Vājredzīgs un neredzīgs bērns skolā. Vai protam sniegt atbalsta pasākumus?
Šobrīd skolēni ar redzes traucējumiem aizvien biežāk tiek iekļauti vispārizglītojošajās mācību iestādēs. Lai iekļaušana norisinātos veiksmīgi, jāsaprot, ka redzes īpatnības katram izglītojamajam ir atšķirīgas. Atkarībā no redzes traucējuma, pedagogam, kurš izglīto šādu skolēnu, ir jāpārzina konkrētā skolēna redzes specifika, jāsaprot, kādas metodes un kādi tehniskie palīglīdzekļi būtu jāizmanto, kā jāplāno darbs, jāpielāgo mācību materiāli, lai skolēns veiksmīgi apgūtu mācību programmu un iekļautos skolā.
Ja vispārizglītojošā skolā, kādā no klasēm, mācās kaut viens vājredzīgs vai neredzīgs skolēns, viņam atbalsts vajadzīgs tagad un tūlīt. Bieži vien nezināšana, ko iesākt un kā strādāt ar bērniem, kuriem ir redzes traucējumi, atstāj neatgriezeniskas sekas izglītojamā attīstībā.
Uzskats, ka brilles vienmēr koriģē redzes nepilnības, ir aplams. Arī valkājot brilles vai kontaktlēcas, vājredzīgs izglītojamais pietiekami skaidri neredz. Vājredzība var izpausties dažādi. Vājredzīgs izglītojamais apkārtējo pasauli saredz nepilnīgi, neskaidri, miglaini, var izkrist atsevišķas daļas no uztveramā attēla, spēj pārskatīt ļoti neliela apjoma telpu un tamlīdzīgi. Nav divu vienādu vājredzīgu izglītojamo, tāpēc pedagogam ir jādomā, kā pielāgot mācību vidi. Atkarībā no redzes funkcionālā stāvokļa izglītojamajam jānodrošina atbalsta pasākumi.
Jāsaprot, ka neredzīgam skolēnam vai skolēnam ar ļoti niecīgu redzes atlikumu ir jāmācās Braila rakstā. Braila raksts ir neredzīgo cilvēku lasīšanas un rakstīšanas veids. Nav taču diskusiju par to, ka redzīgie izglītojamie varētu sekmīgi absolvēt skolu nelasot un nerakstot. Kāpēc sabiedrībā bieži tiek pieļauta aplama doma, ka neredzīgam skolēnam pietiek tikai ar klausīšanos? Klausoties vien, smadzeņu darbībā nenotiek tādi paši procesi, kā lasot un rakstot. Tikai klausoties – nelasot, nerakstot – skolēns viennozīmīgi nespēj pilnvērtīgi apgūt mācību vielu. Ne visi teksti ir uztverami audiāli – sarežģītu matemātisko tekstu, formulu, filozofisko tekstu apguvei – jāizmanto Braila raksts. Neļaujot skolēnam mācīties Braila rakstā, neredzīga vai skolēna ar augstas pakāpes vājredzību mācīšanas veids ir izkropļots un nepilnīgs.
Nepārzinot Braila rakstu un nenodrošinot atbalsta pasākumus vājredzīgiem skolēniem, bieži izglītojamais ar redzes traucējumiem ir pasīvs dalībnieks mācību procesā, kas nedrīkstētu tā būt. Nedrīkst pieļaut, ka uzdevumus skolēna ar redzes traucējumiem vietā veic asistents. Ja skolēnu māca ievērojot viņa redzes specifiku, viņš mācību procesā ir aktīvs.
Strazdumuižas internātvidusskola – attīstības centrs vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem sniedz konsultatīvi metodisku atbalstu vispārizglītojošās skolās integrētajiem vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem, viņu vecākiem un pedagogiem. Skolā mācību procesā izmanto specifiskas mācību metodes un līdzekļus: mācību līdzekļus Braila rakstā, optiskos palīglīdzekļus, Braila rakstāmmašīnas, lasāmaparātus, speciālās datorprogrammas.
Laipni gaidīti Strazdumuižas internātvidusskolā – attīstības centrā vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem!
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»