss, bet dabai – pluss,» skaidro K. Dekovice.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lietu otrā dzīve

Kategorijas