Gotiņas sauļojas uz zaļā «dīvāna»

2018. gada 8. maijs 00:00

Siltajā vasaras saulē un lietū sazaļojušas ganības, kurās lopkopji izlaiduši govis, arī telēnus. Tomēr daudzās saimniecībās slaucamos lopus kūtīs tur visu gadu.

Vecumnieku novada Bārbeles pagasta zemnieks Mārtiņš Mediņš šādu praksi neatzīst. «Kāpēc gotiņām liegt šo jauko iespēju pagulēt saulītē uz mīksta, zaļa «dīvāna»? Lopkopībā darbus var sakārtot tā, ka arī slaucamajām govīm atvēl laiku ganīšanai,» uzskata zemnieks.

Atbalsta saudzīgāku lopkopību
«Bauskas Dzīve» vakar, 7. maijā, apmeklēja zemnieku saimniecību «Apses» Rundāles novada Svitenes pagastā. Lopiņi ganībās bija izlaisti dienu iepriekš. Dažas gotiņas bija apradušas ar saulaino laiku un zaļo zāli, citas mieru nevarēja rast arī diendusas laikā.
«Tas varbūt ir nedaudz grūtāk – rītos dzīt govis ganos, vakarā uz slaukšanu atkal visas vākt mājās. Taču es nespēju lopiņiem nodarīt pāri, turot visu diennakti tās kūtī,» savu nostāju pauž saimniece Irina Saribekjana.

Viņa ir lopkopēja ar daudzu gadu pieredzi. Apguvusi zootehniķes arodu, ilgus gadus praktiskās iemaņas pilnveidojusi vēl kopsaimniecībā. Pašlaik ganāmpulkā ir ap 70 galvu, no tām 33 ir slaucamās govis. Gadā no vienas govs iegūst vidēji 8,4 tonnas piena. «Zinu saimniecības, kurās izslaukums panākts pat virs 11 tonnām. Es uzskatu, ka tā ir lopiņu bendēšana. Trīs četras laktācijas tādā veidā gotiņa var izturēt, tad arī viņai viss. Es atbalstu saudzīgāku lopkopību,» stāsta I. Saribekjana.

Strādniekus nevar atrast
Pienu no saimniecības «Apses» savāc kooperatīvs «Pienupīte». Pašlaik zemniekiem maksā 25 centus par litru. I. Saribekjana atzīst, ka šī summa veido pašu minimumu, lai neizputētu, bet peļņai tikpat kā nesanāk. Lopkopībā strādā Irina kopā ar vīru Varganu, strādniekus nealgo. Saimniece atzīst, ka sameklēt uzticamu un strādīgu lopkopēju Svitenes pusē esot neiespējami, tādēļ darbam laukos jāveltī visas septiņas dienas nedēļā.

Prieks ir tad, ja ciemos atbrauc bērni, atved mazbērnus. Tie redz, kā gotiņas dzīvo, kur pieniņš rodas. Irinai viens dēls dzīvo un strādā Norvēģijā, meita un otrs dēls ir rīdzinieki. «Tas bija mans uzstādījums – izskolot bērnus un ļaut viņiem dzīvot un strādāt projām no mājām. Es kā seno laiku cilvēks šādu darbu varu vēl paveikt, bet bērniem šīs grūtības nenovēlu,» atzīstas I. Saribekjana.

Dažviet vēl nogaida
Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas biroja lauku attīstības konsultante Anita Vismane, raksturojot šā pavasara ganos laišanu, pastāstīja, ka tas nenotiek masveidā, bet ļoti individuāli. Izvēli gotiņas laist ganos vai turēt visu vasaru kūtī nosaka divi faktori – barības bāze un ganību stāvoklis. Jārēķinās, ka govis, sajutušas pavasara garšu, ziemas barību vairs neēdīs. Turklāt saimniekiem jārīkojas piesardzīgi, jo šopavasar daudzviet pārmirkušajās ganībās lopiņi tās var pārlieku izbradāt un sapostīt.

Ceraukstes pagasta zemnieks Mārtiņš Cimermanis pastāstīja, ka ar lopu laišanu ganos vēl nogaida. Arī ceraukstiete Anita Janone ganu dienu sola pēc nedēļām divām, kad zāle būs paaugusies. Gotiņas ganos laist vēl tikai gatavojas arī Rundāles novada zemnieku saimniecībā «Skaras». Vecumnieku novadā Mārtiņa Mediņa «Silavēju» un Valda Rusiņa «Vērdiņu» saimniecību ganāmpulkā ir ap 300 govju. Laukā izlaistas ap diviem simtiem. M. Mediņš piebilst, ka vakaros gotiņas atgriežas kūtī, kur ganāmpulku vēl piebaro.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gotiņas sauļojas uz zaļā «dīvāna»

Kategorijas