Lietu otrā dzīve
Antons, Alfrēds, Marta, Vasīlijs un vēl vairāk nekā 20 citu radību. Tā
ir daļa no «Fun&Ugly» saimes, kuru radījusi Kristīne Dekovice.
Savdabīgos lupatu zvērus viņa uzšuvusi, domājot par mūsdienu patērētāju
sabiedrību un to, kā izmantot lietas, kas jau reiz ir radītas. Ar saukli
«Nothing is perfect!» (Latviski – Nekas nav perfekts!) viņa mudina
domāt ārpus ierastajiem rāmjiem.
Aicina izmantot esošos resursus
Uz
interviju Kristīne ierodas ar ietilpīgu brezenta somu, kurā paslēpušies
divi «Fun&Ugly» dalībnieki – «ciltstēvs» jeb pats pirmais lupatu
dzīvnieks Aigars un Alfrēds Apdomīgais – pirmais zvērs, kam nesen radīta
seja. No brezenta pašas rokām šūta ne tikai soma, uz kuras rakstīts
«Keep calm and enjoy Liepāja!» (Latviski – Esi mierīgs un izbaudi
Liepāju!), bet arī «Fun&Ugly» zvēri.
Dabai draudzīgais
dzīvesstils to radītājai ir tuvs jau daudzus gadus. «Pasaule ražo, ražo
un ražo. Lietas nāk klāt nepārtraukti, mēs patērējam un atkal pērkam
jaunas. Tas, ko daru es, ir tikai tāds mazs smilšu graudiņš, bet arī tas
ir labi,» stāsta K. Dekovice. Izskatot interneta resursus, viņa
atradusi daudzus piemērus, kur dažādu lietu izgatavošanai tiek izmantots
sen saražots linu vai kāds cits audums. Tā arī radusies ideja par vecā
brezenta izmantošanu. «Ja es pirktu jaunus audumus, metriem linu,
kažokādas un visu citu, tad tas atkal būtu jaunu lietu patēriņš. Vajag
izmantot to, kas jau ir,» viņa mudina.
Radot bērnu rotaļlietas,
Kristīne pārliecinājusies, ka vecās brezenta teltis vēl daudziem
saglabājušās šķūnīšos. «Cits nemaz nezina, ka viņa vectētiņš šķūnītī
noslēpis vecu pārvalku. Sākumā es aizbraucu uz Karostas krāmu tirdziņu.
Tur jau pašu velnu var atrast! Pēc tam viens paziņa man atdeva armijas
veco mēteli, kas arī bija no brezenta,» stāsta rotaļlietu radītāja.
Drīzumā visi sagādātie brezenta krājumi beigsies, tad būs jāizlemj, vai
attīstīt ideju un sākt izmantot jaunus materiālus vai meklēt vēl kādu,
kam ir lieks materiāls. «Brezents ir patīkams un ļoti, ļoti izturīgs,»
par labu šim materiālam sliecas rokdarbniece. Šujot lupatu zvērus,
brezents tiek izbalināts un sakrāsots vajadzīgajās krāsās.
Pašlaik
ražošana notiek mājās, bet ar laiku uzņēmēja vēlas attīstīt biznesu
tādā gultnē, lai tas kļūtu par sociālo uzņēmējdarbību un palīdzētu vēl
kādam. «Šis nav masu produkts. Ir labi, ka vari nopelnīt naudu savai
ģimenei un dzīvot, bet būtu vēl labāk, ja varētu dot kādam darbu,» pauž
idejas autore un piebilst, ka ar laiku brezentu varētu izmantot arī
mājas tekstila radīšanai un apģērbam.
Ierastās rotaļlietas audzina patērētājus
Rotaļlietu
ģimenē ir daudz zvēru – ūdensžurkas, zaķi un dažādi citi mošķi –, taču
tiem nav sejas. «Es ilgi viņiem neredzēju sejiņas, nevarēju izdomāt, kā
viņiem vajadzētu izskatīties. Nu kaut vai sit mani nost!» pauž
māksliniece. Dažas dienas pirms intervijas beidzot radusies ideja, kādai
jābūt Alfrēda Apdomīgā sejai. Ar tumšu diegu tika iešūtas acis, deguns
un mute. Zvēru radītāja gan novērojusi, ka klientiem tīri labi patīk, ja
«Fun&Ugly» nav sejas, jo tad ir vairāk vietas iztēlei.
«Pagaidām
visi zvēri ir adoptēti, nevis nopirkti, kā ierasts. Varbūt kādam tas
šķiet muļķīgi, bet man tā nav parasta lupatu lelle, es uzskatu, ka tā
ienāk ģimenē. Man patīk, kad redzu, ka manām lupatu lellēm ir laba
dzīve,» stāsta K. Dekovice. Lielākoties jaunās mājas lupatu zvēriem tiek
atrastas ar «feisbuka» palīdzību, tur var izlasīt īsus aprakstus par
katras radības personību, nodarbošanos un interesēm.
Kāpēc
rotaļlietām ir cilvēku vārdi? «Kādi tad vēl varētu būt viņu vārdi?
Ierastie lāču vārdi? Nē, es apskatos, kādi viņi ir, kam līdzinās, tā arī
radās Aigars, Antons un citi,» atklāj Kristīne un, norādot uz Baltijas
jūras piekrastes pirātu Alfrēdu Apdomīgo, stāsta, ka viņš nosmērējies ar
motoreļļu, jo labojis motorlaivu. Īpašs ir pats pirmais «Fun&Ugly»
radītais Aigars jeb «ciltstēvs», kas nosaukts par godu kādam īpašam
draugam.
Ar mākslinieces darinātajām rotaļlietām spēlējas arī
viņas bērni. «Jā, viņi spēlējas arī ar lupatu zvēriem, bet viņi man ir
ar citādāku skatu uz lietām. Mums, piemēram, ir arī lelles, bet tām kādu
dienu var tikt nogriezti mati,» skaidro K. Dekovice. Viņa uzskata, ka
ar rotaļlietām bērnos tiek ieaudzināti pirmie uzskati. «Spēlējoties ar
ierastajām rotaļlietām bērns pamazām tiek audzināts kā patērētājs – tev
ir jānopērk bārbijai māja, mašīna, aksesuāri un citas lietas,» uzskata
māksliniece.
Eko no tālienes vairs nav eko
Savdabīgās
rotaļlietas maziem cilvēkiem māca ne tikai to, ka izskatam un dzīvei
nevajag būt perfektiem un idealizētiem, bet arī mīlēt un saudzēt dabu,
izmantojot esošos resursus. «Pildījums diemžēl ir sintētisks. Varētu
meklēt vecus spilvenus un pildīt ar to, bet līdz tam vēl neesmu paguvusi
tikt. Izmantot ekoloģisko pildījumu, kā to dara daži ekorotaļlietu
tirgotāji, ir nedaudz divkosīgi. Jā, pildījums būs ekoloģisks, bet kur
tas tiek audzēts? Otrā pasaules malā, un, lai to atvestu, tiek radīts
liels piesārņojums. Eko un bio lietas, tās vedot no tālienes, vairs nav
ne eko, ne bio, tās kļūst videi nedraudzīgas,» pārliecināta māksliniece
un uzņēmēja. Viņa iesaka vairāk domāt par aprites ekonomiku jeb veidu,
kā patērēt lietas, kas aug un ir saražojamas mūsu dzīvesvietas tuvumā.
«Ekodzīve
mani uzrunā jau ļoti ilgi. Reiz interneta dzīlēs atrasta bilde nogrāva
visus manus uzskatus. Bildē bija milzīga grava, kas pilna ar sadzīves
tehniku – ledusskapjiem, gāzes plītīm un citām lietām. Es sapratu, ka
tas ir tikai bišķītis no tā visa, ko mēs, cilvēki, patērējam,» skaidro
K. Dekovice. Tas arī bijis grūdiens, ka viņa sākusi vairāk domāt par
videi draudzīgu dzīvošanu un ekoloģiju. «Es, piemēram, galīgi neesmu
sadzīves tehnikas veikalu mērķauditorija, jo katru savu lietu nolietoju
līdz pēdējam. Ja vien strādā, es to izmantoju un nedomāju aizvietot ar
katru jauno modeli,» stingri uzsver sieviete.
Viņa priecājas, ka
pēdējos gados arvien vairāk cilvēku pievienojas zaļajam dzīvesveidam un
domā par atkritumiem, taupību un saprātīgu iepirkšanos. «Ir cilvēki, kam
ekoloģiska domāšana ir «no sirds un no rajona», bet ir tādi, kas seko
līdzi modei, jo tas tagad ir trends. Arī tas ir labi,» domā
«Fun&Ugly» «mamma». Viņa uzskata, ka Latvija vēl ir samērā tīra
valsts. «Varbūt tā nevar teikt, bet, manuprāt, tas ir tikai tāpēc, ka
Latvijas iedzīvotāju turīguma līmenis ir zems. Mums nav tik daudz
naudas, lai mēs nemitīgi kaut ko pirktu. Protams, cilvēkam tas ir
mīnuss, bet dabai – pluss,» skaidro K. Dekovice.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»